"Mēs nezinām kādēļ zvaigzne tā uzvedas," pastāstīja Džordžijas štata universitātes astronoms Hals Makalisters. "Iegūtie dati man liek domāt par to kāda gan būtu Saules sistēma, ja te būtu tāda zvaigzne."

Regula ass ir pagriezta 86 grādu leņķi, ļaujot astronomiem zvaigzni skatīt slīpā novietojumā.

Izpētei tika lietots CHARA teleskopu masīvs, kas atrodas Kalifornijas štatā, Vilsona kalnā. Astronomiem ir izdevies saskatīt kā Regula milzīgais rotācijas ātrums ir ietekmējis tā formu. Zvaigznes griešanās ātrums ekvatorā ir 1,1 miljons kilometru stundā. Saules griešanās ātrums ekvatorā ir tikai nieka 7242 kilometri stundā.

Pateicoties šādam milzīgam ātrumam Regula vidusdaļa ap ekvatoru ir „uzblīdusi". Ja Regula ātrums pieaugtu tikai par 10%, tas sarautu sevi gabalos. Lai gan zinātnieki apšauba, ka tas esot iespējams.

"Mums nav zināms neviens spēks, kas liktu šai zvaigznei griezties vēl ātrāk," piebilda Makalisters.

Reguls ir 3500 reizes spožāks kā Saule un tā virsmas temperatūra nav viendabīga. Polos tā karstums ir lielāks (15 100 grādi pēc Celsija) nekā ekvatorā (10 000 grādi pēc Celsija). Tādejādi poli mirdz 5 reizes spožāk nekā ekvators.

Makalisters paziņoja, ka Reguls ir pirmais izpētes objekts, kura izzināšanai tiek lietots CHARA masīvs.

"Burtiskā nozīmē mums ir tūkstošiem citu mērķu, kurus izvēlēties tālākai izpētei," piebilda zinātnieks. Viņš piebilda, ka pēc regula iespējam sekos kāda vēsāka, vecāka zvaigzne. "Mēs esam iemērkuši pirkstu galus okeānā."