Izlasījis “Pāreju” sajutos uz distopijas viļņa un ķēros klāt jau pasen nolūkotam citam post apokaliptiskam gabalam – “Vilna”. Teorētiski tā skaitās pentoloģija, jo autors to izdeva pa daļām, taču kopumā viss lasās kā viens stāsts. Tātad – visi cilvēki dzīvo pazemē ieraktā ~130 stāvus dziļā elevatorā, ārpasaulē dzīvot nevar, jo gaisā mīt briesmīgi toksīni, kas, pie saskares, cilvēkus fiksi nogalina. Elevatorā ir izveidota pilnībā funkcionējoša sistēma – cilvēks piedzimst, kļūst par kāda ēnu (mācās arodu), pats met ēnu (māca arodu) un mirst. Apglabā cilvēku dārzā (mēslojumam), visi par piemiņu iekož tomātā, iemet apgrauzeni kapā un dzīve turpinās. Tā dzīve rit jau vairākus gadsimtus, atmiņas par ārpasauli ir zudušas, jo pēc pēdējās lielās sacelšanās pirms 150 gadiem visi informāciju par pagātni saturošie cieti diski ir iztīrīti tukši.
Grāmata sākas ar to, ka vecais šerifs pieprasa, lai viņu izlaiž ārpasaulē, jo ir vīlies pastāvošajā iekārtā un sauc visu par meliem – vēlēšanās tikt ārā ir lielākais iespējamais grēks un vienīgais iespējamais sods ir – tikt izlaistam. Turklāt izejot ārā ir uzdevums ar vilnas lupatiņu (no šejienes arī grāmatas nosaukums) notīrīt kameras lēcas, caur kurām cilvēki no pazemes var vērot ārpasauli. Ko arī visi kārtīgi izpilda, taču kāpēc to dara pat tie, kas ir zvērējuši tā nedarīt – tas gan visiem pazemē paliekošajiem ir liels noslēpums. Mērs ir spiests meklēt jaunu šerifu un dodas satikt jauno amata kandidāti – kādu meiteni no mehāniķu nodaļas, kura gan ļoti nav pa prātam otrai galvenajai elevatora amatpersonai – IT šefam. Kopā ar jauno šerifu lasītājs arī pamazām atklāj visus elevatora noslēpumus – kas, ko, kāpēc ,utt, utjp.
“Vilna” sevī ievelk ne pa jokam, grāmatu burtiski nav iespējams nolikt malā, un tad, kad tu noliec, tad turpini par to domāt. Visu varoņu – gan labo, gan ne pārāk labo– rīcība un motivācija ir labi saprotama un pamatota, atliekt tik izvēlēties pusi un karst līdzi. Ļoti patika autora radītā slēgtās pasaules iekārta, visi sistēmas darbības principi ir izskaidroti un ticamības moments nezuda (nebija nekādu 100gadīgu konservu). Kad skumji pāršķīru pēdējo lapaspusi un metos tīmeklī meklēt vairāk informācijas par autoru, manam priekam nebija gala, jo – prieks kur tu rodies – ” Vilna” ir tikai iecerētās triloģijas pirmā daļa. Turklāt otrā triloģijas grāmata arī jau gatava, tā gan ir prīkvels un notikumi risinās laikā, kad elevators tika celts un stāsta kādi bija pirmās paaudzes iemītnieku piedzīvojumi. Lieku piecas bļembas, jo grāmatu ar lielu baudu izlasīju bezmaz vienā elpas vilcienā. Nevaru nepiekrist kādam amazon.com recenzentam – “Probably destined to be a Science Fiction Classic”.
Grāmata jau pieejama Latvijas grāmatnīcās un izdevniecības mājaslapā http://www.prometejs.lv
No bloga http://andrislasa.wordpress.com/2014/03/05/iespejams-nakama-fantastikas-klasika-hju-hovijs-vilna/
Džozefs Dileinijs. Vedjmaka mācekli [krievu izdevuma nosaukums]
Joseph Delaney. The Spook's Apprentice (ASV - Revenge of the Witch)
Tikai septītā dēla septītais dēls var kļūt par burvi. Taču ne katrs par tādu kļūst. Jo amats šis ir grūts, bīstams, arī jāmācās to ilgi un cītīgi. Taču pats nepatīkamākais - kaut arī burvjus tautā ciena, tomēr visi cenša no tiem turēties pa gabalu. Burvis ir nolemts vientulībai. Tomēr, kādam taču ir jāsargā zemeno ļaunuma, jānomierina nelabie gari un jāaizdzen spoki... Lūk, arī jaunajam Tomam Vordam nākas izdarīt izvēli, no kā ir atkarīga visa viņa dzīve. Un iespējams, ka ne tikai viņa. Viņš taču nav vienkāršs septītā dēla septītais dēls.
Nīls Geimans. Dūmi un spoguļi
Neil Gaiman. Smoke and Mirrors: Short Fictions and Illusions
Murgaini sapņi un dīvaina sirreāla realitāte, kas tālu apsteidz šos sapņus.
Te vecu mantu veikalā par labu cenu var nopirkt Svēto Grālu...
Te Melnais Kaķis, kuru pažēlo un paņem dzīvot ārpilsētas mājas iemītnieki, atmaksā par viņu labestību VISAI NEGAIDĪTĀ VEIDĀ.
Te Lavkrafta pilsētā Insmutā jautrs tūrists dzer rūgto Ktulhu priesteru kompānijā...
Te eņģeļu cīņa ar dēmoniem pārvēršas estētiskā "slepkavības lietā", vilkatis kļūst par privātdetektīvu, bet pasaka par Sniegbaltīti - par stilīgu "gotisko prozu".
Dūmi un spoguļi maina MŪSU PASAULI UN MŪSU APZIŅU...
Lasiet "Amerikāņu dievu" kulta autora IZTĒLI SATRICINOŠO KRĀJUMU.
Teds Čans. Tavas dzīves stāsts. Krājums
Ted Chiang. Story of Your Life And Others
Šajā krājumā ir savākti stāsti ar visdažādāko sižetu. Teds Čans mums parādīs, kā cēla Bābeles torni, un parādīs mums, cik grūti ir nodibināt sakarus ar citplanētiešiem. Viņa varoņi apgāzīs matemātikas likumus un centīsies mainīt bioloģijas pamatus. Starp viņa varoņiem vieta atradīsies gan pārcilvēkam, gan vienkāršajam mirstīgajam, gan smilšu graudiņiem Dieva acu priekšā. taču vienmēr autors ļoti labi apvieno cieto ZF ar klasisko, humanitāro fantastiku.
Teds Čans ir amerikāņu rakstnieks-fantasts, kura aktīvā balvu ir vairāk nekā paša sarakstīto fantastisko darbu.
Barbara Erskina. Laika sūtnis
Barbara Erskina, bestsellera "Čuksti smiltīs" autore, kuras darbi pārdoti vairākos miljonos eksemplāru visā pasaulē, nu mums piedāvā romānu "Laika sūtnis".
Savāda ēna ir kritusi pār tālajiem gadsimtiem. Nu jauna sieviete ir bailēs par savu dzīvību. Vai viņai lemts posts vai tomēr - glābiņš?
Ebija Raterforda atsakās no nule uzsāktā darba, jo viņai nav pieņemama kolēģa Kīrana Skota, Svētā Jāņa draudzes mācītāja, ekscentriskā rīcība. Šeit risinās kas tāds, kas vīrieti dziļi satraucis, bet Baznīcas pārstāvju reakcija ir neparasti noslēpumaina.
Pirms daudziem gadsimtiem skarbajos Anglijas rietumu dumbrājos ieradās kāds svešinieks, kam sekoja apspiedēju spēki. Svešinieks apgalvo, ka nācis glābt ļaudis, bet, iespējams, tieši viņš ir tas, kuram nepieciešama glābšana...
Miks Koljers. Ceturtais lielākais Latvijā
Romāns “Ceturtais lielākais Latvijā” ir skats no malas uz mums pašiem, kur šķietamā līdzība ar sabiedrībā zināmām personībām, kā jau mākslā ierasts, ir tikai nejauša sakritība. Daudzas grāmatas tiek dēvētas par skandalozām, bet šī patiešām varētu par tādu kļūt – asprātīga un brīžiem skarba satīra par Latvijas un pasaules politikas un sadzīves parādībām.
Starptautiska lekciju un semināru tīkla profesionāļi, kas gatavi referēt par jebkuru jautājumu jebkurā valstī, kaut pašus sen jau interesē tikai katrā apmešanās vietā saņemtais komforta līmenis un suvenīru izsmalcinātība. Vārdā nenosaukts Latvijas prezidents, kurš savu personisko villu uzcēlis kā Eiropas mēroga viesu namu. Un visbeidzot, kādas piejūras pilsētas V--- mērs Anrijs Pletenbergs – mazs, smaidīgs vīrelis ar grandioziem plāniem, tikai diemžēl ilgstošie tiesas procesi, šmaukšanās un aizrautība ar... nodarījušas neatgriezenisku kaitējumu viņa psihei.
Romāns sarakstīts angļu valodā, to latviešu valodā tulkojusi Ieva Lešinska; drīzumā pieejams arī e-grāmatas formātā angļu un latviešu valodā e-grāmatu veikalā las.am un pasaules nozīmīgākajos e-grāmatu veikalos. Vāka dizains: Zane Ernštreite.
Miks Koljers dzimis 1971. gada 14. maijā, precīzi 16 gadus pēc Varšavas pakta parakstīšanas. Uzaudzis Anglijā Gloucester pilsētā, ko latviski atveido kā Glostera un kas pazīstama ar savu katedrāli, kā arī īpašu plankumaino rukšu sugu, kas ir sevišķi laba desiņām, un ar to, ka tajā dzimis arī visšaušalīgākais Lielbritānijas sērijveida slepkava.
Koljers izglītību ieguvis Befortā – un tā, par spīti savam nosaukumam, nav ekskluzīva privātskola – un turpinājis studijas Austrumanglijas Universitātē; Koljers ir viens no ļoti retajiem angļu filoloģijas studentiem, kurš nav uzņemts par lielisku uzskatītajā radošās rakstīšanas kursā Malkoma Bredberija vadībā. Lai nu kā, tieši šajā periodā Koljers ticis salīdzināts ar Bobu Dilanu – salīdzinājuma autore ir kāda smalka meiča, kura nespēja atšķirt Velsas un Rietumanglijas akcentus. Šo studiju laikā Koljers ticis arī ieslēgts vienā telpā ar Salmanu Rušdi (pret viņu gribu). Koljers ir bijušais Baltijas korespondents Deutsche Presse-Agentur un pašlaik ir Latvijas korespondents aģentūrā Agence France-Presse. Dzīvo netālu no Cēsīm.
http://www.apgadsmansards.lv/lv/ceturtais-lielakais/
Ingmārs Līdaka. Zoodārzs manā pagalmā
Kad bērnībā uz “Skaru” mājas palodzes burkā audzēju tritonus, slepus no vectēva lavījos pie žubītes ligzdas varenajā tūjā un ķīvējos ar Almas tanti par krupja tiesībām medīt naktstauriņus uz lieveņa, man ne prātā nebija doma, ka vēlāk daudzus gadus nāksies pavadīt žirafu, lauvu un pitonu sabiedrībā, vadot Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza Izglītības un informācijas nodaļu.
Kaut, 20 gadus veidojot televīzijas raidījumus “Dabas grāmata”, “Vides fakti” un citus, ar videokameru rokās apceļota ne tikai Latvija, bet arī Indonēzijas un Jaungvinejas džungļi, savas dzimtās mājas pagalmu Vecumniekos joprojām uzskatu par vispārsteidzošāko un interesantāko vietu dažādu dzīvnieku pētīšanai.
Kāpēc? Izlasi šo grāmatu, un sapratīsi, ka katra Latvijas lauku viensēta ir apbrīnojams zoodārzs, kura patieso vērtību apjaust nav nemaz tik grūti.
Ingmārs Līdaka.
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/102203-zoodarzs_mana_pagalma.html
Aleksejs Kilasovs. Apgredzenotais sports. Mūsdienu olimpisma avoti un jēga
[Krievu val.]
Grāmatā ir stāstīts par olimpisma kā kultūras fenomena raksturīgajām īpašībām, kas ieguva savu attīstību liberālā sabiedrībā. Autors runā par jēdzienu "atlētu īpašuma tiesības uz saviem sasniegumiem" un atklāj augstāko sasniegumu sporta būtību, čempionu kulta arhaisko mītu kontekstā, piedāvājot Kubertēna jēdziena "atlētu reliģija" rekonstrukciju. Olimpiskās kustības detalizētajā pētījumā tiek risināta kultūras identifikācijas problēma.
Grāmata ir adresēta plašam lasītāju lokam, kas interesējas par vēsturi, kultūru, politoloģiju, reliģiju, socioloģiju un sportu.
http://www.airo-xxi.ru/lavka/829-2010-03-14-07-30-44
Sergejs Meļņikovs. ???&?
[Krievu val.]
Autors par topošo grāmatu:
ir būtiski un daudzveidīgi pierādījumi, kas ļauj uzskatīt, ka pirmā padomju kosmonauta Jurija Gagarina lidojums bija inscenēts starptautiskai propagandai, lai parādītu sociālistiskā attīstības ceļa priekšrocību.
Lūk, galvenie postulāti nākošai grāmatai ar nosaukumu "???&?":
- cilvēks, kuru sauc Jurijs Gagarins, nekad nav lidojis kosmosā.
- visi foto un kinomateriāli par Gagarinu pirms "lidojuma" un tie, kas tieši attiecas uz "lidojumu" ir diezgan rupji izgatavots viltojums, par ko diezgan atklāti runā pat padomju propaganda, kas paskaidro to izgatavošanu ar pirmā cilvēka lidojuma projekta slepenību.
- 1961. gada 12. aprīļa rītā tika palaists automātiskais bezpilota kuģis "Vostok".
- no "Vostok" borta pārraidītie ziņojumi jau iepriekš bija ierakstīti uz magnetofona lentes.
- "pirmā kosmonauta" nosēšanās tika inscinēta nometot kapsulu un pašu "kosmonautu" ar izpletņiem no transportlidmašīnas AN-12 Padomju Armijas slepenās kara daļas teritorijā stipri kontrolētā rajonā.
- visa leģenda par Gagarinu (kā lidotāju, kosmonautu un cilvēku) bija MIL mākslīgi radīta (grāmatas, žurnāli, avīzes, radio, televīzija) ar padomju galma dzejnieku-komponistu-literatoru-žurnālistu un dažu cilvēku no tā sauktās "kosmonautu vienības" palīdzību.
- Gagarinu nogalināja, lai viņš nepastāstītu patiesību par savu lidojumu, faktiski to, ka viņš nekur nav lidojis.
http://gagarin-fake.livejournal.com/4870.html
P.S. Blogs par grāmatām. Arī par fantastiku.
Grāmatu Spīgana par grāmatām, jo grāmatas ir vienīgā maģija šai pasaulē.