pusi no tiem fantastikai var pievienot tīri nosacīti, zinātniskā fantastika tā nu noteikti nav. Es to nosauktu par maģiskā reālisma krustojumu ar humora vai satīras devu, tā radot interesantu miksli, kas pat varētu nākotnē kļūt par latviešu fantāzijas seju. Jāatzīstas, ka gandrīz nevienu no tiem pagaidām neesmu lasījis, tāpēc par dažiem varu kļūdīties, tos šeit pieskaitot. Kurš gan nekļūdās? Tāpēc būšu pateicīgs, ja kāds varētu šo sarakstu, rediģēt vai papildināt. Mērķis jau mums viens, apzināt maksimāli visas latviešu fantastikas grāmatas un īsākas prozas darbus, kas publicēti periodikā. Domāju, ka tam jābūt vienam no LFFB mērķiem.
Andris Puriņš. Lāčplēša klejojumi. 2001.
Latviešu rakstnieka A. Puriņa piedzīvojumu romānā savijas vēsture, teiksmas, fantāzija. Svarīga ir notikumu un cilvēku rīcības būtība. Rakstnieks dzīvo šodienā un nevar aiziet nekur prom no šā laika -- tas strāvo cauri visam romānam. Vēl šobrīd dus Lāčplēsis ezera dzelmē nogrimušajā burtnieku pilī. Vai modīsies viņš? Un kad?
Uldis Strupulis. Paradīzes vārti. 2003.
Fantastikas žanrā tapušā romāna centrā ir vienkāršs, pat mietpilsonisks Londonas puķu tirgotājs, kura vēlēšanās atšķirībā no daudzu citu ļaužu sapņiem piepildās. No sava pilsētas dzīvokļa, izejot cauri it kā pavisam parastam skapim, viņš nonāk pasaulē, kurā dzīve ir aizraujošs, brīžiem bīstams piedzīvojums un biedros arvien neparastāki līdzbraucēji.
Andris Puriņš. Brentes pils briljanti. 2004. (?)
Maģija, astroloģija. Kriminālromāns. Šis ir pilnīgi patstāvīgs stāsts, lai gan tie lasītāji, kuri ir iepazinušies ar 2001.gada "Lata romāna" sērijā izdoto "Lielā bērza noslēpumu", satiks jau pazīstamus personāžus – topošo detektīvrakstnieku Aleksi, viņa sievu Ilonu... Kapsētā Aleksis satiek kādu sievieti, kura apgalvo, ka ir ekstrasense un puisim draud nāves briesmas... Grāmatas atvēršanas svētkos Ilona kliedz, ka pa skatlogu uz ielas redzējusi cilvēku, par kuru visi zina, ka tas ir miris... Aleksis nesaprot, kas notiek – viņš tiek rauts kādā mistisku murgu muklājā. Aleksim nekas cits neatliek kā stāties pretī briesmām...
Andris Puriņš. Divu brāļu divas kaislības. 2006.
“Turēdamies rokās, Silga un Loks piepeši griezdamies pacēlās gaisā un, izvirpuļojuši cauri mājas niedru jumtam, kā ātrspārnu putni aizšāvās virs Platupes lejup pa teci, un viņus uz priekšu nesa kāds spēks. Upe apakšā vērtās arvien plašāka, un tad kā no mutes iešļācās milzīgā ūdens klajā, patiešām bez gala un malas! Un ūdens cēlās un krita baltputu dzeltenzaļos krēpjainos viļņos zem vēja brāzmām, zem zilām baltmākoņu debesīm, un šī traukšanās pāri viļņiem bija tik brīnišķīga un vienlaikus baisa… Loks pamanīja, ka Silgai no pakrūtes stīdz tieviņš sidraba pavediens, un atskatījies redzēja, ka tas aizstīdz nesaskatāmā tālumā, un blakus tam ieraudzīja otru sidrabainu pavedienu un pārsteigts atklāja, ka tas stīdz iz viņa paša pakrūtes.”
Jaunais Lata romāns ir fantāzija par vēstures tēmu – tā darbība risinās laikā, kad letu cilts vēl tērpjas zvērādās un pazīst tikai bronzu. Brālis Loks un viņa sāncensis Gipa atklāj, ka pie Platupes apmetusies cilts ar dīvaini zilganiem un izturīgiem ieročiem. Letiem nu jāatklāj šo ieroču izgatavošanas noslēpums.
Andrejs Skailis. Šarmantie sapņi. 2006.
“Mūsu sentēvi uz zemīti pie Dzintara jūras atnāca pirms četriem vai pieciem gadu tūkstošiem un te arī palika. Kāpēc tieši te? Banāni mūsu zemē neaug, zeltu atrast nevar un naftu izpumpēt arī nē. Toties purvos dzīvo samērā simpātiski nelabie, kas sentēviem nekā ļauna nedarīja, savukārt no niedrājiem un krūmiem ar nerātnu actiņu uz puišiem lūrēja dūkņas un spīganas, ar kurām ļoti jauki varēja amizēties. Tā nu mēs arvien te dzīvojam un ceram savu viedīgo saulvežu vadībā vēl pēc četriem vai pieciem gadu tūkstošiem sasniegt Rietumu labklājības līmeni. Tas ir pilnīgi reāli, jo, pateicoties šarmantajai sapņošanai un uzvarot dzērienu degustācijas čempionātā, visa pasaule mūs pazīst un apbrīno. Kam par to jāpateicas? Mūsu burvīgajām dāmām un nelabajam. Šo faktu, lūdzu, neaizmirsīsim!”
Hermanis Paukšs. Ledus sarkofāgi. 2006.
Stāsts par ekspedīciju Tālajos Ziemeļos. Tajā dodas galvenais varonis latviešu superslepenais aģents maskējoties kā pārējo ceļabiedru - zinātnieku miesassargs. Taču patiesais aģenta uzdevums ir atrasts naftas krājumus, jo pēc pēdējiem aprēķiniem naftas pasaulei pietiks ne vairāk kā desmit gadiem. Ne abi zinātnieki, ne attiecīgo valstu valdība nav informēta par ekspedīcijas īstajiem mērķiem. Ekspedīcijas laikā negaidīti tiek atrasti kubveida ledus kluči, kur katrā atrodas iesaldēta jauna, skaista sieviete. Ir atrasta senas civilizācijas liecība. Kas notiek tālāk?… Notikumi risinās strauji un neprognozējami.
Andrejs Skailis. Muša un lauva. 2007. (?)
Romānā «Muša un lauva» darbojas kolorītas personas, tik kolorītas, ka grūti pateikt, kuras būtu tās galvenās. Laikam jau Rollītis, četrdesmitgadīgs kungs, kurš izpilda rūpīgi izplānotus, bagātīgi apmaksātus bīstamus pasūtījumus. Tik bīstamus, ka jāpieņem cits vārds un uzvārds un jāmaina ārējais izskats.
Arī maestro Etjēns Ķēvestiņš. Ķēvestiņa kungs nedara neko bīstamu, viņš tikai dvēseliski pūš trompeti. Un tomēr iekuļas nepatikšanās, kas pašam šķiet un varbūt arī ir stipri bīstamas. Nenoliedzami kolorīta ir reinkarnoloģe Līze Tišentāle, kosmetoloģe Žaklīna, arī oligarhs Potašņikova kungs, biezais tautietis Čuravs Čurkstes kungs, Čižiks, Tukšais, Spalvainais. Aktīvi darbojas neredzamie kungi.
Ļoti raiba sabiedrība. Šo ļaužu intereses un nodarbes sfēras te satek vienuviet, te dalās. Ja dalās, nav tālu līdz traģēdijai, un mēs varam tikai minēt par noslēpumainajiem tīkliem...
Andris Puriņš. Tarzāns Latvijā. 2008.
"Pasaulslavenais Tarzāns no dižā Āfrikas burvja Makabū uzzina, ka viņa tēvs ir latvietis un turklāt dzīvs. Džungļu Valdnieks vairs nav bārenis! Ar savu draudzeni daiļo Džeinu un šimpanzi Čārliju viņš dodas uz Latviju. Dažu sekunžu laikā ģeniālais lingvists Donāts trijotnei iemāca latviešu valodu. Tēva meklējumi sākas, taču... Neveiksmīgi! Bet afrikāņi sapazīstas ar visdažādākajiem cilvēkiem, kuri vienoti vienā - lai atrastu tēvu, ir jādibina meklēšanas partija. Tiek nodibināts "Tarzāna kliedziens". Ar Tarzāna popularitāti tautā var sacensties tikai hokejists Fedja Skvorečkins, kurš iemeta izšķirošos vārtus, un Latvija kļuva par pasaules čempioni."
Andrejs Skailis. Samaitātais spoks Jakobs. 2009.
"Nezin kāpēc radies pilnīgi nepareizs uzskats, ka spoki rādās vienīgi Anglijas viduslaiku pilīs. Kāda tumsonība! Katram inteliģentam cilvēkam būtu jāzina vecā patiesība - astrālās būtnes sastopamas pilnīgi visās pilīs, ja tajās kādam pirms pieciem sešiem gadsimtiem nocirsta galva vai kāds pārcists vidū pušu un līķis pēc tam aprakts pils pagrabā. Ja minētie priekšnoteikumi izpildīti, senajā celtnē obligāti jābūt spokam, tāds ir dabas likums!" (autors)
P.S. Paralēli atradu:
http://www.jr.lv/lv/veikals/prece/?shop_id=192676
Vladimirs Kaijaks. Masku teātris.
Izdevniecība "Pētergailis", 2001.
Stāsti.
"Ja kāds domā, ka pazīst rakstnieku Vladimiru Kaijaku, viņš smagi viļas. Dažādas maskas arvien no jauna Kaijakam ļauj pārtapt un parādīties atšķirīgās personībās. Šoreiz lasītāju priekšā Vladimirs Kaijaks, viens no latviešu literatūras jaudīgākajiem fantastiem, kas dzīvo noslēpumainā mītnē virs dzelmē nogremdētā Staburaga un caur jumtā iebūvētu teleskopu vēro citiem neredzamo: notikumus harēmu pagalmos, vīziju pārņemtu ļaužu sapņus, gorgonas un afrodītes, zinātniekus ar pārstādītām smadzenēm, rakstniekus, kam amputētas mēles utt., u.t.jpr. Par to visu šajā grāmatā iespējams lasīt. Vai Vladimira Kaijaka rakstītajam caurcaurēm ticēt, lai spriež lasītājs pats. Literatūra pieder brīnumu jomai. Vai esat kādreiz tālskatī vērojuši Mēnesi? Bumba karājas gaisā! Negribas ticēt, bet ticam, jo brīnumam ir sava gravitācija." (Zigmunds Skujiņš)