Lai gan autoram ir gods dēvēties par vienu no Latvijas vēsturniekiem, tomēr šis darbs ir populārzinātnisku faktu apkopojums, kas nekādi nepretendē uz lielu zinātnes celmu laušanu. Šis ir stāsts par mums pašiem, par to, kāda bija mūsu valsts un kādi mēs bijām tajā. Tā ir mūsu ikdiena, rūpes un raizes, kurā nav vietas lielo notikumu atkārtotam pārskatam. Te atspoguļoti visi mūsu prieki un bēdas, ko piedzīvojām šajā laikā - kā skolās un sabiedriskās iestādēs obligāti sāka lietot krievu valodu, kā mūsu ierasto rupjmaizi nomaina PSRS standartiem atbilstošā formas maize, kā mēs zaudējām savu identitāti. Tomēr neskatoties uz jaunās varas drastiskajām metodēm un žņaugiem, cilvēki arvien prata priecāties, apmeklējot vietējo klubu pasākumos pēc kopīgas talkas vai izejot ielās jaunākajos Rīgas modes apģērbos. Grāmatā ievietoti vairāki attēli, kas spilgti parāda laikmeta īpatnības gan interjerā, gan sadzīvē.
Vairāki nosauktie slavenie un ne tik slavenie cilvēki pieminēti vien tāpēc, ka ir bijuši notikumu aculiecinieki vai dalībnieki, kuri, neskatoties uz savu statusu, ir piedzīvojuši tieši to pašu.
Šī grāmata ir par mūsu tautas gaitām padomju laikos, par vienkāršā cilvēka dzīvi, kuru neizdosies atrast nevienā citā grāmatā.
http://www.diena.lv/kd/gramatas/iznakusi-jura-pavlovica-gramata-padomju-latvijas-ikdiena-13976021
Izdots Džastina Kronina episkais romāns “Pāreja”
2012. gada 7. novembris
Amerikāņu rakstnieka Džastina Kronina (Justin Cronin) episkais romāns Pāreja (The Passage) pirms nepilniem diviem gadiem satricināja visu literatūras pasauli, liekot par tā autoru runāt kā par jaunu Stīvenu Kingu.
Pāreja – vienlaikus spriedzes piesātināts romāns par apokalipsi un gudri sabalansēts psiholoģisks trilleris – par spīti lielajam lappušu skaitam, savaldzināja lasītājus visās pasaules malās. Romānu aizrautīgi lasīja gan pusaudži, gan pieaugušie, gan vīrieši, gan sievietes, un dažādās aptaujās tas saņēma Gada labākās grāmatas, Gada lasītākās grāmatas, utt. titulu.
Pats autors stāsta, ka ideju romānam "pasviedusi" viņa mazā meita ar lūgumu "uzrakstīt kaut ko interesantu, kur maza meitene izglābj pasauli". Tā tapa stāsts par sešgadīgo Eimiju, kuru pametusi māte, vajā noslēpumaini sekotāji, bet kuras rokās atrodas atslēgas uz cilvēces izdzīvošanu pēc tam, kad valdības liela mēroga eksperiments ar cilvēku gēniem ir izraisījis prātam neaptveramas sekas – pasaules bojāeju.
No 7. novembra Pāreja nonāk arī pie latviešu lasītāja. Vispirms klajā tiek laista romāna e-versija, pieejama elektronisko grāmatu tirdzniecības vietā www.e-gramatnica.lv. Savukārt taustāmā grāmata veikalos parādīsies tieši mēnesi pirms savulaik izsludinātā, maiju kalendārā paredzētā pasaules gala – 21. novembrī.
http://www.diena.lv/kd/gramatas/izdots-dzastina-kronina-episkais-romans-pareja-13976627
Antoloģija. Šausmu garša. Baiļu kolekcija
Sastādītāji: Dels Hovisons, Džefs Gelbs. Trīs antoloģijas no sērijas: «Dark Delicacies» vienā grāmatā.
Senais vampīrs nokļūst lamatās uz grimstošā “Titānika”, taču agri vai vēlu viņš atkal ieraudzīs mēness gaismu... Labākais cilvēka draugs pārvēršas par viņa visbriesmīgāko murgu... Izpildot mirušā tēva pēdējo gribu, dēls pavada nakti kapličā un nokļūst sātaniska rituāla pašā vidū... No viņpasaules neatgriežas, taču, ja tevi ir nogalinājuši publikai par izklaidi, tu atgriezīsies, lai atriebtos... [Ārzemju rakstnieku šausmu stāstu izlase 960 lapaspusēs.]
http://www.ozon.ru/context/detail/id/18570734/
http://fantlab.ru/edition91667
Riks Jansijs. Monstrologa māceklis
Rick Yancey. The Monstrumologist
Par māju Nr. 425 Haringtoleinā tiek stāstītas baismīgas lietas: apmeklētāji naktīs, dīvainas kravas, kas tiek piegādātas mājai, īpašnieka nesaprotamā nodarbošanās. Visi zina, ka te dzīvo doktors Pellinors Vortrops, taču tikai nedaudzi tic tam, ka viņš patiešām ir tikai mediķis. Kādreiz nakts aizsegā Vortropa mājā atved kārtējo kravu, kas iesaiņota maisa audumā. Pēc attaisīšanas Vortropa un viņa asistenta, divpadsmitgadīgā bāreņa Vila Henrija acu priekšā atklājas šausmīga aina – jaunas meitenes pa pusei apēsts līķis, ko apskauj miris monstrs. Pēc apskates kļūst skaidrs, ka monstrs pieder antropofāgiem – Āfrikas briesmoņiem-cilvēkēdājiem. Taču kādā veidā tas ir uzradies klusā amerikāņu pilsētiņā un kādi vēl šausmīgi atklājumi gaida Vortropu un Vilu Henriju?
http://www.ozon.ru/context/detail/id/6743366/
Rick Yancey. The Curse of the Wendigo
12 gadus becais bārenis Vils Henrijs dzīvo pazīstamā monstrologa un noslēpumaina cilvēka, doktora Pellinora Vortropa mājā. Par viņu nodarbošanos klīst šausmīgas tenkas un retais tic, ka doktors nodarbojas tikai ar medicīnu. Reiz Vortrops uzzina, ka ir pazudis viņa labākais darbs un kolēģis Džons Čanlers, kas jaunu monstru sugu meklējumos ir devies uz mežonīgajām zemēm un nav atgriezies. Indiāņi saka, ka tagad viņa dvēsele piederot vendigo un, ja viņš vēl ir dzīvs, tad vairs nav cilvēks, bet ir pārvērties par vampīru. Taču Vortropws atsakās tam ticēt un vēlas par katru cenu atrast savu draugu.
http://www.ozon.ru/context/detail/id/19122738/
Mājas lapa.
Džeimss Bekers. Mozus akmens
James Becker. The Moses Stone
Britu policijas darbinieks Kriss Bronsons ierodas Marokā – izmeklēt divu savu līdzpilsoņu bojā eju, kad viņu auto iegāžas aizā. Detektīvs uzzina, ka pirms traģēdijas viņi nejauši vietējā tirgū ir atraduši kaut kādu māla plāksnīti, ko izraibina savādas zīmes. Taču mirušo mantās tā nav atrasta – palikušas it kai dažas atraduma fotogrāfijas. Ar speciālistu palīdzību Kriss noskaidro, ka tā ir daļa no kaut kāda šifrēta vēstījuma aramiešu valodā... Un tad pēkšņi apkārt Bronsonam sākas īsts asiņainu notikumu virpulis. Visi cilvēki, kas zina par šīs plāksnītes eksistenci, iet bojā. Arī pats detektīvs vairākas reizes tikai brīnumainā kārtā izbēg no nāves. Viņam vēl ir jāuzzina, ka noslēpums, kuram viņš ir pieskāries, ir ļoti sens. Un ļoti briesmīgs...
http://www.ozon.ru/context/detail/id/19042380/
Teds Viljamss. Tronis no pūķa kauliem
Tad Williams. The Dragonbone Chair
“Tronis no pūķa kauliem” atklāj slaveno Teda Viljamsa tetraloģiju “Manuskripta ordenis”, kas nostājās vienā rindā ar Tolkina “Gredzenu pavēlnieku”, iegūstot miļjoniem fanu atzinību. Kritiķi savukārt to nosauca par “Kara un miera” ekvivalentu episkās fantāzijas žanrā.
Gaišajā Ardā valda jukas. Heitholtā mirst vecais karalis Presters Džons, bet divi viņa dēli Džošuā un Eliass sāk cīņu par varu un mantojumu. Pēkšņi Džošuā pazūd, bet viņa neprātīgais brālis pamet valsts lietas un sāk nodarboties ar melno maģiju sava baismā padomnieka Preiratsa vadībā, kas nodomājis atgriezt pasaulē seno, tumšo elfu karali Ineluki. Valsts pagrimst. Tajā pašā laikā, Doktora Morgensa māceklis Heitholtas pilī, zēns-bārenis Saimons nejauši atrod pazemē cietumu, kurā tiek turēts it kā no valsts aizbraukušais Džošuā. Palīdzot organizēt prinča bēgšanu, nejauši kļūstot par aculiecinieku Eliasa un Ineluki darījumam, Saimons pēkšņi atrodas visādu notikumu centrā, kas drīz noved pie tā, ka viss Gaišās Ardas glābšanas smagums no tumšo spēku uzbrukuma gulstas uz viņa pleciem.
[Īstenībā – triloģija, tikai trešā daļa tika izdota divās grāmatās. Viena no slavenākajām fantāzijas sāgām, atļaušos teikt - Tolkina stilā, lai gan nav tik – kā lai to saka - kristīga. Džordžs Mārtins ir liels Viljamsa daiļrades piekritējs un paša vārdiem runājot, tieši Teds viņam pierādīja, ka arī fantāzija var būt nopietna literatūra un rosināja sākt rakstīt “Ledus un liesmas dziesmas” sāgu – t.p.]
http://www.ozon.ru/context/detail/id/18561885/
Mājas lapa.
Vils Eliots. Piligrimi. 1. grāmata. Svārsts
Will Elliott. The Pilgrims
26 gadus vecais žurnālists Ēriks Olbraits dzīvo parastu dzīvi līdz mirklim, kad tumšā naktī pie viņa ierodas spocīgs radījums no citas pasaules un pasaka: “Ēna, tu esi aicināts”. Un tad viņš nejauši ierauga mazas sarkanas durvis zem dzelzceļa tilta, netālu no savas mājas, un viņš tās atver... Šo pasauli starp pasaulēm sauc par Levalu. Te starp dieviem-pūķiem, kas ieslēgti debesu cietumos, aug nemiers. Te lielā, baltā cietoksnī ar dzelzs roku valda baismais lords Vu, kuru padara traku doma, ka viņš spētu kļūt tikpat kā dievs. Kopā ar Arhimagu viņš gandrīz ir uzveicis Brīvās pilsētas. Tagad šajā pasaulē nokļūst Ēriks un viņa draugs Stjuarts Keisijs. Un Ērikam vēl tikai ir jāuzzina, ka ne visas durvis ir jāatver.
http://www.ozon.ru/context/detail/id/19040407/
Mājas lapa. http://www.will-elliott.org/
Maksims Šatams. Gaija teorija
Maxime Chattam. La Theorie Gaia
Pasaule ne vienmēr mainās uz labu. Dabas kataklizmas, neredzēts agresijas un sērijveida slepkavu pieaugums – tie ir tikai daži uztraucoši simptomi... Zeme ir slima. Tikai, ar ko?
Peteram un Emmai de Vonkiem tas būs jāuzzina. Pēc Apvienotās Eiropas valdības uzdevuma Peters sāk darbu noslēpumainā observatorijā Alpos, bet Emma dodas komandējumā uz paradīzes salām Franču Polinēzijā.
Tomēr drīz izrādās, ka astronomu observatorijā ir daudz mazāk, nekā molitārpersonu, bet sala vairāk līdzinās peklei. Noziedzīgas sazvērestības, necilvēciski eksperimenti, slepkavības un nodevības – lūk, kas sagaida Peteru un Emmu. Bet sākās viss no visparastākā telefona zvana...
http://www.ozon.ru/context/detail/id/19039732/
Antoloģija. Tie, kas dzīvo tumsā. Labākie romāni par vampīriem
Olgas Gribovas “Vampīru mednieks. Bezdibenis”, Maksa Roudsa “Hollistoks un bēgļi no elles” un Jeļenas Taņičevas “Ļaunās asinis”. [Krievu valodā.]
Šī grāmata ir par tiem, kas dzīvo mūžīgi, baidās no saules gaismas un izjūt nepārvaramu vēlmi uz civēku asinīm. Par tumsas radījumiem. Par vampīriem.
Krājumā ietilpst trīs pārsteidzoši un pilnīgi nelīdzīgi viens otram romāni par vampīriem. “Vampīru mednieks” stāsta par no skata pavisam parastu puisi, kas izvēlējies sev neparastu darbu – neradījumu iznīcinātājs. Toties romāna “Hollistoks un bēgļi no elles” varonis, savukārt, pats ir vampīrs un tajā pašā laikā sekmīgs psihologs; viņš saka, ka atrisinās jebkuras klienta problēmas stundas laikā, bet vai tas viņam būs pa spēkam? Romāna “Ļaunās asinis” personāži, kas darbojas paralēli Viduslaiku Eiropā un mūsdienu Maskavā, izrādās ierauti cīņās starp seniem vampīru klaniem, jo arī starp vampīriem var rasties naids, kaut arī visiem viņiem dzīslās tek vienādas, “ļaunas” asinis.
http://www.ozon.ru/context/detail/id/18511436/
Eduards Verkins. Meža dēmons Vendigo. Medību stunda [Krievu valodā.]
Meža dēmons Vendigo
“... No pirmā acu uzmetiena, viņi atgādina cilvēkus. Galva, rokas-kājas, apģērbs. Lai gan saplēsts, netīrs un kaut kāds maisveidīgs, it kā to ir paņēmuši no apaļākiem, garākiem cilvēkiem un uzģērbuši distrofiķiem. Vai arī šie apaļākie un garākie cilvēki pēkšņi būtu sažuvuši divkārt un no tā nomelnējuši. Viņi it kā bija pacēlušies no šahtu pasaules, no pazemes, kur nekad nav redzējuši saules gaismu/ Ar ādu apvilkts galvaskauss, baltas un izvalbītas acis, ar mazām, kā punktiņi acu zīlītēm. Brūni, it kā nekad netīrīti zobi, asi un ļauni, gatavi darbam. Tā visumā izskatījās šīs neradības, it kā nākuši no filmām par dzīvajiem miroņiem. Vendigo. Tā tos sauca...”
Medību stunda
“Pasaule ir daudz tumšāka, nekā mums liekas, - Strupais man teica, kad gāju prom. - Kuģis no nagiem un matiem jau ir ielaists melnajā ūdenī... Tagad es pat nezinu, kādu padomu tev dot. Ja tavā vietā būtu es, es aizietu. Tāpēc, ka kopā ar šo radījumu atnāk nāve. Tas nogalina visus, kurus spēj aizsniegt...
Es nevarēju aiziet. Vēl mazliet paskatījos uz Srupo, bet pēc tam pagriezos un soļoju prom no meža”.