"Pirmo pārejas posmu uz pārtikšanu no prānas enerģijas esmu izturējis un plānoju to turpināt. Pirmās septiņas dienas bija īpaši grūtas, jo tajās nedrīkst lietot arī šķidrumu, bet vismokošākās bija piektā un sestā diena, kā arī nakts uz septīto dienu, kad ūdens jau sāka rādīties sapņos, jo ļoti gribējās dzert. Otrajā nedēļā katru dienu izdzēru divas glāzes 25% sulas, bet trešajā nedēļā dzēru katru dienu jau divas glāzes 40% sulu. Tad jau bija krietni vieglāk," stāsta Kaspars.
Uz jautājumu, vai viņš šo laiku pavadījis vienatnē, norobežojoties no ārpasaules, Kaspars atbild: "Nē, ne gluži, jo es tiešām biju ārpus ikdienas burzmas, tomēr šo laiku pavadīju Rīgā. Turklāt es nebiju viens: šo pasākumu veicām kopā ar labu draudzeni, turklāt ir ļoti svarīgi, lai tādā brīdī vēl kāds palīdz un pieskata - jebkurā brīdī var kaut ko ievajadzēties, piemēram, sietiņu, suliņu vai ūdeni.
Tiesa, es biju atslēdzies no pārējās sabiedrības un arī datora, gandrīz nelietoju telefonu, izņemot reizes, kad piezvanīju mammai, lai pateiktu, ka ar mani viss ir kārtībā, jo viņa ļoti uztraucās. Tomēr zinu pilnīgi droši - šādam procesam jābūt tādam klusam un mierīgam periodam, lai nesatricinās ne prāts, ne ķermenis".
Jautāts, kā aizsākusies viņa interesēšanās par alternatīviem enerģijas gūšanas veidiem, Kaspars norāda: "Ja runā par prānas enerģiju, tad par to ieinteresējos pavisam nesen - aptuveni pirms gada, bet es jau gandrīz divus gadus neēdu gaļu un pēdējā laikā esmu arī svaigēdājs - lietoju tikai svaigus augļus, dārzeņus.
Esmu interesējies arī par pārtikšanu no Saules enerģijas, biju pat aizgājis uz Nikolaja Dolgorukijs, kurš pārtiek tikai no šķidrām sulām, Saules un visuma enerģijas semināru, tomēr Latvijā šādam pārtikas gūšanas veidam ir par maz saulainu dienu - ja gribētu pārtikt no Saules enerģijas, būtu jābrauc uz kādu siltāku un saulaināku vietu".
Kaspars pauž uzskatu, ka pasaulē varētu būt vairāki tūkstoši cilvēku, kuri dzīvo bez fiziskās barības vai gandrīz bez tās, un par viņiem nav īpašas intereses, jo cilvēki ir pārāk pārņemti ar ierasto un vispārpieņemto.
Savu aizraušanos ar alternatīviem pārtikšanas veidiem Kaspars skaidro ar vēlmi tikt vaļā no tām lietām, kas gadsimtiem uzskatītas par vienīgo patiesību.
"Man patīk tikt vaļā no vecām, "kreisām" lietām, kuras ilgu laiku sauktas par vienīgo patiesību. Kādreiz man bija lielas ādas problēmas, bet, kad pārstāju ēst gaļu un pārgāju uz svaigēšanu, situācija strauji mainījās - āda palika veselāka un rētas strauji sāka dzīt. Tas bija īsts lēciens - guvu vēl lielāku pārliecību, ka daudzi uzskati laika gaitā cilvēkiem pasniegti jau ļoti sagrozīti un cilvēks pats var atmest visu lieko.
"Man vairs nav jāmeklē nauda, lai pirktu barību un vai to audzētu, man nav jāēd, lai gūtu enerģiju, nav jātērē laiks pārtikas pagatavošanai un ēšanai - tā ir tik liela brīvība un tas dod daudz vairāk brīva laika!"
Kaspars tāpat norāda, ka viņš pats dažādus eksperimentus veic tādēļ, jo viņam esot "misijas apziņa".
"Es vēlos cilvēkiem palīdzēt, vēlos cilvēkus iedvesmot uz svaigēšanu, jo tiešām esmu piedzīvojis to, cik ļoti šī lieta palīdz savest kārtībā veselību. Protams, pāriešana uz prānas enerģiju jau ir nākamais solis un ne visiem to vajag, turklāt ne visi to arī var, tomēr es ļoti vēlos, lai cilvēki sāktu justies brīvāki, saprastu, ka iespējams ikdienas lietām tērēt mazākus materiālos resursus, enerģiju un atbrīvot prātu. Ļoti vēlos, lai ceļas cilvēku apziņa, lai cilvēkiem pasaulē būtu brīva doma, nevis dzīve stereotipu diktētos maldos," teic Kaspars.
Visvairāk Kaspars vēlētos, lai viņa ietais ceļš kādam spētu palīdzēt savu dzīves ceļu izvēlēties, ieklausoties dvēselē, nevis ietekmējoties no vispārpieņemtām lietām. "Cilvēkam ir jābūt dabā un jādzīvo, draudzējoties ar to," ir pārliecināts Kaspars, kuram viens no peļņas avotiem ir datordizains.
Arī tuvākā pusgada laikā Kaspars iecerējis pārtikt vien no tējām un zālīšu uzlējumiem, vērojot, kā tas ietekmēs viņa svara izmaiņas un organismu kopumā, kā arī par novērojumiem ziņot savā blogā. Kaspars ir pārliecināts, ka jau šovasar uzbūvēs savu māju Jumpravā, lauka vidū.