Ledus auksts burtiskajā šī vārda nozīmē, jo caurspīdīgajā šķidrumā skaidri bija saskatāmi ledus kubiciņi. Pūlī sačukstējās un slēdza derības: cik minūtes šajā traukā noturēsies drosmīgais īpatnis vārdā Vims Hofs.

Tieši noteiktajā laikā uz paaugstinājuma viegli uzleca liess vīrietis peldbiksēs. Viņš paklanījās publikai, kura viņu sagaidīja ar ilgiem aplausiem, saulaini pasmaidīja un mierīgi ienira zilganajā kokteilī ar ledu. Pie kam no viņa sejas nenogāja apburošs smaids. Ar visu savu izskatu drosmīgais vīrietis rādīja, ka neizjūt nekādu diskomfortu. Skats bija satriecošs, tas uzkairināja un iekustināja skatītājus. Viņi uzmundrināja Vimu ar kliedzieniem: “Turies, puis!”

Gaidīt, kamēr sala izturīgais dīvainis pametīs savu atbildīgo posteni, viņiem nācās ilgi, bet tieši: 72 minūtes, kas kļuva par oficiālo pasaules rekordu. To arī piefiksēja kompetenta žūrija, kura bija apbruņota ar precīziem hronometriem. Ārsti, kuri bija neparastajā pasākumā, konstatēja, ka rekordista stāvoklis visumā apmierinošs. Interesanti, ka, pavadot tik daudz laika ledusaukstā ūdenī, viņš neiedzīvojās pat parastās iesnās. Vims cer: viņa rekords ne tik drīz tiks pārsniegts, jebšu konkurentu šādam sasniegumam viņam pagaidām nav.

Skatītāji, kuri bija sapulcējušies Manhetenā, zināja, ka tas tālu nav pirmais tāda veida Vima Hofa sasniegums. Ne velti viņam ir iesauka Ledus cilvēks.

Viņa publiskās karjeras sākumā daži žurnālisti apgalvoja, ka Hofa kungs – vienkārši “dabas fenomens”. It kā jau dzimšanas laikā viņš ieguva unikālu izturību pret zemām temperatūrām.

Tomēr savās intervijās Vims Hofs pavisam sagrauj šīs varbūtības un pierāda, ka sasniedza savus fenomenālos rezultātus ar ilgiem un nogurdinošiem treniņiem. “Es daudzus gadus radināju sevi panest mīnusu temperatūras!” – paziņo izturīgais holandietis un papildina: “Septiņpadsmit gados es sajutu pārmērīgu vēlmi ieiet ledus aukstā ūdenī. Tas notika skaista ezera krastā. Es stāvēju ūdens malā, bet balss no augšas man teica: “Dari to! Dari to!” Es izģērbos un realizēju vēlmi!”

Pēc tam Vims dažu gadu laikā neatlaidīgi un mērķtiecīgi trenējās. Viņš basām kājām skrēja pa sniegu, kāpa kalnos un pakāpeniski palielināja laiku zemo temperatūru iedarbībai uz savu organismu. Viņa treniņi bija virzīti uz koncentrācijas tehnikas un novērsošo momentu pilnīgas ignorēšanas pilnveidošanu.

Kopš tiem senajiem laikiem viņš paspēja izveidot sekmīgu biznesa karjeru, apprecēties, viņam bija pieci bērni, taču tieksme izpētīt sava ķermeņa iespēju robežas neatstāj viņu jau vairāk, kā divas desmitgades.

Nepieciešams uzsvērt, ka drosminiekam pieder vesela virkne pasaules rekordu. 2000.gada decembrī viņš traukā ar ledu pavadīja 64 minūtes un 24 sekundes. 2004.gadā viņš spēja noturēties ar ledu piepildītā caurulē 68 minūtes.

2000.gadā Vims Hofs nopeldēja 57,7 metrus 61 sekundē. Liktos, ne visai iespaidīgs rezultāta salīdzinājumā ar olimpiāžu rekordiem, taču ir viena nianse: holandietis pārvarēja šo distanci zem ezera Somijā, pie kam viņš bija tērpts tikai legingos un pusgarajās zeķēs.

2007.gada janvārī pie temperatūras mīnus trīsdesmit viņš noskrēja 21 kilometru basām kājām un šortos. Skrējiens norisinājās aiz Polārā loka Somijā. Holandieti īpaši pievilka kalnu virsotnes. 2005.gadā viņš basām kājām pakļāva Monblanu.

2007.gadā holandietis mēģināja pakļaut Everestu (arī basām kājām), taču apsaldēja pirkstus. Tas neapturēja varoni, un pēc gada viņa mēģinājums vainagojās ar panākumu.

Ar saviem rekordiem Vims apgāž visas esošās medicīnas uzstādes: jo taču tiek uzskatīts, ka atrodoties ūdenī, kura temperatūra sastāda desmit grādus pēc Celsija, cilvēks zaudē samaņu pēc 30-60 minūtēm, bet pēc 1-2 stundām nomirst no atdzišanas. Pie ūdens temperatūras, kura atbilst nullei, cilvēks zaudē samaņu pēc 15-20 minūtēm.

Kādā reizē Hofs izteicās, ka sasniedzis unikālus rezultātus izmantojot senu tantrisku praksi Tummo. Tā it kā palīdz viņam kontrolēt siltuma izdalīšanos. Vims apgalvo, ka māk izsaukt “iekšējo liesmu”, kura sasilda viņu zemo temperatūru apstākļos.

Pēdējā laikā nopietni zinātnieki ieinteresējās par Vima fenomenālajām spējām un nolēma nopietni izpētīt viņa organismu. Iespējams, kontrolēti medicīniskie eksperimenti ar speciālas aparatūras palīdzību palīdzēs saprast holandieša aukstumisturības noslēpumus.

Uz tradicionālo žurnālistu jautājumu: “Kāpēc viņam vajag pakļaut organismu tādam riskam?” Vims atbild: “Es gribu visiem parādīt, ka cilvēkam ir milzīgs potenciāls un tas ir spējīgs panest zemas temperatūras. Tas palīdzēs izdzīvot, ja uz mūsu planētas atkal iestāsies leduslaikmets!”