Lasīsim 2016-06-12

 Linda Nemiera. Sofijas noslēpums

Veronika, diplomēta vēsturniece un gide, dodas tikties ar bērnības draudzeni un studiju biedreni Marutu, bet paļaujoties mirkļa impulsam, nonāk sava mūža lielākajā piedzīvojumā.

Draudzenes sabiedrībā jaunā sieviete ceļo uz Stambulu. Bosfora līča krastā noskaidrojas, ka Maruta šajā pilsētā plāno ne vien atpūsties un apmeklēt greznās mošejas un pilis, bet arī atklāt kādu senu noslēpumu, kuru glabā Svētās Sofijas katedrāle.

Veronika un Maruta vēl nenojauš, ka viņām pa pēdām no Rīgas ir devies svešinieks, kurš darīs visu, lai no šīs mistērijas netiktu notraukti aizmirstības putekļi.

Piedzīvojumi vedīs abas vēsturnieces no saulainās Stambulas uz rožu smaržas ieskauto Bulgārijas galvaspilsētu Sofiju, liekot vairākkārt apšaubīt – vai atklājums ir riska vērts?

Vai Sofija izpaudīs savu noslēpumu?

Linda Nemiera (1981) Latvijas Universitātē studējusi vēsturi un vadības zinības, daudzus gadus strādājusi mārketinga jomā. Līdz šim rakstniece ir pārstāvējusi fantāzijas žanru, kurā iznākušas jau piecas grāmatas (“Vilcenes stāsts”, “Septiņi”, “Lidojums”, “Kaķa lāsts” un “Kaķis maisā”). Par pirmo darbu “Vilcenes stāsts” autore saņēma “Lielo lasītāju balvu 2011”. Linda Nemiera bija starp desmit bibliotēkās lasītākajiem autoriem arī 2012.gadā.

 

 

Ar jaunāko darbu “Sofijas noslēpums” autore sevi piesaka jaunā – kriptoromāna – žanrā. “Sofijas noslēpums” ir Apgāda Zvaigzne ABC romānu konkursa “Nacionālais bestsellers” 2. kārtas laureāts.

http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/128168-sofijas_noslepums.html

Ingūna Dimante. Pilnmēness nakts zieds

Iznācis jūnija “Lata romāns” – debitantes un jau konkursa laureātes Ingunas Dimantes romāns “Pilnmēness nakts zieds”. Liktenīgs un erotisks stāsts.

Pati autore par romānu teikusi: “No spoku stāsta romāns izvērtās mīlas un liktenīgas satapšanās stāstā.”

Monika Zīle: “Meklēdama retus augus, Lilija nokļūst vecā muižā. Tur īstenību gluži ticami caurvij mistika – blakus parastiem cilvēkiem mājo grāfienes spoks, kam sāp bērna zaudēšana maģiskā rituālā; līdztekus ikdienišķiem notikumiem raisās neizskaidrojami, un tuvajos brikšņos uzzied puķe, ar kuru iespējams izārstēt pat nāvējošas kaites. Šīs mūsdienu pasakas galvenajiem varoņiem piemīt ne vien senatnes noslēpumu atklāšanas ķēriens, bet arī māka sadzirdēt tuvojamies mīlestību un krāšņi svinēt tās ierašanos. Lai gan Dienvidamerikas rakstnieki jau aizņēmuši maģiskās realitātes žanra galvenās platības, tur iekopt savu tīrumiņu nav liegts arī latviešiem !…”

Aivars Eipurs: “Lilija, bioloģijas maģistre, pēta augus ar spēcīgām dziednieciskām īpašībām… Vīrietis, uzvārdā Grāfs, ar visu muižu; vēl kaut kas, līdzīgs spokam… Baltvācu romantisma literatūras tradīciju garam savijoties ar mūsdienu latviešu reālismu, autore panākusi atzīstamu vienību. Laba lasāmviela.”

http://www.la.lv/inguna-dimante-pilnmeness-nakts-zieds/

Roberts Džeksons Benets. Kāpņu pilsēta

Slepkavības izmeklētājiem Bulikovā ir jābūt piesardzīgiem, jo šeit mainīga ir visa pasaule. Kad tās bijusī kolonija Saipūra sacēlās un nogalināja Bulikovas dievus, dažādie realitātes slāņi te saplūda kopā; tagad pilsētas kāpnes ved tukšumā, sānieliņas ir kļuvušas par neredzamiem vārtiem uz pagātni, bet noziedznieki izzūd tukšā gaisā.

Šajā salauztajā pilsētā ierodas Šara Tivani. Oficiāli pelēcīgā trīsdesmitgadniece ir zema ranga diplomāte, kuru atsūtījuši saipūri - Bulikovas jaunie saimnieki un apspiedēji. Neoficiāli viņa ir viena no pasaules prasmīgākajām spiedzēm, kurai uzdots notvert slepkavu. Taču darba gaitā viņa sāk apjaust, ka šajā briesmīgajā zemē valdījušo dievu vārdi turpina atbalsoties - un Bulikovas nežēlīgās kundzības laiks draud atgriezties.

Atmosfērisks un intriģējošs romāns par mirušiem dieviem, apslēptu vēsturi un noslēpumainu, mainīgu pilsētu, kura autors, Roberts Džeksons Benets, ir viens no atzītākajiem jaunajiem amerikāņu fantastikas rakstniekiem.

No angļu valodas tulkojis Vilis Kasims.

http://www.janisroze.lv/lv/gramatas/dailliteratura/tulkota-dailliteratura/fantastika-fantazijas-romani/kapnu-pilseta.html

Samanta Šenona. Sapņu staigātāja

Ir 2059 gads. Deviņpadsmit gadus jaunā Peidža Mahounija strādā Saionas Londonas noziedzīgajā pagrīdē. Meitenes darbs ir iebrukt cilvēku prātos, lai iegūtu slepenu informāciju. Paeidža ir gaišreģe - sapņu staigātāja. Saionas pasaulē tas nozīmē, ka te viņai nav tiesību pat elpot.

No angļu valodas tulkojusi Ieva Elsberga.

http://www.janisroze.lv/lv/gramatas/dailliteratura/tulkota-dailliteratura/fantastika-fantazijas-romani/sapnu-staigataja.html

Diāna Vinna Džonsa. Deilmarkas kronis

Diana Wynne Jones. The Crown of Dalemark

Angļu rakstniece Diāna Vinna Džonsa tiek uzskatīta par pēdējo, lielo pasaku teicēju. Viņas grāmatu pasaules ir tik krāšņas, kā tā vien lūdzas uz kerānu. Pēc viņas bestsellera "Staigājošā pils" slavenais animators,Venēcijas kinofestivāla augstākās balvas "Zelta lauvas" ieguvējs Hajao Mijadzaki uzņēma animācijas filmu, kas kļuva slavena visā pasaulē.

Tieši konkrētais stāsts iesākās ļoti sen, taču tā atbalss skanēs vēl ilgi... "Deilmarkas kvarteta"4. grāmata. Grāmata 1993. gadā kļuva par skaļu notikumu, saņemot Mītopoētisko balvu.

Senatnē Deilmarkā valdīja karaļi, pirmā karaļa Herna pēcteči. Tā paša gerna, kurš kādreiz devās kopā ar māsām un brāļiem lejā pa Lielo upi, bet pēc tam necerot-negaidot kļuva par Upes zemes valdnieku. Taču dinastija jau sen ir pārtrūkusi. Herna Zelta pilsēta guļ drupās, katrs grāfs uzskata sevi par vienīgo savas zemes valdnieku, tuvojas asiņaina kara šausmīgais laiks un atdzīvojas gāztā ļaunā, maga Kankredīna gars... Kādam ir jānāk pa Karaļa ceļu, jāatrod zaudēto kroni, kādam ir jāapvieno visu valsti un jāaizslauka ļaunumu.

Grāmatā savienosies visu "Deilmarkas kvarteta" varoņu - jaunā menestrela Morila, Holandas zvejnieka Mita, Klostija-Gliemeža bērnu - likteņi. Taču kurš kļūs par viņu vadoni?

 http://www.labirint.ru/books/520061/

Deivs Moriss. Ledus sirds

Dave Morris. Heart of Ice

Šajā piedzīvojumā ir viss, kā grāmatās-spēlēs, taču ar vienu atšķirību: tajā nav nejaušību. Vai jūs izdzīvosiet vai mirsiet ir atkarīgs no jūsu lēmumiem, nevis no spēļu kauliņa metiena.

Šausmīgu notikumu virkne ir atsviedusi cilvēci uz izmiršanas robežas. Iedzīvotāju skaits strauji dilst un tagad tikai daži miljoni cilvēku ir izsēti pa visu pasauli, galvenokārt pilsētās, kur vēl ir iesp'[eja mākslīgi ražot ēdienu.

Iestājies 2300. gads. Bagātnieki joprojām turas malā, mokoši izklaidējoties un gaidot galu. Nabago graustos zeļ slimības. Zeme starp pilsētām atrodas zem sniega un ledus segas. Neviens necer, ka cilvēce izturēs bēl vienu gadsimtu. Tas ir īsts "vēstures gals".

http://quest-book.ru/forum/topic/2631

Lords Danseinijs. Laiks un dievi

Lord Dunsany. The Gods of Pegana. Time and the Gods. Fifty-One Tales. The Man Who Ate the Phoenix

Pirmo reizi pilnā apjomā [krievu valodā] tiek izdoti slavenā īru rakstnieka Lorda Dansenija autorkrājumi. Viņš ir viens no fantāzijas žanra iedibinātājiem, kurš atstājis lielu ietekmi uz tādiem viens otram ne līdzīgiem autoriem kā Borhess, Tolkins, Lavkrafts, Šeklijs un daudziem citiem paradoksu un iztēles literatūras meistariem.

http://www.labirint.ru/books/470597/

Lords Danseinijs. Brīnumu grāmata

Lord Dunsany. The Book of Wonder

Brīnumi mēdz būt dažādi. Piemēram, saulesriets, kas aši aizdezina mākoņus, vai dīvaini radījumi, kas mīksti lavās pa aizsalušu stiklu, - kentauri, vienradži, hipogrifi... Šajā grāmatā brīnumu ir pa pilnam. Neredzēti un paši vienkāršākie. Tādi, kā stāsts par zēnu, kuram bija lemts redzēt to, kā nav, un atrast aizmirstību. Līdzīgi ziemas rakstam, šo stāstu stāstītājs arī pats reiz izdzisa literatūras atmiņas pažobelēs, nemanot pārstājis būt tas, "kuram centušies līdzināties visi, kuri viņu lasījuši".

Taču būtu dīvaini mērīt ar aizmiršanas mūžību visai neordināru talantu un personību. Īru fantazētājs un aristokrāts Lords Danseinijs, padevies sirds aicinājumam - apceļojis pus pasauli, ne reizi vien skatījies zvēra, kas draudējis ar nagotu ķepu, acīs, gan armijas durklī, nospēlējis neizšķirti ar pašu Kapablanku un "zaudējis" Nobela prēmiju literatūrā tikai sava laikmeta nopietnākam filozofam Bertrānam Raselam, liekas, atgriežas pie jaunās paaudzes...

 http://www.labirint.ru/books/500104/

Artūrs Berneds. Luvras spoks Belfegors

Arthur Bernède. Belphégor

Franciju, kur kādreiz ir darbojies pilnīgi vēsturisks noziedznieks un detektīvs Ežēns Fransuā Vidoks, XX gadsimta sākumā pārpludināja viņa izdomāto, literāro pēcteču vilnis: Arsēns Lupēns, Rultabija un Šantekoks. Viņu piedzīvojumus aizrautīgi lasīja nebūt ne mazāk kā Šerloku Holmsu un Niku Kārteru. Daudzas no šīm grāmatām ar interesi lasa pat šodien un no grāmatu plauktiem pat interneta laikmetā uz mums skatās tādi vārdi, kā: Lerū, Leblāns un Berneds. Viens no pašiem slavenākajiem tā laika romāniem kļuva Artūra Berneda (1871-1937) romāns "Luvras spoks Belfegors" (1927), kas daudzas reizes ekranizēts. Šis romāns, kopā ar otru "Zilā vilciena noslēpums", apvienots ar kopēju varoni, izmeklētāju ar iesauku Šantekoks.

http://www.setbook.net/books/3780437.html

Daņila Likovs. Belfegors

[Krievu valodā.]

"Маленькое, видимое лишь одному человеку создание, хаотично порхая пред глазами, останавливается, медленно и неспешно опускаясь на плечо. Её шепот повторяется изо дня в день:

- Мечты сбываются! Сила, богатство и власть. Вечность. Что ценнее?

Она слышит ответ и на мгновение замолкает:

- Разум? Близко. Ценнее то, что ты отдал, пока гнался за своей мечтой.

- Отдай и возьми. Всё равноценно."

http://samlib.ru/l/lykow_d/

Nikolajs Ņepomņaščijs. Melnās Āfrikas slepenās biedrības

[Krievu valodā. Grāmata no sērijas "Ordeņu un slepeno biedrību vēsture" https://www.livelib.ru/pubseries/20832]

Несмотря на века открытий и исследований Африка продолжает оставаться для европейцев континентом неразгаданных загадок. Образ жизни, обычаи и нравы обитателей Черного материка, их привычки и поведение порой ставят в тупик многих исследователей, рискнувших посвятить жизнь изучению закрытых обществ африканцев. По сути, вся история и этнография Африки - это вереница непрочитанных страниц ее тайной жизни, которые время от времени доводится перелистывать ученым и путешественникам в тех или иных странах. В книге рассказывается лишь о некоторых сторонах недоступной европейцам жизни отдельных африканских племен и народов в разные периоды их истории.

https://www.livelib.ru/book/1000591166