Vērienīga nemirstīgo vampīru uzbrukuma dēļ Svētā Vladimira akadēmijā tiek izziņota augstākā trauksmes pakāpe. Strigoi cenšas iznīcināt Moroi aristokrātiju, tāpēc skolēnu brīvdienu brauciens uz Aidaho sniegotajiem kalniem kļūst gandrīz vai par obligātu viņu drošības garantiju.
Tomēr Roze Hetaveja pat šādos apstākļos cīnās ar mīlas dzīves problēmām. Attiecības ar apburošo skolotāju Dimitriju nedrīkst gūt piepildījumu, turklāt viņai uzrodas konkurente.
Varētu šķist, ka Moroi slēpošanas kūrorts ir nevainojams patvērums, taču Rozei un viņas draugiem draud lielākas briesmas, nekā meitene jelkad spētu iedomāties.
http://www.zvaigzne.lv/lv/f&f_gramatas/fantazijas_gramatas/vampiru_akademija/article.php?id=72508
2.
Vanesa Difenbau. Ziedu valoda.
TVNET
12:59, 15. decembrī, 2011
Apgāds "Zvaigzne ABC" izdevis amerikāņu rakstnieces Vanesas Difenbau (Vannessa Diffenbaugh) romānu "Ziedu valoda" ("The Language of Flowers"), kas vēl pirms tā izdošanas sacēla īstu vētru izdevēju aprindās visā pasaulē, izraisot spraigu sacensību starp izdevniecībām par tiesībām to izdot, informē izdevniecībā.
"Ziedu valoda" ir Vanesas Difenbau debijas romāns. Šobrīd romāns tiek izdots jau 36 valstīs, un tā ekranizācijas tiesības ir nopircis tāds kinoindustrijas gigants kā "20th Century Fox" ("Sātans Pradas brunčos", "Graustu miljonārs").
Romānā "Ziedu valoda" - valdzinošā, aizkustinošā un eleganti uzrakstītā darbā - skaisti saaužas pagātne un tagadne, radot neaizmirstamu jaunas sievietes portretu. Karalienes Viktorijas laikos ziedu valodu izmantoja emociju izrādīšanai: sausserdis - uzticīga pieķeršanās, acālija - trausla un gaistoša kaisle, sarkana roze - mīlestība. Arī 18 gadus vecā Viktorija Džounsa cenšas sazināties ar apkārtējo pasauli ziedu valodā. Viņa neuzticas nevienam, tāpēc izvairās gan no savām, gan citu cilvēku jūtu izpausmēm un vārdiem, un viņa baidās ieskatīties acīs savai sāpīgajai pagātnei. Tomēr Viktorijai piemīt unikāla spēja – viņas veidotie ziedu pušķi sniedz cilvēkiem prieku un dziedina viņu dvēseli. Kādu dienu Viktorijas dzīvē ienāk mīlestība, bet viņa vēl nekad nav darinājusi laimes pušķi pati sev...
Rakstot romānu "Ziedu valoda", rakstniece Vanesa Difenbau ir smēlusies iedvesmu pati savā audžumātes pieredzē. Autore ir studējusi rakstniecību un pedagoģiju Stenfordas Universitātē, pēc tam mācījusi šos priekšmetus jauniešiem no trūcīgām ģimenēm.
Romāna "Ziedu valoda" nobeigumā ir pievienota Vanesas Difenbau sastādīta ziedu vārdnīca,
kurā atrodams ne tikai zieda latīniskais nosaukums, bet arī zieda nozīmes skaidrojums. Piemēram, purpurkrāsas roze - valdzinājums, kumelītes zieds - enerģija grūtībās. Tā ir lieliska iespēja veidot ziedu pušķus ar īpašu nozīmi!
Apgāds Zvaigzne ABC romānu "Ziedu valoda" ir izdevis ar trim dažādiem vāka noformējumiem.
Romānu "Ziedu valoda" no angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.
http://www.tvnet.lv/izklaide/gramatas/403388-ziedi_sarunajas_emocionala_romana_ziedu_valoda
3.
Patriks Ness. Nazis, ko neatlaist
2011-11-24
Vai ilgojies pēc fantāzijas žanra darba, kas tevi aizraus tikpat spēcīgi kā Sūzenas Kolinsas “Bada spēļu” cikls? Ja tā, tad amerikāņu rakstnieka Patrika Nesa triloģija “Haosa spēle” ir tieši tev!
Amerikāņu rakstnieka Patrika Nesa triloģija “Haosa spēle” ir guvusi sensacionālus panākumus visā pasaulē. Lasītāju un kritiķu vērtējums ir vienbalsīgs: jau gadiem ilgi bērnu un pusaudžu literatūrā nav radīts nekas tik oriģināls un aizraujošs.
Triloģijas pirmajā daļā “Nazis, ko neatlaist” attēlota skarba, nežēlīga, tomēr valdzinoša pasaule, kurā izdzīvot ir liela māksla un veiksme. Šajā pasaulē cilvēki dzird cits cita domas. Te nav privātas telpas, nav noslēpumu.
Vai varbūt ir?
Galvenais varonis Tods Hjūits dodas spriedzes pilnā un emocionālā ceļojumā, kurā viņam jākļūst par vīru – par spīti briesmām, par spīti bailēm un izmisumam.
Grāmata “Nazis, ko neatlaist” ir ieguvusi vairākas nozīmīgas balvas: Guardian Children's Fiction Prize, Booktrust Teenage Prize, James Triptee, Jr. Award, kā arī nominēta citiem apbalvojumiem.
Jāpiebilst, ka “Haosa spēļu” valdzinošo pasauli redzēsim arī uz lielā ekrāna – Holivudas filmu studija LIONSGATE, kas uzņēmusi filmu pēc Sūzenas Kolinsas “Bada spēļu” motīviem, drīz sāks darbu arī pie Patrika Nesa triloģijas ekranizēšanas.
Lūk, dažas ārzemju lasītāju atsauksmes no Patrika Nesa oficiālās mājas lapas www.patrickness.com..
“Es parasti lasu visas pusaudžiem paredzētās grāmatas, bet visbiežāk esmu vīlusies. Tad bibliotēkā paņēmu pirmās divas “Haosa spēles” grāmatas, un... SUPER! Uzķēros uz āķa. Abas grāmatas izlasīju divās dienās, un tad izlasīju tās vēlreiz. Pēc tam es šīs grāmatas nopirku un ļoti nepacietīgi gaidīju triloģijas trešās daļas “Briesmoņcilvēki” iznākšanu.
Mana aizraušanās ar Patrika Nesa grāmatām nav vārdos izsakāma, tās ir unikālas, uzrakstītas ar episku vērienu.”
Heilija
“Pagājušajā nedēļā mana meita no skolas pārnesa grāmatu “Nazis, ko neatlaist” un pārliecināja mani to izlasīt. Nākamajā rītā es to viņai atdevu un stingri piekodināju vakarā piegādāt man grāmatas turpinājumu! Mēs viena otrai citējām mīļākos fragmentus un izbaudījām kopīgu prieku par labu grāmatu. [..] Šonakt šņukstēdamas pabeidzām lasīt triloģijas pēdējo grāmatu “Briesmoņcilvēki”. Patrik Nes, lūdzu, rakstiet sērijai ceturto daļu, mums jāzina, kas turpmāk notiks ar Violu un Todu!”
Rebeka
“Man patīk lasīt, taču triloģija “Haosa spēle” ir tik aizraujoša, oriģināla, brīnišķīgi uzrakstīta, ka nav raksturojama vārdos!
Visas trīs grāmatas izlasīju nedēļas laikā – mana ģimene mani tik tikko redzēja – un jutos tik cieši saistīta ar varoņiem, ka raudāju un smējos reizē ar viņiem. [..] Šī grāmata ir mainījusi manu skatījumu uz pasauli, un jūs, Patrik Nes, esat visbrīnišķīgākais autors, jo radījāt tēlus, ar kuriem kopā cietu un mīlēju. Paldies jums – šo grāmatu lappuses uz mūžiem ir iezīmējušas asaru pēdas.”
Mila
“Esmu izlasījis visu triloģiju un esmu atkarīgs no šīm grāmatām kopš brīža, kad sāku tās lasīt. Dažreiz jutos kā Tods vai Viola, vai kā ēnkājis numur 1017, tātad izlasīto pieredzēju gluži kā reālus savas dzīves notikumus. Būtu labi, ja Patriks Ness uzrakstītu vēl kādu līdzīgu grāmatu sēriju – lai man atkal būtu jauns āķis lūpā.”
Noa
http://www.zvaigzne.lv/lv/f&f_gramatas/fantastikas_gramatas/haosa_spele/article.php?id=71250
4.
Oīns Kolfers . Artēmijs Fauls un laika paradokss
Brīnumbērna Artēmija Faula faniem ir laiks priecāties, jo tiek izdota sērijas sestā daļa par mūžam nenogurdināmo, piedzīvojumus meklējošo zēnu, kurš šajā grāmatā pievēršas gan ļaunumu apkarošanai, gan sevis meklējumiem.
Modernas tehnoloģijas, jaunākie izgudrojumi savijas ar seniem pazemes ļaundariem — elfu pasauli, kentauriem, rūķiem u. c.
Grāmatā lieliski sadzīvo tehnoloģiju pārpildītā pasaule ar seno ķeltu folkloru. Aizraus gan pārliecinātu Artēmija Faula fanu, gan to, kurš grāmatu paņems rokās pirmo reizi.
No Artemija Faula dienasgrāmatas: “Cilvēki mēdz mainīties, un es neesmu nekāds izņēmums. Taisnību sakot, pirms iepazīšanās ar Tatu ne vienmēr rīkojos gluži atzīstami. Un nu, pēc četriem gadiem, manai mātei par to var iznākt maksāt ar dzīvību. Būtu es toreiz saudzējis lemūru... Taču gudrs cilvēks spēj ne vien atzīt, ka kļūdijies, bet arī misēkli labot. Pat ja tālab vajadzētu atgriezties pagātnē. Galvenais — izvairīties no sadursmes ar bīstamāko no visiem iespējamiem pretiniekiem. Ar sevi pašu.”
Grāmatas autors: Oīns Kolfers
No angļu valodas tulkojusi Ieva Kolmane
http://www.mammamuntetiem.lv/articles/20231/artemijs-fauls-un-laika-paradokss/
5.
Jānis Arvīds Plaudis, Elizabete Ozola. Sakrālā Latvija.
Baznīcas. Pilis. Pilskalni. Svētkalni. Akmeņi.
"Sakrālā Latvija" palīdzēs lasītājiem atrast sev piemēroto avotu, akmeni, dievnamu, lai smeltos garīgās vibrācijas, stiprinātu veselību, gūtu pacēlumu vai mierinājumu.
Komentārs:
tūrists 13.12.2011 22:15
Traki dīvaini: 118. lpp. aprakstīts Ozolnieku zviedru valnis pie Āžiem, 7 km no Umurgas. Ziemeļu kara laikā te bija asiņaina krievu armijas kauja ar zviedru armiju un kaujā kritušos pie vaļņa apbedīja. Dziedniece Emīlija Ozola par šo vietu saka: Šeit meditatīva enerģija, ieved patīkamā, vieglā, labā transā. Vai tad kāds no autoriem vismaz tur nevarēja aizbraukt un apskatīties - valnis jau sen kā aizaudzis ar kokiem un krūmiem un galīgi neizraisa vieglas un labas asociācijas! Tāpat 15.lpp. Pulvertornis datēts ar 13. gadsimtu, lai gan 1621. gada zviedru uzbrukuma laikā to nopostīja un pēc tam uzcēla no jauna. Pavisam dīvainas lietas dziedniece saka par Stukmaņu Pētera akmeni: "Pie akmens tā kā ieiešana transā. Kāds burvis atstājis zīmes, kas saistītas ar agresiju un dusmām." Patiesībā akmenī iekalta vairogu atgādinoša zīme un ar krustu sakrustots bīskapa zizlis un arheologi to datē ar 14.-15. gs. To jau nu pavisam viegli var atrast arī internetā. Šādu kuriozu jaunajā grāmatā daudz...
http://www.biblioteka.lv/News/ArticleItem.aspx?article=15334&type=2
6.
Umberto Eko. Prāgas kapsēta.
Umberto Eko jaunākais romāns "Prāgas kapsēta" ir viena no grāmatām, ko šobrīd pērk, lasa un apspriež visā pasaulē. Kā allaž, sižeta pamatā ir vēsturiski notikumi, ko autors skatījis caur sazvērestību teoriju un slepenu organizāciju darbības prizmu. Vienīgais patiešām izdomātais tēls ir galvenais varonis - šo trūkumu Eko kompensējis, piešķirot šim blēdim un mahinatoram tādu iezīmi kā personības dubultošanas. Kā allaž, romāna netrūkst vēsturisku detaļu pārpilnības, dazādu prāta mežģu, paradoksu, ironijas. Grāmatas ilustrācijām Eko izvēlējies deviņpadsmitā gadsimta gravīras no savas apjomīgās kolekcijas. Vērā ņemams ir fakts, ka latviešu tulkojums nāk klajā pavisam neilgi pēc grāmatas iznākšanas angļu, vācu un citās valodās. Tāpat kā iepriekšējos, arī šo Umberto Eko darbu latviešu valodā tulkojusi Dace Meiere.
http://www.jr.lv/lv/veikals/prece/?shop_id=370478
7.
Braiens L. Veiss. 21 grams jeb dvēseļu aizraujošie ceļojumi.
Šīs grāmatas autors nekad nebūtu ticējis, ka reiz ārstēs pacientus, izmantojot viņu atmiņas par iepriekšējām dzīvēm.
Braiens L. Veiss, Dr. med., ir absolvējis Kolumbijas Universitāti un ieguvis medicīnas doktora grādu Jēlā. 1980. gadā Dr. Veiss, būdams prominents psihiatrs, vēl nesasniedzis pat ne 35 gadu vecumu, jau bija kļuvis par Sīnāja kalna Medicīnas centra Maiami (Floridā) Psihiatrijas nodaļas vadītāju un pasniedza Maiami Universitātes medicīnas skolā.
Viņš rakstīja zinātniskus rakstus un veidojās par valstiska mēroga ekspertu psihofarmakoloģijā. Braiens L. Veiss, daudzus gadus veltījis cilvēka psiholoģijas izpētei, bija iemācījies domāt kā zinātnieks un sevi uzskatīja par cilvēku, kas nepievērš uzmanību mistikai, filozofijai un spiritualitātei.
Šo uzskatu radikāli mainīja sadarbība ar 27 gadus veco pacienti Katrīnu, kā Dr. Veiss viņu nosacīti sauc savā pasaulslavenajā grāmatā "Viņpus laika, kur nemirstība" (Many Lives, Many Masters). Grāmata tika publicēta 1988. gadā - astoņus gadus pēc abu satikšanās psihoterapijas seansa laikā. Dr. Veiss 18 mēnešus ar mainīgiem panākumiem bija ārstējis Katrīnu no nemiera, panikas lēkmēm un fobijām līdz kādudien, hipnozes laikā pateicis ierasto: "Dodies atpakaļ uz to laiku, kad sākās tavi simptomi," saņēma negaidītu reakciju - Katrīna bija devusies atpakaļ uz 1863. gadu pirms Kristus, kad bija dzīvojusi kā jauna sieviete, vārdā Aronda. Šī bija Dr. Veisa pirmā iepazīšanās ar reinkarnācijas tēmu.
Šajā fascinējošajā grāmatā, kuras vēstījums balstīts uz patiesiem notikumiem, izzūd robeža starp psihiatriju un metafiziku. Dr. Veiss, kura ārstēšanas metodes vienmēr ir bijušas sakņotas stingri klīniskā pieejā psihiatrijai, hipnozes seansu laikā pēkšņi tika iesaistīts pacientes Katrīnas iepriekšējo dzīvju notikumos.
Kopumā Katrīna atcerējās 86 savas iepriekšējās dzīves dažādās pasaules vietās un laikos gan sievietes, gan vīrieša veidolā. Hipnozē viņa Dr. Veisam detalizēti izstāstīja savas piedzimšanas, dzīves un miršanas apstākļus. Izrādījās, ka ikvienas dzīves laikā pieredzētais - arī traģiskais un sāpīgais - bija ļāvis Katrīnas dvēselei izkopt un pilnveidot sevi, nokārtojot karmiskos parādus.
Jau tad Dr. Veiss sāka apšaubīt zinātniskās pieejas neapstrīdamību, taču, kad caur Katrīnu saņēma ziņas no Meistariem jeb gara skolotājiem, saprata, ka pastāv kas vairāk par laboratoriski pierādāmām patiesībām. Viņš bija dzirdējis pacientus stāstām par gadījumiem, kad komas stāvoklī tie sevi redzējuši paceļamies pāri mirstīgajam ķermenim un slīdam augšup, gaismas stara ieskauti, pirms atkal atgriezās ķermenī. Taču Katrīna atklāja daudz vairāk: slīdēdama pret debesīm pēc katras nāves, viņa teica: "Esmu spožas gaismas klātbūtnē. Tas ir brīnišķīgi, gaisma dod enerģiju." Gaidot atdzimšanu jaunā ķermenī, viņa apguva transcendentālas zināšanas, un tā ar Meistariem jeb gara skolotājiem, kas darbojas kā dvēseļu terapeiti laikā starp dvēseļu fiziskajām dzīvēm, varēja iepazīties arī Dr. Veiss.
Meistari Dr. Veisam atklāja gan ļoti personiskus sīkumus par viņa dzīvi, gan arī elpu aizraujošas universālas, visai cilvēcei un ikvienam no mums svarīgas atziņas. Tās apkopojot, autors saka: "Mūsu uzdevums ir mācīties, kļūt līdzīgiem Dievam caur zināšanām. Mēs saprotam tik maz. Jūs esat šeit, lai mūs mācītu. Vēl tik daudz kas jāapgūst. Mācoties mēs tuvojamies Dievam un pēc tam varam atpūsties.
Tad mums jādodas atpakaļ, lai mācītu un palīdzētu citiem."
Kopš Katrīnas izārstēšanas Dr. Veiss ir pastiprināti pētījis reinkarnāciju, Austrumu reliģijas, misticismu, kvantu fiziku, intuīciju un citas ar minētajām saistītas jomas. Pašam par pārsteigumu, Dr. Veisa pieredze netika noliegta mediķu aprindās. Drīz pēc Braiena L.Veisa pirmās grāmatas publicēšanas bijušais Deidas apriņķa Psihologu asociācijas prezidents atzina: "Tos, kuri terapijā izmanto hipnozi, Dr. Veisa grāmata nebūt nešokēja. Daudziem ir bijuši pacienti, kas devušies atpakaļ pagātnē, - neesmu vēl gatavs teikt, ka tā bija iepriekšējā dzīve. Domāju, ka vienlaikus esam ļoti ieinteresēti un arī baidāmies par to runāt..."
Savukārt Dr. Veiss par šo neparasto pieredzi grāmatā "Viņpus laika, kur nemirstība" atzīst: "Mana dzīve nekad vairs nebūs tāda kā agrāk.
Roka no augšienes bija pasniegusies un neatgriezeniski mainījusi manas dzīves kursu. Materiāli, ko biju lasījis, uzmanīgi un skeptiski vērtējot, pēkšņi ieguva jēgu un skaidrību. Katrīnas atmiņas un vēstījumi bija patiesi. Mana intuīcija par viņas piedzīvotā patiesumu bijusi nemaldīga. Tagad man bija fakti. Un arī pierādījumi."
No angļu valodas tulkojusi Kristīne Ansone Ilzes Isakas vāka dizains Redaktore Anda Brazauska
http://www.zvaigzne.lv/lv/apgads-zvaigzne-abc/aktualitates/article.php?id=71980
8.
Dinna Konveja. PILNA MITOLOĢISKO BŪTŅU ENCIKLOPĒDIJA. Vēsture. Izcelšanās. Maģiskās īpašības.
- J. Conway. Magickal: Mystical Creatures
D. Dž. Konveja ir unikālas kāršu kavas “Taro. Izmaiņas. Formas” radītāja, daudzu maģijas teorijas un prakses grāmatu autore.
Grāmata ir sava veida mūsdienu bestiārijs – rakstu krājums, kas apraksta mitoloģiskus, mītiskus radījumus (maģiskas čūskas, ūdens tautu, gigantiskus putnus, puscilvēkus-puszvērus, pasakainas lauvas). Enciklopēdija ir labi strukturēta, ir ilustrācijas. Autore raksta par mitoloģisko radījumu rašanos, to vēsturi, tiem piemītošajām maģiskajām spējām, stāsta par darba paņēmieniem,. Kā strādāt ar pasakainajām radībām (izmantojot tos kā totēmus, garīgus palīgus).
Grāmata būs interesanta visiem, ko aizrauj mitoloģija, vēsture, folklora, kā arī cilvēkiem, kas nodarbojas ar dažādām maģiskām praksēm.
http://www.ozon.ru/context/detail/id/7395657/
9.
Džulija Kagava. Dzelzs feiri. 1. Grāmata. Dzelzs karalis.
Kas var būt garlaicīgāka par dzīvi klusā, mazā pilsētiņā, kas paslēpusies Amerikas provincē. Turklāt, ja tu esi jauna meitene, rīt tev paliks sešpadsmit un tava sirds dzīvo ar ilgām par košu, laimīgu nākotni. Taču brīnums tāpēc jau ir brīnums, jo ielaužas cilvēka dzīvē un izmaina to vienā mirklī. Lai gan nav zināms, kādas sekas var brīnums nest. Meganai Čeizai viņas sešpadsmit gadu jubilejā dīvaini radījumi nolaupa jaunāko brāli. Devusies pakaļ laupītājiem, Megana nonāk valstī, kur pasaku realitāte rada nemaz ne pasakainas problēmas.
http://www.ozon.ru/context/detail/id/7389504/
10.
Tatjana Mihailova, Mihails Odeskis. Grāfs Drakula. Apraksta pieredze.
Татьяна Михайлова, Михаил Одесский. Граф Дракула. Опыт описания
Vampīra tēls ir radies tradicionālajā folklorā, pēc tam kļuvis par mūsdienu masu kultūras un mākslas daļu. Grāmatā tiek pētītas pazīmes, kas nosaka vampīru unikalitāti, tiek klasificētas vampīrisma koncepcijas, tiek izteiktas hipotēzes par šo priekšstatu rašanās nosacījumiem un izplatīšanos. Īpašas nodaļas veltītas “vēsturiskajiem vampīriem” un Bremam Stokeram - “kanonisko” literāro tekstu autoram par vampīriem (romāni “Drakula”, “Lēdija šķidrautā”). Noslēdzošajās nodaļās tiek apskatītas vampīra tēla mūsdienu transformācijas: no pārsteidzošā, sociālā projekta, kas piedāvāja izmantot vampīrisko pieredzi komunisma uzcelšanai (ārsta-utopista A.A. Bogdanova teorijas un praktiskā darbība) līdz kinematogrāfa “vampīrismam”.
http://www.ozon.ru/context/detail/id/4378904/
11.
Reimonds Dreiks. Seno Austrumu dievi un atnācēji.
Walter Raymond Drake. Gods and Spacemen in the Ancient East
Reimonds Dreiks savā grāmatā liek priekšā principiāli jaunu skatienu uz cilvēces civilizācijas attīstību. Sweno Austrumu mīti un hronikas vēsta par pārcilvēkiem no debesīm, par kariem ar fantastisku ieroču izmantošanu, par barbarismu un Vispasaules kataklizmām. Dzīvības pulss sitas visā Visumā un iespējams pirms daudziem gadsimtiem Zemi ir apmeklējuši viesi no citām galaktikām. Citplanētieši ir vadījuši cilvēkus, apprecējuši Zemes sievietes un devuši cilvēcei jaunas zināšanas. Modernā pasaule ir tikai kārtējais civilizācijas loks pa apli un mūsu nākotne jau ir bijusi mūsu pagātnē. Ja arheologi atradīs pierādījumus tam, ka senie dievi ir bijuši citplanētieši, tad mums ir jābūt gataviem jaunai atnācēju vizītei no kosmosa.
http://www.ozon.ru/context/detail/id/6295524/
12.
Ļevs Sirins. Kā izlaupīja PSRS. Marodieru dzīres.
Лев Сирин. Как разграбили СССР. Пир мародеров
Jauna bestsellera “1991.: Dzimtenes nodevība” autora grāmata. Turpinās XX gadsimta lielākā nozieguma – PSRS noslepkavošanas – izmeklēšana. Visa patiesība par Superlielvalsts izlaupīšanu, marodieru dzīrēm un jūdasu diktatūru. Galveno “Lielās Ģeopolitiskās Katastrofas” darbojošos personu – Augstākās Padomes un valdības, VDK, Iekšlietu Ministrijas un Ģenerālprokuratūras vadītāju, ģenerāļu un akadēmiķu, oligarhu, mēdiju magnātu un tautas mākslinieku – grēksūdzes, kas ne vien nožēlo grēkus, ir sašutuši vai izjūt ļaunu prieku, bet arī atbild uz pašiem asākajiem jaunākās vēstures jautājumiem.
Cik amerikāņiem izmaksāja Gaidars, kāpēc spēka struktūras gatavoja Basajevu, kur lika naudu Mavrodi? Kas Kremlī nodeva mūsu karaspēku Čečenijas kara laikā un kāpēc Prezidenta administrācijā plauka homoseksuālisms? Kādi leļļu meistari slēpās aiz Jeļcina režīma kulisēm, raustot slepenas saites, kas bija galvenais “šoka terapijas” un demogrāfiskā kara pasūtītājs pret mūsu tautu? Un vai eksistē, kā apgalvo PSRS VDK slepenās izlūkošanas vadītājs, intervija ar kuru sākas šī grāmata, superslepena vienošanās starp Kremli un Vašingtonu, kas Krieviju nolemj saplosīšanai, izlaupīšanai un drošai bojā ejai?
[P.S. Grāmatas marasms ir redzams jau uz tās vāka ar uzrakstu “Antikrists”. Komunisti vēstīja, ka “reliģija ir opijs tautai”, tika sludināts ateisms, baznīcas tika pārvērstas kūtīs un noliktavās, bet tādas valsts sagraušana, autora prātā ir Antikrista darbs. Tajā pašā laikā, protams, nav nekāda attaisnojuma “zvēriskajam, mežonīgajam” kapitālismam, kurā mūs iemeta spēki, kas nāca pie varas, kad tautas kustības it visur izčākstēja, atdodot varu oligarhiem. Tomēr šādas grāmatas rada fonu tam, kāpēc krieviem PSRS gals kļuva par traģēdiju, bet latviešiem jāprot sadzīvot ar latviešu tautas mūžīgo nelaimi – dzīvi blakus Krievijai vai tās sastāvā – t.p.]
http://www.labirint.ru/books/312865/
13.
Dominiks Bartelemi. Bruņniecība. No Senās Vācijas līdz XII gadsimta Francijai.
Dominique Barthelemy. La chevalerie: De la Germanie Antique a la France du XIIe siecle
Ja vajadzētu pateikt vietu un laiku, kad tika izgudrota bruņniecība, kādu to saprot mūsdienu Eiropa, tad šajā plānā uzmanību piesaista XII gadsimta Francija. Tā ir valsts, no kuras nāk vairums krustnešu – bruņinieku, kas vēlējās drosmīgi cīnīties par taisnīgo lietu, izsaucot pat neviltotu cieņu pat saracēņu vidū un aptumšojot ar drosmi kājnieku palīgvienības. Mūki-hronisti, kas atradās Francijas vai Anglijas karaļa, Normandijas hercoga tuvumā, kāds Cugerijs vai Orderiks Vitālijs, 1140. gados nemitīgi rakstīja gan par bruņiniekiem-aizbildņiem, prinčiem, kas solīja aizsargāt baznīcu un nabadzīgos, gan par bruņniecību, kas vēlējās izrādes un izklaides, par tiem augstdzimušajiem jauniešiem, kas kalpoja šiem prinčiem un ar aizrautību cīnījās turnīros, meta viens otram izaicinājumu un laiku pa laikam labas manieres izrādīja arī pret ienaidnieku. Viens flāmu hronists Halberts no Briges pirmais piemin lielus turnīrus 1127. gadā, uz kuriem Flandrijas grāfs nesen esot devies, kā sava reģiona bruņinieku vadonis. Tas bija laiks, kad uzplaukumu piedzīvoja firstu un baronu galmi, kuros bija dāmas, kas mīlēja klausīties stāstus par Rolanda varonību un Lanselota varoņdarbiem. Stāstos par viņiem un visos Kretjēna de Truā (1170. gadi) romānos ļoti augstu tika vērtētas labas manieres un bruņinieku sacensību noteikumu kodeksi, kas kļuva par skaidru un noteiktu kontrapunktu karavīra bargās dzīves ideāliem, kas bija noteikti jau Agrīnajos Viduslaikos: Vācijā un Romas barbaru laikos. Tieši šajos laikos – XII gadsimtā – iespējams tradicionālais zobena pasniegšanas rituāls, iesvētīšana bruņinieku kārtā, ieguva ārkārtīgi lielu nozīmi un iekrāsojās kristīgās un kurtuāzās krāsās?
[Autora cita grāmata „Dievs un viņa tēls” (Dieu et son image) – t.p.]