Saruna ar Misiņa bibliotēkas vadītāju Annu Šmiti.
Fragments no sarunas, intervē Vita Krauja, publicēts LA, 2014. gada 6. maijā.
– Kādēļ mūsdienu laikmetā svarīgi lasīt grāmatas?
– Nesen uzzināju interesantu faktu. Ārzemēs kāds uzņēmējs sācis smaržu ražošanu elektroniskajām grāmatām. Vienā flakoniņā – nedaudz iepelējušas grāmatas aromāts, otrā – klasiskā grāmatas smarža, trešajā – tādas mājās glabātas grāmatas aromāts, kur mīt daudz kaķu. Ieej veikalā, nopērc flakoniņu par desmit dolāriem, apsēdies pie datora un, pirms sāc lasīt grāmatu elektroniski, izsmidzini visriņķī grāmatas garam atbilstošu smaržu. Tagad piedāvājot četru veidu smaržas. Domāju, droši vien drīz šo aromātu būs daudz vairāk. Tātad cilvēki ilgojas pēc dzīvās grāmatas, pēc čaukstoņas, pāršķirstot lappuses, kad, šķiet, esi daudz tuvāk autoram un viņa pasaulei. Paņemot rokās senu grāmatu, kuru pārlapojušas bezgala daudzas paaudzes, līdz ar to nāk vēl papildus kas neatklāts, vesela pasaule.
– Ir bibliotekāri, kas uzskata, ka dators bērnam ir kā ceļš uz grāmatu. Vai piekrītat?
– Mazliet par rožainu iztēlots. Pārāk daudzām krustcelēm jāiet cauri, katrās izdarot izvēli. Kur bērns pēc tam pagriezīsies?… Katram taču skaidrs, kas paveras internetā.
– …uz viena šķīvja gan delikateses, gan pabiras.
– Tā gan. Balstoties tikai uz internetu, kļūsti par paviršas informācijas guvēju. Atceros, piemēram, savu bērnību. Tajā bija konkrētas grāmatas, ar kurām mūsos rosināja interesi lasīt. Būtībā jau katrā ģimenē skatījās, ko bērni pirmo patur rokās, vēlāk tāpat skolā, lasītavā to darīja bibliotekārs. Iesākumā grāmatai vienmēr līdzās bijis cilvēks, padomdevējs. Pie datora bērns paliek viens pats. Vai vienmēr pratīs izvēlēties?
http://www.la.lv/latvisko-mantojumu-glabajot-saruna-ar-misina-bibliotekas-vaditaju-annu-smiti/
