1955. gads - iznāk slavenākās Žila Verna triloģijas bez oficiāla nosaukuma romāns par kapteini Nemo "20 000 ljē pa jūras dzelmi", nākošajā gadā tam seko romāns "Noslēpumu sala". Skaistas un krāsainas Aleksandra Toropina ilustrācijas. Triloģijai var pieskaitīt arī romānu "Kapteiņa Granta bērni", kas tika izdots jau 1949. gadā, kas gan nav pirmā reize, izdots jau 1943. gadā. Izdots vēlreiz 1970. gadā ar senām Edvarda Riou ilustrācijām un vēlāk 1986. gadā. Pavisam nesen izdots atkal - 2006. gadā. Kaut arī fantastikai to pieskaitīt grūti, varbūt tikai tāpēc, ka viens no romāna varoņiem beigās pārceļo uz "Noslēpumu salu".
1957. gadā iznāk Vladimira Obručeva darbs "Plutonija", kas vēsta par Zemes vēsturi, izmantojot savā laikā populāro teoriju par dobo Zemi.
1959. gadā izdots Džonetena Svifta romāns "Gulivera ceļojumi", grāmatas pilnais nosaukums pēc tā laika modes ir "Lemjuela Gulivera, sākumā ķirurga, vēlāk vairāku kuģu kapteiņa ceļojumi pie dažām tālām pasaules tautām".
1964. gadā Latvijas PSR Žurnālistu Savienība izdod krājumiņu "Pavadonis" ar apakšvirsrakstu "Zinātne. Fantastika. Piedzīvojumi", kur var lasīt Vladimira Mihailova garo stāstu "Melnās dzērves" par dzīvības formām atklātā kosmosā.
Vladimirs Mihailovs ir ievērojamākais krievu rakstnieks-fantasts, kas tolaik dzīvo Latvijā, tāpēc viņa darbi tiek publicēti visai bieži. Ārpus sērijām arī garstāsts "Sevišķa nepieciešamība" (1966), viens no stāstiem, kas nostiprināja manu aizraušanos ar fantastiku. Tajā pašā gadā krievu valodā izdod viņa garstāstu "Piezemes ļaudis".
1970. gads iezīmējas ar Staņislava Lema "Solaris" un Žila Verna "Kapteiņa Granta bērnu" atkārtoto izdevumu.
1970. gadā iznāk arī Vladimira Obručeva romāns "Saņņikova Zeme", šoreiz autors iepazīstina lasītāju ar akmens laikmeta cilvēkiem.
1973. gadā tiek izdots franču rakstnieka Robēra Merla romāns "Saprātīgais dzīvnieks". Anti militārisks darbs, kas vēršas pret delfīnu izmantošanu militāriem mērķiem, popularizējot toreiz topā esošo hipotēzi, ka delfīni ir tikpat saprātīgi kā cilvēki.
1981. gadā iznāk tā laika bulgāru populārāka fantasta Pāvela Vežinova grāmata "Zvaigznes pār mums", kur bez tāda paša nosaukuma romāna ietilpst arī divi stāsti. Interesantākais ir "Zilie tauriņi", kur cilvēki uz tālas planētas sastop tauriņu civilizāciju.
1985. gadā - franču klasiķa Fransuā Rablē "Gargantija un Pantagriēls" fantasmagorija par milžiem kā satīra par tā laika sabiedrību.
Vēlreiz Vežinovu latviešu lasītājs iepazīst 1987. gadā, kad iznāk krājums "Ezera zēns. Baltais zaurs. Krājums ir interesants arī ar pēcvārdu, kas šajā pirmsatmodas gadā ir sarakstīts tīri komunistiskā garā. Kā nekā - arī Vežinovs ir pārliecināts komunists. Citādi jau viņa darbi netiktu tulkoti PSRS.
1987. gads iezīmēts arī ar slavenā poļu rakstnieka Staņislava Lema filozofiskā traktāta "Summa tehnologiae" izdošanu latviešu valodā.
Un tad jau padomju laiki faktiski jau ir beigušies. Diemžēl, Latvija nepārdzīvo tādu "glastnostj" izraisītu fantastikas bumu kā, piemēram, Krievija. Labāko pasaules fantastu darbus joprojām Latvijas fantastikas fani var lasīt tikai svešvalodās.