Pa taisno uz muzeju

Pēdējā lidojumā, kas būs 135. misija visas šatlu ēras laikā, ar Atlantis dosies četri amerikāņu astronauti, kuri izplatījumā pavadīs 12 dienu. To laikā paredzēts savienoties ar Starptautisko Kosmisko staciju (SKS), lai tajā nogādātu pārtiku un rezerves daļas.

Pēc atgriešanās uz Zemes Atlantis un arī Discovery un Endeavour, kas pēdējos lidojumos devās šā gada pavasarī, nokļūs muzejos un droši būs saucami par pasaulē dārgākajiem eksponātiem. Interesanti, ka Atlantis jau pagājušajā gadā jau vienreiz tika «atvaļināts», tomēr ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) vadība pārdomāja un atsauca to uz vēl vienu lidojumu.

Vai sasniedza mērķus?

Pēdējās dienās pirms atspoļkuģu programmas slēgšanas tiek lauzti šķēpi, vai tā sasniedza mērķus, kas tika izvirzīti septiņdesmitajos gados, kad tika sākta daudzkārt izmantojamo kosmosa kuģu izstrāde. Toreiz tika paziņots, ka šatli kosmiskos lidojumus padarīs lētākus un drošākus un ar tiem cilvēki atgriezīsies uz Mēness un vēlāk sasniegs arī Marsu. NASA arī apgalvoja, ka kāds no sākotnēji pieciem ekspluatācijā nodotajiem atspoļkuģiem startēs vai ik nedēļu, gadā dodoties aptuveni 50 misijās.

Saistītie raksti

* Obama: Jūlijā tiks uzsākta pakāpeniska ASV karavīru izvešana no Afganistānas  5

* Vētras dēļ Čikāgā 300 000 iedzīvotāju palikuši bez elektrības, atcelti simtiem avioreisu

* VIDEO: ASV vēstniecība iepazīstina ar jauno ēku Pārdaugavā  8

* Māra Briežkalna kvintets debitē slavenajā Ņujorkas klubā Blue Note  30

* ES un ASV kritizē Baltkrievijas opozicionāra notiesāšanu

* ASV tieslietu ministrs: uzbrukums bin Ladenam nebija slepkavība  22

* ASV poļiem par dienestu Afganistānā piedāvā pilsonību  2

Diemžēl sākotnējās cerības sevi neattaisnoja, jo šatlu būvniecība, uzturēšana un lidojumi prasīja milzu līdzekļus. Kopumā projektā amerikāņi ieguldījuši 196 miljardus dolāru (94 miljardi <st1:currency2 currency_id="48" currency_key="LVL" currency_value="1" currency_text="latu">latu</st1:currency2>), kas ir vairāk, nekā ASV iztērēja Mēness misijai, atombumbas radīšanai un Panamas kanāla rakšanai, raksta aģentūra AP.

Tā kā ar atspoļkuģiem bieži vien notika tehniskas ķibeles un lidojumus nereti vajadzēja atcelt vai atlikt uz vairākiem mēnešiem, tie Visumu sasniedza tikai dažas reizes gadā. Visvairāk viena gada laikā notikušo misiju skaits ir deviņas. Arī 1986. gadā neilgi pēc starta notikusī kosmosa kuģa Columbia eksplozija un Challenger traģēdija 2003. gadā (abās kopā gāja bojā 14 astronautu) apliecināja, ka atspoļkuģi nespēj būt tik droši un uzticami, kā tika solīts.

Tomēr šatli nav radījuši tikai problēmas. Pateicoties tiem, izplatījumā tika nogādāts Habla teleskops, SKS laboratorija un tūkstošiem spiegošanas, navigācijas un komunikāciju satelītu, kas nodrošina daudzas cilvēku vajadzības.

Nākotnes neziņa

Amerikāņu kosmisko lidojumu nākotne ir neskaidra. NASA turpmāk koncentrēsies uz tālāku Visuma objektu izpēti, un tai līdz 2017. gadam ir jārada vairākkārt izmantojama raķete, lai amerikāņi līdz 2020. gadam atgrieztos uz Mēness, bet pēc 2030. gada varētu nogādāt pirmos cilvēkus uz Marsa, kas būs sarežģīts uzdevums, jo lidojumam uz sarkano planētu nepieciešams vismaz pusgads.

Līdz jaunā kosmosa kuģa radīšanai ASV astronauti vairākus gadus būs tikai pasažieri, jo viņi izplatījumā nevarēs nokļūt nekā citādi, kā vien ar Krievijas kosmosa kuģiem Sojuz. ASV valdība jau ir piešķīrusi finansējumu vairākām privātajām kompānijām, kuras nodrošinās satelītu nogādi Visumā un piegādās kravas SKS.

http://www.diena.lv/sabiedriba/arvalstis/legendarie-satli-dosies-pelnita-atputa-13891178