Pirmoreiz Henrijs Klāru sastop pļavā pie meitenes mājas. Klārai ir seši, bet Henrijam – trīsdesmit seši gadi. Kad Klārai ir divdesmit, bet Henrijam – divdesmit astoņi gadi, viņi sastopas atkal, lai paliktu kopā uz mūžu. Pēdējā tikšanās reizē Klāra ir sirmgalve, bet Henrijam joprojām ir tikai...
Grāmata, kuru nu jau vairāk nekā 10 gadus visā pasaulē izdod arvien no jauna, lasa, komentē un iesaka!
“Es nepamanīju, ka tas ir mīlestības romāns, līdz biju pabeigusi lasīt, – ne miņas no salkanuma, viena vienīga spriedze!”
Veronika Bonda, goodreads.com
No angļu valodas tulkojusi Liana Blumberga.
Man patika šī grāmata. Tā nav perfekta, bet ļāva man just, domāt un ilgoties.
Goodreads.com
“Laika ceļotāja sieva” ir ārkārtīgi oriģināls patiesi talantīgas autores darbs. Odrija Nifenegere viegli saauž laika lokus, nemulsinot lasītāju un neatstājot nepabeigtas sižeta līnijas. Viņas grāmatas ir lasīšanas vērtas!
Bookreporter
Satriecoši labs romāns! Nebrīnos, ka daudzi šo darbu iekļauj sarakstā “100 grāmatas, ko vērts izlasīt dzīves laikā”!
The Sunday Times
Neticami labi būvēts sižets, neiespējami atrauties – kas par mīlas stāstu! Vienlaikus romāns atgādina par laika, mīlestības, zaudējumu un laimes relativitāti.
The Times
Nekad neesmu lasījis šai līdzīgu grāmatu un, iespējams, tādu otrreiz neatradīšu. Viscaur lieliska! Tā piedāvā ļoti interesantu skatījumu uz ceļošanu laikā, bet nevēlos pastāstīt pārlieku daudz – piebildīšu vien: izlasiet! Jums patiks!
Goodreads.com
Gaidīju, ka šis būs tāds saldens un pliekans mīlas stāsts, bet tā nav! Patiesi labs. Pārsteidzošs un interesants sižets! Ik reizi, kad atvēru grāmatu, es ticēju ceļošanai laikā, bet emocijas, ko manī atmodināja šis romāns, rosina šo grāmatu paturēt un ik pa laikam pārlasīt.
The Observer
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/katalogs/product.php?prod_id=82352
[Izdots atkārtoti!]
Jana Olivera. Dēmonu mednieka meita.
Jana Oliver. The Demon Trapper's Daughter
Pasauli aptver ekonomiskā krīze, pilsētas brūk kopā, cilvēki paliek bez darba, nekromanti atdzīvina miroņus un visur ložņā dēmoni. Pamazām tuvojas izšķirošā cīņa starp labo un ļauno. Railijai Blektornai ir septiņpadsmit gadi, viņa dzīvo Atlantā, apmeklē vakarskolu un gatavojas iet pa sava tēva pēdām, kļūt par dēmonu ķērāju. Viņas dzīve nav vienkārša. Taču viss paliek vēl sarežģītāks, kad nevienlīdzīgā divcīņā ar dēmonu iet bojā viņas tēvs. Pols Blektorns mirst, bet pati Railija saprot, ka dēmoni medī tieši viņu.
http://www.ozon.ru/context/detail/id/18100180/
Mājas lapa.
Čelsija M. Kempbela. Sportiskais un neuzvaramais Renegāts Iks.
Chelsea M. Campbell. The Rise of Fenegade X.
Demiens Lokijs grib savā sešpadsmit gadu jubilejā sarīkot īstu šovu. Tieši šajā dienā uz viņa pirksta ir jāparādās zīmei, ka viņš ir kļuvis par īstu, tīrasiņu superļaundari. Taču gaidītais triumfs pārvēršas par īstu kaunu. Izrādās, ka Demiens ir superļaundaris tikai pa pusei, bet viņa tēvs ir supervaronis, tā kā puiša nākotne kā superļaundarim ir zem liela jautājuma. Tagad Demienam ir jānodzīvo gandrīz divi mēneši zem viena jumta ar saviem ļaunākajiem ienaidniekiem un jāpierāda savam jauniegūtajam tēvam, ka viņā nav ne piliena no supervaroņa asinīm un, ka viņš ir īsts superļaundaris.
http://www.ozon.ru/context/detail/id/19044735/
Mājas lapa.
http://www.chelseamcampbell.com/
Bertrisa Smola. Krēslas pavēlnieks.
Bertrice Smoll. The Twilight Lord
Tumsas karalistes Valdnieku grāmata pareģo, Tumsas pavēlnieka mantinieku ir jādzemdē fejai. Taču Kolls zina, ka Lara labprātīgi neies pie viņa, kaut arī viņai ir jāizpilda pareģojums. Tāpēc viņam ir jāatrod paņēmiens, kā pārliecināt viņu, ka viņa viņu mīl un grib dzemdēt no viņa bērnu. Taču Tumšo zemju valdnieka godkārība sniedzas tālāk, nekā viņa kaislīga mīla uz dominu. Kollam ir vajadzīga viņas maģija, lai uzvarētu Hetaru un Teru. Taču miermīlīgās grib iegūt arī negausīgais Hetaras imperators... Lai atjaunotu Tumsas un Gaismas līdzsvaru, princis-ēna Kalogs un Laras māte, feju karaliene Ilona, kaldina plānus, lai glābtu Laru, tāpēc ka viņas liktenis vēl nav skaidrs.
http://www.ozon.ru/context/detail/id/19444735/
Mājas lapa.
Džozefs Dzeikobs. Īru pasakas.
Grāmatā ir iekļautas senas īru pasakas, ko savācis slavenais angļu folklorists Dzozefs Džeikobss (1854 – 1916). Pasakas, kas klejojušas no mutes uz muti jau no XI gadsimta, reizēm ir jocīgas un viltīgas, reizēm noslēpumainas un brīnumainas. To varoņi-ķelti ir gudri un dumji, labi un ļauni, skopi un devīgi. Šajās pasakās var dzirdēt nākošās eiropieš un krievu teikas par Brēmenes muzikantiem, Pelnrušķīti, Zosīm-Gulbjiem un Ugunsputniem, bet labais vienmer uzvar ļauno.
http://www.ozon.ru/context/detail/id/7304641/
Grāmata no sērijas “Lasīšana oriģinālā”. http://www.karo.spb.ru/?id=124
Grāmatas ir papildinātas ar grūtāko vārdu vārdnīciņām. Sērijā iznākuši arī daudz fantastikas un pasaku klasikas darbi: “Vējš vītolos”, brāļu Grimmu pasakas, vācu XIX gadsimta šausmu stāsti, “Pīters Pens”, Harisona “Nāves pasaule”, Kafkas darbi, Meterlinka “Zilais putns”, Bredberija darbi utt.
Marks A. Garliks. Ilustrētais Visuma atlants.
Mark A. Garlick. Atlas of the Universe
Šajā grāmatā jūsu priekšā atklāsies aizraujošā Visuma aina: jūs redzēsiet zvaigžņu kopas un galaktikas, planētas un asteroīdus, komētas un meteorītus, uzzināsiet astronomu jaunākos atklājumus, iepazīsiet pēdējos kosmiskās tehnikas sasniegumus. Tiek dotas sīkas planētu un zvaigžņotās debess kartes. Iespaidīgas fotogrāfijas no kosmosa. Efektīgi zīmējumi, kas attēlo dramatisma pilnas kosmiskās kataklizmas. Diagrammas, grafiki un tabulas, kas palīdzēs tikt galā ar vissarežģītākajiem jautājumiem.
http://www.ozon.ru/context/detail/id/4295162/
Mājas lapa.
Dmitrijs Komms. Baiļu formula. Ievads šausmu filmu vēsturē un teorijā.
[Krievu valodā.]
Kinozinātnieks Dmitrijs Komms daudzus gadus lasa kursu, kas veltīts šausmu filmām, Brīvo mākslu un zinātņu fakultātē Sanktpēterburgas valsts universitātē. Savā grāmatā viņš iepazīstina lasītāju ar šausmu filmu un trilleru tradīcijām, skolu un virzienu daudzveidību dažādos kontinentos un dažādos sociokulturālos apstākļos, kā arī iepazīstina ar nozīmīgāko režisoru daiļradi, kas radījuši horora kanonus: Alfrēdu Hičkoku, Rodžeru Kormanu, Mario Bavu, Dario Ardžento, Braianu de palmu un citiem.
Grāmata iesakāma lasīšanai humanitāro augstskolu studentiem un plašam kino mīļotāju lokam.
http://www.ozon.ru/context/detail/id/7548478/
Inna Ačkasova, Jevgeņija Levenšteina, N. Čerkašina. Vispārējā izgudrojumu un atklājumu vēsture.
[Krievu valodā.]
Izgudrojumu un atklājumu vēsture no sākuma ir saistīta ar lielo cilvēka izdzīvošanas makslu, sākumā bargajos savvaļas dabas apstākļos, bet pēc tam ne mazāk bargajos civilizācijas apstākļos. Grūdiens uz jauniem atklājumiem, stimuls izgudrošanai, varēja būt, gan āsā konkurence, gan komerciāla izdevība, gan sociāls pasūtījums, gan altrūistiska vēlme darīt labu cilvēcei.
http://www.ozon.ru/context/detail/id/19042465/
Andrejs Hrenovs. Magi un radikāļi: amerikāņu avangarda laikmets.
[Krievu valodā.]
Andreja Hrenova grāmatā pirmo reizi Krievijā ir dota amerikāņu kinoavangarda vēsture, dots raksturojums dažādiem novirzieniem – vizionārajām un mistiskajām “transa filmām”, tīri “objektīvajām” “struktūrfilmām”, sociāli angažētām lentēm utt. Rūpīgi apskatīta tādu režisoru kā Maijas Derenas, Kenneta Engera, Stena Brekidža, Jonasa Mekasa, Endija Vorhola, Nam Dzun Paika un citu darbība.