Engelsforsas triloģijas pirmā grāmata jau izdota vismaz 25 valstīs vairāk nekā 140 000 eksemplāros. Tā saņēmusi vairākas jaunatnes literatūras balvas.
No zviedru valodas tulkojusi Mudīte Treimane.
Patriks Ness. Briesmoņcilvēki
Ir sācies karš. Uz Jauno Prentistaunu maršē trīs armijas, un tās
iznīcina cita citu. Triloģijas galvenie varoņi Tods un Viola ir ierauti karadarbības epicentrā bez jebkādām iespējām izglābties. Turklāt cīņā ir iesaistīts kāds trešais. Kāds, kurš cer atriebties...
Daudzkārt apbalvotās triloģijas “Haosa spēles” noslēguma grāmata “Briesmoņcilvēki” ir neaizmirstams un aizkustinošs stāsts par varu, izdzīvošanu un kara postošo dabu.
Dž. K. Roulinga. Nejaušā vakance
Džoannas K. Roulingas grāmata "Nejaušā vakance"
18.12.2012
Pēc trīs mēnešu saspringta redakcijas darba, pašlaik pasaulē visvairāk aprunātais darbs Džoannas K. Roulingas pirmais romāns pieaugušajiem "Nejaušā vakance" pie lasītājiem latviešu valodā nonāks jau 19. decembrī. Grāmatu izdod apgāds "Jumava" un tā noteikti būtu lieliska dāvana svētkos draudzenei, māsai vai mammai.
Pegfordas pilsētiņu satriec Berija Fērbrazera pēkšņā nāve. Mazpilsēta ar bruģētu tirgus laukumu un vecu klosteri šķiet īsta angļu idille, bet aiz tās piemīlīgās fasādes plosās vietēja mēroga karš: bagātie nostājušies pret nabagajiem, pusaudži pret saviem vecākiem, vīri pret sievām, skolotāji pret skolēniem... Pegforda nebūt nav tāda, kā izskatās pirmajā acumirklī. Pilsētas domnieka krēsls pēc Berija palicis tukšs. Kurš svinēs uzvaru kaislību, divkosības un necerētu atklāsmju cauraustajās vēlēšanās?
Grāmata “Nejaušā vakance”, kas pasaulē savu pirmizdevumu piedzīvoja š. g. 27. septembrī ir pasaules izcilās stāstnieces, sāgas par mazo burvi Hariju Poteru autores, Dž. K. Roulingas pirmais romāns pieaugušajiem. Romāns kopš izdošanas ir kļuvis par pasaules aprunātāko grāmatu, jo savu viedokli cenšas izteikt visi sevis cienoši literatūras kritiķi un apskatnieki.
Melnā humora bagāts darbs, kas atspoguļo mūsdienu sabiedrību kādā mazā Anglijas pilsētiņā. Romānu caurvij intrigas, emocijas, skaudība, kaisle, samierināšanās. Tas ir stāsts par mazas pilsētiņas lielajiem noslēpumiem.
Romāns pašlaik ir tulkots jau 43 valodās, Anglijā pārdots 1 miljons eksemplāru, no tiem 125 tūkstoši eksemplāru pirmajā tā iznākšanas nedēļā, grāmata 151. nedēļu gozējas pasaules populārāko grāmatu topu augšgalā un šie skaitļi tikai turpina augt. Grāmata ir pat sasniegusi rekordu - tā ir otrā visu laiku visātrāk pārdotā grāmata Lielbritānijā kopš 1998.gada, kad šādus datus sāka apkopot.
Producente Žaklīna Cinovska: “Interesanti! Ļoti interesanti. Sevisķi interesanta ir tēmas izvēle - sociāli aktuālu problēmu un atticīgās sabiedrības daļas apraksts. Ja nezinātu autores fantastisko ideju lidojumu, doma par šādas tēmas izvēli nemaz nerastos. Noteikti iesaku izlasīt, sevišķi, lai iepazītu pilnīgi citu Roulingu!”
Basketboliste Zane Jākobsone: “Naids starp iedzīvotājiem un nespēja “sadalīt teritoriju” padara stāstu interesantāku un aizraujošāku. Ļoti viegli lasāms.”
Grāmatu tulkojusi profesionāla komanda Ieva Kolmane, Laura Freidenfelde, Ance Svjauzgere un Ilona Bērziņa, grāmata ir 409. lappuses bieza.
Dž. K. Roulinga ir autore grāmatu sērijai par Hariju Poteru. Starp 1997. un 2007. gadu ir izdotas septiņas grāmatas, kas pārdotas vairāk ne kā 450 miljonos eksemplāru visā pasaulē, izplatītas 200 valstīs un tulkotas 74 valodās un ir uzņemtas 8 filmas.
Dž. K. Roulinga ir vairāku balvu laureāte, tai skaitā Britu impērijas ordeņa kavaliere par ieguldījumu bērnu literatūrā, Francijas goda leģiona ordeņa ieguvēja, Astūrijas Prinča un Hansa Kristiana Andersena apbalvojumu saņēmēja. Viņa atbalsta daudzus labdarbības projekts caur savu trasta fondu Volant, kā arī ir labdarības organizācijas Lumos, kas cenšas uzlabot nabadzīgu bērnu dzīvi, dibinātāja. Ieskaties www.jumava.lv!
http://cosmo.lv/davanu-idejas-2012/16282-dzoannas-k-roulingas-gramata-nejausa-vakance.htm
[Nav jau fantastika, bet tomēr – Roulinga taču! Lai gan ir kritiķi, kas saka: nebūtu Roulinga autore, diez vai būtu tāda ievērība šai grāmatai. Lai spriestu jāizlasa! - t.p.]
Semjuels Hantingtons. Civilizāciju sadursme
Šīs grāmatas galvenā tēma ir kultūra un kultūras identitāte, plašākā nozīmē ― civilizācijas identitāte. Tā veido kohēzijas, dezintegrācijas pamatstruktūru un ir pamatā konfliktiem pasaulē pēc Aukstā kara. Piecās šīs grāmatas daļās iztirzāti šī galvenā pieņēmuma aspekti.
1. daļa: pirmo reizi vēsturē globālā politika ir gan multipolāra, gan arī tai piemīt multicivilizācijas raksturs; modernizācija atšķiras no rietumnieciskošanās, un tā nerada ne saskanīgu universālu civilizāciju, ne ārpus Rietumu civilizāciju rietumnieciskošanos.
2. daļa: spēka līdzsvars starp civilizācijām nobīdās ― Rietumeiropas relatīvā ietekme samazinās; Āzijas civilizācijas izvērš savu ekonomisko, militāro un politisko varu; islama demogrāfija eksplodē ar destabilizējošām sekām islama valstīs un tām kaimiņos; ārpus Rietumu civilizācijas kopumā no jauna nostiprina savu iekšējo kultūras vērtību.
3. daļa: veidojas uz civilizācijām balstītā pasaules kārtība ― sabiedrības ar radniecīgām kultūrām sadarbojas savā starpā; centieni pārbīdīt sabiedrību no vienas civilizācijas uz citu izrādās neveiksmīgi, valstis grupējas ap savas civilizācijas vadošajām jeb kodola valstīm.
4. daļa: Rietumu universālistu pretenzijas arvien vairāk konfliktē ar citām civilizācijām, visnopietnāk ar islamu un Ķīnu; lokālā līmenī lūzuma līnijas kari, lielākoties starp musulmaņiem un nemusulmaņiem, rada “radniecisko zemju protesta maršus”, plašākas eskalācijas draudus un līdz ar to vadošo valstu pūles apturēt šos karus.
5. daļa: Rietumu izdzīvošana ir atkarīga no tā, vai amerikāņi vēlreiz atzīs savu rietumniecisko identitāti un rietumeiropieši atzīs savu civilizāciju par unikālu, bet ne universālu, un apvienosies, lai to atjaunotu un saglabātu pret ārpus Rietumu sabiedrību izaicinājumiem. Izvairīšanās no globālā civilizāciju kara ir atkarīga no tā, vai pasaules līderi piekritīs un sadarbosies, lai saglabātu globālās politikas multicivilizācijas raksturu. http://www.jumava.lv/drizuma
[Protams, ka ir daudzi zinātnieki un politiķi (pārsvarā multikulturāli noskaņotie), kas kategoriski nepiekrīt Hantingtonam, dēvējot viņa idejas visādos nelabos vārdos. Taču diezin vai nākotnē būs iespējams scenārijs, kurā visas kultūras miermīlīgi apvienosies – t.p.]
Paolo Bačigalupi. Uzvelkamā
Paolo Bacigalupi. The Windup Girl.
Romāns, kas ieguvis 2010. gada Hugo un Nebula prēmijas!
Romāns, kas ir bijis žurnāla «Time» gada grāmatu topa galvgalā!
Jauna zinātniski-fantastiskās literatūras sensācija, kas vienlīdz sajūsmināja gan pazīstamos kritiķus, gan tūkstošiem labas fantastikas piekritēju!
Ar ko tad ir tik laba «Uzvelkamā»? [Protams, šajā gadījumā latviskais nosaukums ir visai nosacīts, burtisks no krievu «Zavodnaja», no šīs valodas arī anotācijas tulkojums — t.p.]
Kur slēpjas tādas neprātīgas sajūsmas avots? To sapratīs katrs, kas izlasīs romānu...
http://nnm-club.ru/forum/viewtopic.php?t=568748
Andersons Leiks — ir kompānijas cilvēks, kaloriju speciālists Taizemes «AgriGen» kompānijā.
Andersons ķemmē Bangkokas ielu tirgu, meklējot tos pārtikas produktus, kas jau sen tiek uzskatīti par izzudušiem, cerībā savākt ražu no vēstures zaudēto kaloriju bagātības. Tieši šeit viņš satiek Emiko.
Emiko ir uzvelkama meitene, dīvains un skaists radījums. Viena no jaunajiem cilvēkiem, Emiko nav cilvēks, viņa ir mākslīgi radīta būtnem kas izaudzēta inkubatorā un ieprogrammēta apmierināt Kioto biznesmeņu dekadentiskās dīvainības, bet tagad ir izmesta Bangkokas ielās...
Fantastisks stāsts par mašīnu un cilvēku pasauli laikos, kad gēnu inženierija kļuvusi par galveno no visām zinātnēm un atkritumu izgāztuvēs ir savairojušies Češīras kaķi.
Boriss Strugackis pirms dažiem gadiem ir teicis, ka iespējams zinātniskā fantastika ir mirusi. Taču tai ir iespēja pārstāt būt par marginālu lasāmvielu. Ne tikai tāpēc, ka varētu rasties ģeniāls rakstnieks, bet galvenokārt tāpēc, ka veidotos faktu kopums, kur ne pēdējā vietā būtu — fanošana par IT un citām nanotehnoloģijām. Un viens no tādiem jaunās modes iesācējiem fantastikā varētu kļūt amerikāņu rakstnieks Paolo Bačigalupi. Bačigalupi par rakstnieku kļuva 1990. gadu vidū, salasījies Kormaku Makartiju un Hemingveju. Sācis ar stāstiem, bet 2009. gadā uzrakstījis savu pirmo romānu «Uzvelkamā», kas tika apbalvots ar «Hugo» un «Nebula» prēmijām un ir iegājis žurnāla «Time» 2009. gada galveno grāmatu Top-10. Tikko tas ir tulkots krievu valodā. Darbība norisinās Āzijā, gēnu inženierija ir kļuvusi par galveno no visām zinātnēm.
Enerģijas nepietiek, tāpēc cilvēce rūpnīcās un fabrikās izmanto speciāli izaudzētu dzīvnieku vilcējspēku. Pa atkritumu izgāztuvēm klaiņo češīri — kaķi, kas māk te pazust, te parādīties (arī kāda ģenētiska joka sekas). Dabiskos audumus ir nomainījuši polimēri no palmu eļļas. Vairums dabiskas izcelsmes produkti no Zemes virsmas ir pazuduši (citrusi), vai ir saindēti, bet tie, kas ir derīgi pārtikai (naktenes), ir bez garšas un smaržas. Šajā pasaulē bez cilvēkiem dzīvo vēl bioroboti — atspernieki. Viņu uzdevums ir piederēt un kalpot. Taču viena tāda atsperniece — padauza bordelī — pakāpeniski kļūst par cilvēku. Protams, mašīnu dumpis, maigi sakot, kā motīvs fantastikā nav jauns. Taču bioinženierijas eksperimenti, ar kuru aprakstiem Bačigalupi neskopojas, izskatās ļoti ticami, kas ved romānu no fantastikas uz satīras pusi. Bet tas jau ir gandrīz kā Strugacki viņu labākajos gados.
[Natālijas Kočetkovas raksts.]
http://www.timeout.ru/books/event/283136/
Marina un Sergejs Djačenko. Aku saimnieks.
[Krievu vai ukraiņu valodā.]
Stāstu krājums.
Jaunums no pašmāju fantastikas meistariem! Apmēram 100 grāmatu, kas pārdotas ar tirāžu virs miljons eksmplāru, autoru M. Un S. Djačenko garo un īso stāstu krājums!
Vairākas reizes atzīti par Ukrainas un Eiropas labākajiem rakstniekiem-fantastiem. Grāmata pārsteidz ar valodas meistarību un izdomas dziļumu, ar māku ar dažiem triepieniem radīt veselu pasauli, kas nav līdzīga citām. Te jūs atradīsiet stāstus par vienkārša jaunekļa un maga meitas mīlestību; par kņazu dzimtu, kas senatnē nolādēta; par lielu magu, kas klaiņo pa zemi, veicot brīnumus, tikai cilvēki netic, ka viņš tos dara tikai no labas sirds... Lasiet krāšnu un aizraujošu fantāziju!
http://www.labirint.ru/books/177986/
Mags vairākās paaudzēs Horts zi Tabors zina, ka magi var spēlēties ar cilvēkiem, gluži kā ar lellēm — sodīt un apžēlot, nodot un melot. Skruts, briesmonis, kas dzīvo baisma meža koku zaros, zina, kas ir taisnīgums — tā ir varenība, kas pareizināta ar nežēlību. Princese zina, ka viņa ir neglīta; pūķis — ka viņam ir mīksta sirds. Bastards zina, ka viņam ir jānogalina tēvs — kņazs, taču neviens nezina, ko perina kņazs. Un precīzi neviens nezina, ar ko beigsies katrs no šiem stāstiem.
Marina un Sergejs Djačenko ir atzīti vārda meistari. Viņu pasaules ir savdabīgas, viņu varoņi — cilvēcīgi; rakstnieku fantāzija iet roku rokā ar smalku psiholoģismu. Šo krājumu sastāda darbi, kas sarakstīti fantāzijas žanrā, kas jau sen ir iekarojis vairāku paaudžu lasītāju mīlestību.
http://www.labirint.ru/books/253277/
Kirs Buličevs. Kosmiskais desants.
[Krievu valodā.]
Lielā Gusļara... Šo pilsētu nevar atrast nevienā, pat vislielākajā atlantā, taču krievu fantastikas kartē tā ir pat redzamāka par citām galvaspilsētām. Kirs Buličevs ar savu neatkārtojamo humoru, gudru ironiju un indīgu sarkasmu vēsta mums par Lielās Gusļaras tikumiem un kārtību, par tās iedzīvotājiem un neparastajiem notikumiem, kas tik bieži notiek ar viņiem. Un, lai gan attēlotie notikumi reizēm izklausās pavisam neticami, nav grūti ievērot, ka izdomātā pilsētiņa ir atspoguļojusi sevī daudzas mūsu pašu dzimtās īstenības iezīmes.
Kira Buličeva mīļais garabērns, «Gusļaras hronikas» tapa četrdesmit gadu garumā un ieslēdz sevī vairāk nekā 100 stāstu un garstāstu. Autors vienmēr bija gribējis savākt tos kopā. «Kosmiskais desants» ir pirmā daļa no pirmā, pilnā slavenā cikla divsējumu izdevuma.
Kirs Buličevs. Iebrukuma upuris.
[Krievu valodā.]
"Iebrukuma upuris" – tā ir otrā daļa divu sējumu izdevuma, kurā pirmo reizi ir apvienoti visi slavenā cikla darbi.
http://lib.rus.ec/s/939/sf/sa-a
Boriss Akuņins [Grigorijs Čhartišvili]. Aristonomija.
[Krievu valodā.]
Boriss Akuņins (Grigorijs Čhartišvili) pēc četrdesmit piedzīvojumu darbiem beidzot ir sarakstījis pirmo, nopietno romānu, ko jau sen bija gaidījuši lasītāji un kritiķi. Pēc žanra tas ir «ideju romāns». Darbība notiek revolūcijas un pilsoņu kara laikā. Autors pie šī romāna ir strādājis daudzus gadus.
Mūsu priekšā ir jauns Boriss Akuņins (Grigorijs Čhartišvili), kas pirmo reizi nosauc sevi par rakstnieku, nevis beletristu. Traktāts «Aristonomija» ir sarežģītu filozofisku pārdomu savijums ar māksliniecisko prozu. Katru jaunu nodaļu ievada pārdomas par šo jēdzienu «aristonomija». Tālākais teksts pēc būtības apstiprina teikto citā, mākslinieciskā formā.
http://www.labirint.ru/books/331122/
Krājums. Planēta Zeme: nakotne.
The Future: What the Experts Say
Grāmatā, kas veltīta dabas aizsardzībai, savākti visā pasaulē pazīstamu zinātnieku un sabiedrisko darbinieku izteikumi, kas dzirdami teleseriālā «Planēta Zeme», ko veidojusi teleradiokompānija BBC. Bioloģisko sugu izmiršanas krīze, pārapdzīvotība, klimata izmaiņas — lūk, tikai dažas no diskusiju tēmām.
http://www.soyuz.ru/-/a/more/z/cat/books/id/71045
Aleksejs Turčins, Mihails Batins. Futuroloģija. XXI gadsimts. Nemirstība vai globālā katastrofa?
[Krievu valodā.]
Grāmatā populāri ir izklāstītas futuroloģijas metodes un rezultāti, kas iegūti ar šī metodēm. Galvenā grāmatas ideja ir tāda, ka XXI gadsimta galvenais virzošais faktors kļūs trīs supertehnoloģiju attīstība: mākslīgais intelekts, nanotehnoloģijas un biotehnoloģijas, kurām ir potenciāls kardināli mainīt sabiedrības dzīvi. Tādas attīstības rezultātā ir iespējami divi scenāriji: vai nu radikāla cilvēku dzīves ilguma palielināšana, vai arī globāla katastrofa. No šejienes izriet, ka katastrofas novēršana un cilvēku dzīves ilguma palielināšana — ir galvenie uzdevumi cilvēcei tuvāko desmitgažu laikā. [Cilvēku dzīves ilguma palielināšana neglābjami novedīs pie jēdziena — liekie cilvēki. Ja cilvēks vēl 100 gadu vecumā būs augsti ražīgs speciālists, jaunā paaudze vispār nebūs vajadzīga. Darba tai nebūs, Zemes resursi ir ierobežoti, bet citu planētu apgūšana kļūst arvien efemērāka... - savas domas izsaka tulkotājs.]
http://www.livelib.ru/book/1000586291
Sers Kens Robinsons. Izglītība pret talantu.
Ken Robinson. Out of Our Minds: Learning to be Creative.
Grāmata stāsta par to, ka īstu nemākuļu un neveiksminieku ir ļoti maz (tajā pašā laikā, kad daudzi cilvēki neatlaidīgi uzskata sevi par tādiem — pilnīgi bez jebkādiem talantiem un īpašām spējām). Īstenībā, ir tādi, kas nav spējuši atklāt sevī kaut ko īpašu, un tie, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ nav ļāvuši to izdarīt.
Robinsons stāsta par to, talanti guļ ļoti dažādās plaknēs un tie neaprobežojas ar sfērām, ko tradicionāli asociē ar mākslu (mūziku, glezniecību, skulptūru utt.): tā ir arī mīlestība uz ķīmiju, mājsaimniecību, ugunsdz;ēsēja darbu... Grāmatas autors cītīgi stāsta par radošā procesa etapiem un saturu, vēlreiz pierādot, ka radošums un novatorisms nav izredzēto saujiņas daliena.
http://www.rb.ru/article/obrazovanie-protiv-talanta/7056467.html
Autoru kolektīvs: Nikolajs Gorelovs uc. Brīnumainie radījumi: Enciklopēdija.
[Krievu valodā.]
Zem viena vāka izvietojušās fejas, brauni, piksi, milži, pūķi, brīnumaiņie suņi un koki, nakts spoki un bugi-aukles, pagrabu, mežu un purvu iemītnieki, jūras un pazemes briesmoņi.
Enciklopēdija ir sastādīta pēc Katarinas Brigsas (Katharine Mary Briggs,1899 — 1982) grāmatu un rakstu materiāliem un daudziem pirmavotiem — no Viduslaiku leģendām līdz britu tautu pasakām — un stāsta par pašām negaidītākajām pasakaino radījumu ikdienas dzīves pusēm: feju dejām un goblinu tirgu, acu aizmālēšanu un spokainajām medībām, vārdiem-noslēpumiem un cilvēku nolaupīšanām. Lasītājs iegūs vērtīgu informāciju par to, kā izsaukt fejas, kā nokļūt brīnumzemē, kā tikt vaļā no burvestībām, kā atpazīt maldugunis, kā sardaudzēties ar brauni un pieveikt pūķi.
«Brīnumaino radījumu» enciklopēdijas avoti ir arī tādi folkloras pētnieku darbi kā Tomasa Kitlija (Thomas Keightley) «Feju mitoloģija», Lēdijas Vaildas (Jane Francesca Agnes, Lady Wilde, Oskara Vailda mātes) «Īrijas senās leģendas, buramvārdi un māņticība», Viljama Batlera Jeitsa (William Butler Yeats) «Fejas īru tautas pasakās», Džona Frensisa Kempbela (John Francis Campbell) «Rietumu kalnienes tautas pasakas», Roberta Kirka (Robert Kirk) «Slepenā sadraudzība», Katarinas Brigsas «Feju zemes iemītnieki» un citas rokasgrāmatas, krājumi, monogrāfijas, kas diezin vai ir pieejamas ierindas lasītājam.
http://www.soyuz.ru/-/a/more/z/cat/books/id/73607
http://www.bestiary.us/books/volshebnye-sushhestva-enciklopedija
Jeļena Korovina. Vai mēs zinām savas pasakas? Apslēptā jēga, ko ir iešifrējuši pasaku teicēji. Lasām starp rindām. [Krievu valodā.]
Uz pasaules nav cilvēka, kas nezinātu nevienu pasaku. Visi mēs esam lasījuši, klausījušies un pārstāstījuši pasakas paši. Tātad, mēs esam gan lasītāji, gan stāstnieki, gan pasaku teicēji. Pasakas ir katrai tautai, tāpēc ka to radīšanas process un šis tautas pašapzināšanās. Mīļotās pasakas ir katram cilvēkam. Tas, ko viņš dzird bērnībā, izveido viņam visas dzīves programmu. Klausoties vai stāstot pasakas cilvēki apzinās sevi, savas vēlmes, sapņus un cerības, savu Brīnumainā sapratni. Taču, ko mēs īstenībā zinām par tām? Sižetu, varoņu darbus? Bet tas jau ir virsējais slānis, visai tāls no pasakas jēgas! Tā arī sanāk, ka katru reizi pasaku apslēptā jēga un to īstā būtība aizslīd no mums, jo viss nav tik vienkārši, kā liekas no pirmā acu uzmetiena...
Jeļena Korovina ir īpašniece atslēgai no brīnumdurvīm, kuras atvērs mums, atvērs ceļu uz pasaku Brīnumzemi. Jūs uzzināsiet to sakrālo jēgu, to īsto gudrību, zīmes un simbolus, kas ieausti tajās, kā arī aiz tām esošo cilvēku reālos likteņus. Jūs atkal iesiet pa iemīļoto pasaku pēdām, tuvāk iepazīsieties ar to varoņiem un uzzināsiet to noslēpumus...
[Kaut arī anotācija varētu likties pārspīlēta, tas tiešām ir tā, ka pasaku apslēptā jēga un to autoru biogrāfijas ierindas lasītājam nav tik labi zināmas. Grāmata sākas ar populārāko tautu pasaku sižetu izklātu, turpinās ar Šarla Pero, brāļu Grimmu pasakām un turpinās ar populārākajām literārajām pasakām, runājot par to, kāpēc pasakas ir tādas, kādas tās ir, grāmatas beigās doti divi reāli stāsti, kas varēja arī būt par iedvesmas avotu pasakām par Pelnrušķīti un Sniegbaltīti.
Grāmata ir ļoti izzinoša. Vienīgais, negatīvākais triepiens grāmatā – šur tur jūtamais krieviskais šovinisms, salīdzinot rietumu un krievu tautas pasakas, bet tur jau neko nepadarīsi. No mūsdienu Krievijas neko citu jau nesagaidīsi! - t.p.]
http://www.labirint.ru/books/368396/
Šī gada ievērojamākais notikums (vai vismaz viens no notikumiem) latviešu grāmatniecībā — iziešana pasaulē:
MEŽONĪGIE PĪRĀGI IEKARO VĀCIJU!
“Bezbailīgo glābēju pārgalvīgs piedzīvojums, meklējot nolaupīto Magoņmaizīti“ – tā skan apakšvirsraksts. “Magoņmaizīti?” es nodomāju, mazliet apmulsusi. Uz grāmatas vāka ir redzami pavisam parasti mežonīgi pirāti un bezbailīga sarkanmate, bīstams šķiet kuģa kapteinis ar greizu smīnu sejā un asu dunci rokā – no viņa šausmās bēg zivis; tāds vienkāršs un padumjš pirāts ar izvalbītām acīm un sarkanu cepuri galvā. Attēls ieskauj visu grāmatu, vēl piedevām redzam līdz zobiem apbruņotu stūrmani, kurš drosmīgi tur kursu atklātā jūrā.
Diži apjomīgs pirātu romāns tik jaunam lasītājam. Tā darbība norisinās tais laikos, kad kuģošana kļuva aizvien bīstamāka un tirgotāji knapi uzdrošinājās sūtīt savus kuģus pāri tālām jūrām, cauri pirātu Pīrāgu pārvaldītajiem jūras plašumiem, kuros šie siroja. Arī tā var lasīt šo stāstu, ja ir vēlme pēc vienkārša mežonīga un aizraujoša piedzīvojuma, kam just līdzi, jo grāmatā ir viss, kas nepieciešams piedzīvojumu un pirātu romānam. Bet kurš gan varētu vēlēties lasīt šo romānu tikai tā? Ja stāsts ir lielisks un katrs latviešu rakstnieka trakās fantāzijas radītais teikums dzirkstī un sprēgā – gandrīz neiespējami svaigi, oriģināli un radoši.
Tas sākas jau ar pašām „personām“ – Pīrāgiem, un to ir tik daudz, ka tie ir pat jādala (sabiedrības) šķirās: pīrāgi no Ķīnas pildīti ar rīsiem, viņu mati ir sapīti garās bizēs; bārdainie pīrāgi no tālās Sibērijas – pliki un nabagi, tāpēc pildīti tikai ar skābiem kāpostiem un diezgan īgni; pīrāgi ar sēnēm, suņu pīrāgi, pavisam neievērojamie biezpiena pīrāgi… Bet pāri visiem – baisie taukaini spīdīgie un nevaldāmie Speķa Pīrāgi ar viņu lieliskajām brigām. Nav brīnums, ka viņu vadonis Mordāns, nekronētais Admirālis, spēlē pirmo vijoli. Un tas ir tikai viens stāstījuma pavediens!
Grāmatas otrā līnija sākotnēji norisinās Murseļā un ir stāsts par Eloīzi, mīļi sauktu par Magoņmaizīti. Eloīze ir meita visu iemīļotajam un miesās kuplajam Magoņu Ritulim un viņa sievai Vīnes Štrūdelei – diemžēl līdz ar gadiem novājējušai un pacietai, vairs ne tik mīkstai un mīlīgai kā jaunībā. Magoņmaizīte mīl romānus par smalko sabiedrību un ilgojas pēc aizraujošiem piedzīvojumiem. Kad tēva veikalā darbā tiek pieņemts jauns pārdevējs vārdā Eklērs, ar mirdzošu šokolādes glazūru un baltā krēma pildījumu, Magoņmaizīte vēl nenojauš, ka drīz vien viņas sapnis par piedzīvojumiem piepildīsies.
Un tad ir arī Baltmaizes Radziņš Arturs, kurš savās baltajās biksēs un ar zilu lakatiņu ap kaklu izskatās vienkārši lieliski. Radziņš izraisa katastrofu, jo tad, kad viņš sajūsmināto Magoņmaizīti uzaicina pavizināties ar savu jahtu “Cukura zvaigzne”, notiek kas baiss – tuvojas Mordāns, ar speķi un sīpoliem pildītais Speķa Pīrāgu kapteinis – un, nepaspējot ne aci pamirkšķināt, Magoņmaizīte jau ir nolaupīta. Un nu brīnišķīgais stāsts var sākties – te no Magoņmaizītes, te no Eklēra un Radziņa perspektīvas, jo abi jaunie vīrieši ne mirkli nevilcinoties dodas glābt maiznieka meitu. Radziņš – jo viņš ir vainojams visā šai ķezā, bet Eklērs – jo Magoņmaizīte ir viņa slepenās pielūgsmes objekts, kuras dēļ viņš darītu visu; un drīz tas tiešām būs nepieciešams.
Romāna pamatstruktūra ir pavisam parasta – piedzīvojumu stāts ar visiem tradicionālajiem žanra elementiem. Apslēpta manta, drosmīgi un dažkārt cēli pirāti, bez vainas vainīgie, bezrūpīgi piedzīvojumu meklētāji, idealizēti priekšstati, par kādiem gadu desmitiem raksta grāmatās, pēc kuru motīviem kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem uzņem filmas Holivudā. Un visas šīs iedomu pasaules mēs sastopam arī šajā grāmatā, ar vienu izņēmumu – galvenās darbojošās personas ir ēdiens. Tā šis pirātu romāns nostājas gluži līdzās pasakai un fantāzijas žanra darbiem; un līdz ar to ir tikai loģiski, ka lielā balva ir nevis zelts, bet simts bušeļu smalkāko magoņu sēkliņu. Kāds ģeniāls māksliniecisks atradums! Tas pieļauj arī asinskāras ainas, kad parādās kanēļa kliņģeri (patiesībā īsti mīkstmieši, kuriem labāk sokas darījumi nevis karošana) vai kad asinsdesas dodas cīņā ar savu nežēlīgo un draudīgo kaujas saucienu “Barbekjū!”.
Tas viss izklausās pēc liela jandāliņa, un galu galā tāds arī ir, bet izsmalcināts, inteliģents jandāliņš, un katrs lasītājs tajā atradīs to, ko gaida un vēlas saskatīt. Vecāki lasītāji var baudīt pārdomātās vārdu spēlēs, piemēram, karavāna ceļā uz Čīzburgu, Sieru zemes galvaspilsētu, kuras priekšgalā ir (pašpasludinātais) augstdzimušais marķīzs Parmezāns, kuram kā augstdzimušam siera cepumam nav jāmaksā muita.
Un virs tā visa ir vēl viens līmenis, kādā var lasīt grāmatu, proti, kā dziļdomīgu sociālu romānu, kas diskutē par dažādiem eksistences veidiem, kad, piemēram, Eklērs nonāk pelmeņu ciematā, kur pelmeņi agri no rīta ar kuģiem izbrauc atklātā jūrā un ķer zivis. Šeit Eklērs nedēļas laikā no jūras izmestiem dēļiem uzceļ sev nelielu būdu un ar katru reizi, kad jūra izmet kādu dēļa galu, viņa māja kļūst lielāka.
“Vējš pūta tai cauri, taču bija vasara un Eklērs par to nebēdājās. Šī dīvaini bezmērķīgā, vienmuļā dzīve viņam sāka iepatikties – nekur nebija jāsteidzas, nebija jākaļ nākotnes plāni. Nekas viņam nepiederēja, un nekas viņam arī nebija vajadzīgs.”
Visi šie tēli ir noteiktas sabiedrības šķiras daļa, pakļauti ierobežojumiem un spaidiem – turklāt fonā vilšus nevilšu ir jāuzdod jautājums par sūtību un brīvo gribu.
“Mēs, pelmeņi, visu mūžu pavadām te, piekrastē, strādājam cauras dienas, bet vai tu esi redzējis bagātu pelmeni? Katru dienu viens un tas pats – laiva, jūra, tīkls, mailītes – un tā līdz mūža galam! Nekas nemainās, nekas nenotiek! Visi uz mums noraugās kā uz… kā uz pelmeņiem!”
Lai kurā līmenī grāmatu lasītu, tā ir pavisam īpaša un savu pilnību iegūst tad, kad lasot no lieliskajā ainām var paņemt tik daudz, cik vien iespējams.
Un vēl ir jāpiemin viena lieta, precīzāk – kāds, proti, Matiass Knolls, šī lieliskā darba tulkotājs. Var tikai nojaust grūtības un šķēršļus, kas viņam bija jāizcieš un jāpārvar, lai radītu šo valodas meistardarbu.
Tā nu lai tiek sumināti visi – autors par viņa ideju, tulkotājs par tulkojumu, ilustrāciju autors par šķelmīgajām vinjetēm, izdevniecība par publicēšanu. Bet vislielākajā mērā – lasītājs, kuram ir iespēja to visu baudīt.
11.04.2012 18:00