Archeoastronomija[1] savos valgos aizvaldzinājusi ne vienu vien upuri. Profesionālie senvēsturnieki gan mēģina būt piesardzīgi, bet kaislīgi amatieri slīgst savās teorijās kā mušas mušpapīra līmē. Tādi šķiet fiziķis Tomass Brofijs Amerikā un mūsu tautietis jurists Andis Kauliņš Vācijā.[2] Pāršķirstot viņu grāmatas, mati ceļas stāvus![3] Jau labu laiku drosmīgus soļus šajā laukā sper novadpētnieks Ojārs Ozoliņš.
1988. gada Dabas un vēstures kalendārā Ozoliņš raksta par saviem un drauga atklājumiem Valkas rajona Bitarīna kalnā (1954) un pie Valmieras rajona Vaidavas pilskalna (1985).[4] Sakārtotas akmeņu rindas nozīmīgos saulgriežu saullēktu un saulrietu virzienos, aprakts upurzirga skelets – senas kulta vietas! Turpat nākošajā rakstā galvu groza archeologs Andris Caune: kad atsedz visus akmeņus, „rindas” vairs nav nojaušamas! – „nevaram tik pārliecināti teikt, ka šeit būtu bijušas īpašas saules stāvokļa novērošanas vietas ... nākas kvalificēt kā O. Ozoliņa kvēlu pieņēmumu...”[5] Ozoliņš mazāk kvēls nekļūst.
1992. gadā iznāk grāmatiņa Atnācēji no saullēktu puses[6] par Ziemeļvidzemes latgaļiem no to ienākšanas ap 7.gs. līdz krustnešu uzkundzēšanās 13.gs., un tagad – jau prāvāks darbs, Krīvu lāsts. Starp abām publikācijām autora apvāršņi – gan telpā un laikā, gan iztēlē un izmantoto materiālu apjomā – manāmi paplašinājušies.
Reibinošs lidojums! No Miegupītes krastu svētkalniem līdz pirms-indoeiropiešu un seno šumeru kopējiem senčiem tālā pagātnē ap Araratu, uz Lasko (Lascaux) alu sienu apgleznotājiem vēl tālākā pagātnē, uz grandiozo 3. gadu tūkstoti pirms Kristus ar senbaltu pirmo ienākšanu Vidzemē, uz viņu pēcteču atgriešanos 3 000 gadus vēlāk un cauri sekojošajam kūleņainajam laiksprīdim līdz mūsdienām. Archeoastronomija tur vijas ar mitoloģiju, folkloristiku, lingvistiku, archeoloģiju, iztēli un kvēlu patriotismu. Caurstrāvo dziņa atklāt senatnes noslēpumus un pārliecība, ka senie cilvēki spēja un zināja vairāk nekā šodienas pārgudrie zinātnieki grib pieļaut. Pār senču dzīves ziņas noliedzējiem guļ krīvu lāsts – pasaules bojāejas draudi, ekoloģiskā un kultūru krīze.
Atsauces skatiet norādītā raksta saitē.
Raksts par grāmatu: http://zagarins.net/jg/jg256/JG256_gramatas_Slesers.htm
Roberts Ērlihs. Deviņas trakas idejas zinātnē
Kas ir traka ideja? Protams, tāda, kas šķiet nereāla, nekādi neiespējama. Piemēram, ka var ceļot laikā, ka Saules sistēmā ir divas saules. Kā to pārbaudīt? Neesam taču ne simtiem gadu senā pagātnē bijuši, nedz to otro sauli redzējuši. Katrai šādai idejai ir gan savi aizstāvji, gan oponenti. Par šīm un vēl dažām trakām idejām lasiet šai Roberta Ērliha grāmatā. Mākslinieks Uldis Baltutis.
http://www.jr.lv/en/veikals/prece/?shop_currid=1&shop_id=267822
Aleksandrs Ņikonovs. Civilizācijas nākotne
Kā klimats rada un nogalina civilizācijas? Ar kādām "aukliņām" daba vada cilvēkus? Vai mēs dzīvojam globālās sasilšanas vai temperatūras pazemināšanās laikmetā? Kas sagaida Krieviju saistībā ar klimata svārstībām? Grāmatā vēstīts arī par Vladimiru Klimenko, Borisu Godunovu, Ēģiptes faraoniem un citiem brīnišķīgiem cilvēkiem. Izlasījis šo grāmatu, jūs varēsiet bezgalīgi ilgi sarunāties par laikapstākļiem un par klimatu ne sliktāk kā jebkurš anglis un par nākotni - ne sliktāk kā jebkurš futurologs. No krievu valodas tulkojis Kārlis Riekstiņš. Mākslinieks Uldis Baltutis.
http://www.jr.lv/lv/veikals/prece/?shop_id=304748
Toms Harpers. Ahilleja vairogs
Pasaules bīstamākais dārgums ir pazaudēts pirms trim tūkstošiem gadu. Grieķijas seno tempļu drupās atrastie šifrētie raksti ir tikai atslēga, kas norāda bīstamā atklājuma atrašanās vietu. Tālās senatnes noslēpums var nopietni apdraudēt mūsdienu pasauli. Ceļā uz atklājumu krustojas Anglijas, Amerikas un Krievijas specdienestu intereses... Kurš pirmais nonāks līdz bīstamajam atradumam? Neprātīgi straujš skrējiens pretim pasaules vecākajam un bīstamākajam noslēpumam. Toms Hārpers pasaulē ir zināms kā autors, kas sarakstījis sēriju vēsturisku piedzīvojumu romānu par Napoleona kara gaitām. Saņēmis dažādus apbalvojumus, tajā skaitā prestižo Dagera balvu. Viņa grāmatas izdotas daudzās pasaules valstīs no Eiropas līdz Āzijai. "Aizraujošs sižets, neatslābstoša intriga un fantastiski piedzīvojumi." ("Publishers Weekly") No angļu valodas tulkojusi Diāna Smilga. Vāka dizains Kristians Šics.
http://www.jr.lv/en/veikals/prece/?shop_id=304759&news_id=425&news_id=425
Leinija Teilore. Dūmu un kaulu meita
Laini Taylor. Daughter of Smoke and Bone
Visā pasaule eņģeļi nokāpj no debesīm un, pieliekot savu delnu pie durvīm, atstāj savu simbolu uz tām...
Vecas bodītes putekļainā tumsā šausmīgs radījums vāc ingredientus tumšās maģijas melnajiem rituāliem.
Bet pa Prāgas līkumotajām ieliņām mākslas studente Kerova steidzas uz nodarbībām. Viņa zīmē albumā briesmoņus – un visi domā, ka tie ir tikai viņas iztēles auglis. Viņa runā daudzās valodās – taču tās visas nav cilvēku valodas. Viņai ir koši zili mati un tie nav krāsoti ar modernu krāsu.
Kerova pastāvīgi pazūd veikt noslēpumainus “uzdevumus”.
Kas gan viņa ir? Un kāda viņai ir paredzēta loma nākošajā karā starp Gaismu un Tumsu.
http://www.ozon.ru/context/detail/id/19682270/
Grāmata ir plānotās triloģijas pirmā grāmata. 2012. gada novembrī ir iznākusi arī 2. grāmata Days of Blood and Starlight . Mājas lapa http://www.lainitaylor.com/
Rozmarija Velsa. Ar Zilo komētu
Rosemary Wells. On the Blue Comet
Vienpadsmitgadīgais Oskars dzīvo kopā ar tēvu mazā Ilinoisas štata pilsētiņā. Viņi būvē dzelzceļa vilcienu maketus un sapņo doties uz Ņujorku, iesēsties vilcienā “Zilā bulta” un doties ceļojumā pa visu Austrumu piekrasti.
Laimīgā un mierīgā dzīve sabrūk vienā mirklī, kad Amerikā 1929. gadā notiek finansiāls krahs. Oskara tēvu atlaiž no darba, bet māju un unikālo vilcienu kolekciju atņem, lai atmaksātu parādus. Darba meklējumos tēvam jāpamet dzimtā pilsēta, atstājot zēnu skopās un bargās tantes Karmenas apgādībā.
Visvairāk uz pasaules Oskars sapņo “pārvērsties par bultu un aizlidot tur, kur atkal varēs apskaut tēti”. Vai tiešām telpa un laiks ir kaut kā saistīti? Vai tiešām ceļojumi laikā ir iespējami? Jā! Bankā ielaužas laupītāji un zēns pēkšņi izrādās nokļuvis rotaļu vilciena iekšpusē. Viņš šķērso visu valsti, atrod novecojušo tēvu, bet pēc tam pagriež laiku atpakaļ.
Sarakstīta vienkāršā un vieglā valodā, vietām ironiska, grāmata atšķiras no visiem citiem Rozmarijas Velsas darbiem, tāpēc to būs interesanti lasīt visu vecumu lasītājiem.
http://www.ozon.ru/context/detail/id/19571426/
Mājas lapa: http://rosemarywells.com/
Alternatīvā vēsture. Krājums, sastādītāji: Iens Votsons un Jens Veits.
Editors: Ian Watson and Ian Whates. The Mammoth Book of Alternate Histories.
Alternatīvā vēsture ir visai sens un godājams žanrs, kaut arī fantastika. Vēl Tita Līvija «Romas vēsturē» sīki un nopietni tika apskatīti notikumi, kas varētu sekot, ja Maķedonijas Aleksandrs vestu savu armiju, nevis uz austrumiem, bet gan uz rietumiem. Tad nu gan Roma nopriecātos... No tā senā laika, ne zinātnieki, ne rakstnieki-fantasti neatsacīja sev prieku veikt kārtējo prāta eksperimentu par tēmu «Kas būtu, ja?..» Šajā antoloģijā ir savākti stāsti, kuru autori virtuozi žonglē ar varbūtībām un rada jaunas realitātes, kas nekļūdīgi pievelk lasītaju uzmanību. Te jūs atradīsiet darbus, ko radījuši tādi atzīti žanra meistari kā Stīvens Baksters, Džeimss Morovs, Fricis Leibers, Marks Leidlovs, Garijs Tērtldavs, Iens Makleods un citi. Daži stāsti ir tapuši īpaši šim krājumam.
http://www.ozon.ru/context/detail/id/18622584/
Luī Šarpantjē. Boseāna — templiešu noslepums
Louis Charpentier. Les Mystères Templiers
Sakro ordeņu — templiešu, asasinu, rozenkreiceru — vēsturi uzrakstīt nav iespējams. Lieta nav tikai tā, ka ir maz vēstures avotu, lieta ir nesaprotamajās un noslepumainās asociācijās, kas rodas ap tiem. Religiozie, politiskie, morālie principi šādos ordeņos ir noslēpums aiz septiņiem zīmogiem, to mērķi nav saprotami. Tāpēc grāmatas par šīm tēmām ir pilnīgi atkarīgas no tā vai cita autora vēsturiskā plašuma, izgudrošanas spējām un asprātības. Luī Šarpantjē darbs izskatās iespaidīgs. Autoru raksturo oriģināli spriedumi, drosmīgas hipotēzes, meistarība, radot reālu leģendu. Ja arī viņam nav izdevies kliedēt vēstures tumsu, viņš ir izgaismojis šo tumsu ar negaidītu kolorītu, milzīgu interesi un saspringtiem jautājumiem.
http://www.ozon.ru/context/detail/id/4184098/
Žans Markāls. Karnaka un Atlantīdas mīkla
Jean Markale. Carnac et l'enigme de l'Antlantide
No seniem laikiem noslēpumainās Karnas menhīru alejas rosina cilvēku ziņkāri. Tāds akmens bluķu sakopojums vienā vietā, būvēts ar nezināmiem paņēmieniem patiešām spēj pārsteigt un radīt jautājumus. Daudzās leģendas par tiem atbild uz dažādiem jautājumiem: kas tie tādi dolmeņi, menhīri, kromlehi, slēgtās dievu radītās alejas, varenu brīnumu jaušams iemiesojums, maģija, aizmirstas zīmes? Kas tos ir būvējis – neredzami spēki, milži, rūķi, kas apveltīti nezināmām spējām?
Šī grāmata apvieno visus ticējumus, visus priekšlikumus Karnakas un apkārtējo zemju sakarā, kas ir bagātākās visā Francijā ar šāda veida megalītiskiem pieminekļiem. Taču autors iet tālāk. Viņš liek priekšā jaunu hipotēzi, drosmīgu, taču balstītu uz rūpīgi pētītiem tekstiem: varbūt Karnakas pieminekļi ir pēdējās vēstures rītausmā, nenoskaidrotos apstākļos nogrimušās Atlantīdas civilizācijas, par kuru min tikai Ēģiptes dokumentiem uzticējies Platons, pēdējās pēdas?
Šī Žana Markāla jaunā hipotēze balstās uz mūsdienu arheoloģijas zinātņu bāzes un uz minētās vēstures, antropoloģijas, mītu un leģendu salīdzinošiem un sistemātiskiem pētījumiem. Iespējams Atlantīdas mīkla ir atradusi savas saknes un savu atrisinājumu Karnakā, milzīgās megalītiskās svētnīcās gar okeāna krastu? Tāda perspektīva, temperamentīgi un kaismīgi izstāstīta, skars daudzus, vai vismaz saļodzīs kāda uzskatus, kas gadsimtiem ir mituši cilvēku prātos.
http://www.ozon.ru/context/detail/id/3777963/
Mišels Pasturo. Eiropas Viduslaiku simbolikas vēsture
Michel Pastoureau. Une histoire symbolique du moyenage occidental
Mišels Pasturo (dz. 1847), Viduslaiku vēsturnieks, Augstāko pētījumu praktiskās skolas (Parīzē) Rietumu simbolikas katedras vadītājs, Francijas heraldikas biedrības viceprezidents, veido samērā jaunu zinātnes disciplīnu – simbolisma vēsturi. Arheoloģija un krāsu semantika, ģērboņu un karogu rašanās, dzīvnieku tiesas procesi, šaha spēles rašanās un evolūcija, ziedu un koku mitoloģija, fabulu bestiārijs un Jūdas ikonogrāfija, bruņinieku romāna ietekme uz sabiedrību un XIX gadsimta bestsellera vēsture – tās ir tēmas, ko viņš iztirzā šajā grāmatā, materiāls, ko viņš ir vācis trīs desmitgades. “Eiropas Viduslaiku simbolikas vēsturē” prof. Pasturo apkopo savus darbus Viduslaiku simbolikas vēsturē, kas atnesuši viņam pazīstamību un pirmatklājēja slavu.
http://www.ozon.ru/context/detail/id/17762042/
Etjēns Kassē. Nākamība: augšupeja vai bezdibenis?
[Krievu valodā, izdomāts franču žurnālists Etjēns Kassē ir pseidonīms krievu autora vai autoru grupai, kas raksta sensacionāla rakstura grāmatas.]
Kas būs ar mums pēc desmit, divdesmit, četrdesmit gadiem? Kāda pasaulē cilveki sāks dzīvot pēc dažiem gadsimtiem? Kādus brīnumus un satricinājumus mēs paspēsim redzēt un pārdzīvot, kas sajūsminās un šokēs mūsu pēctečus?
Vispārējs uzplaukums vai bezcerība, tehnoloģiski sasniegumi vai tehnogēnas katastrofas, ideāls cilvēks vai mehanizēts humanoīds?
Jaunā franču žurnālista un pētnieka Etjēna Kassē grāmata nav fantastisks romāns. Tajā nav vietas arī bez argumentu izdomām. Tā ir modernās pasaules un tās perspektīvu analīze, tādas nākotnes scenārijs, uz kuru mēs virzāmiem, kas gaida katru no mums, kas atnāks pēc mums.