Izlasīt to visu varat Maritanas Dimsones pirmajā darbā – bērniem un pusaudžiem, kā arī viņu vecākiem adresētajā fantāzijas romānā “Rozā kvarca brālība”, kas klajā nācis izdevniecībā “Dienas Grāmata”. Citējot dzejnieku Aivaru Eipuru, romānā “neparastā ir tik daudz, ka arī par parasto lasīt ir interesanti”.
Autore Maritana Dimsone (1965) ir arhitekte, cigun instruktore un latviskās dzīvesziņas pētniece. Romāns tapis latviešu literatūras projekta “Prāta piedzīvojums” ietvaros ar AS “Latvijas Gāze” atbalstu.
http://www.easyget.lv/kultura/read/57894/
Dzintars Tilaks. Laika atkārtojums
Dzintars Tilaks uzrakstījis fantastikai pietuvinātus stāstus, kas varētu norisināties, ja esošajā realitātē mēs pieļautu paralēli eksistējošas laika un telpas dimensijas, arī citu skatījumu uz notikumu kopsakarībām. Stāsta "Duļķis" sižets vijas ap galvenā varoņa Inta pārdzīvojumiem, attopoties pēc samaņas zaudēšanas un secinot, ka daļa pasaules ir šķietami gājusi bojā plūdos - pats izdzīvojis tikai tāpēc, ka atradies uz kāda Vidzemes augstienes paugura. Viņa cīņa par izdzīvošanu un ceļojums no vienas salas uz nākamo mijas ar atmiņu epizodēm no aizritējušās dzīves. Stāsts "Laika atkārtojums" pirmajā brīdī šķiet kā laika mašīnas piedāvāta iespēja pārvietoties laikā, šajā gadījumā - nesenā vēsturē, taču caur sadzīviskām ainām, nedaudz ironiski tās apspēlējot, autors piedāvā paskatīties uz pagātni nevis kā pagājušu un nemainīgu, bet gan kā patstāvīgu un notikumu dažādībā mainīgu laika nogriezni, kas, iespējams, pastāv līdztekus mūsu tagadnei. Mākslinieks Andris Lamsters.
http://www.jr.lv/lv/veikals/prece/?shop_id=473073
Patriks Rotfuss. Vēja vārds
MANS VĀRDS IR KVOUTS.
Es esmu zadzis princeses no dusošiem kapukalnu karaļiem. Es nodedzināju Trebonas pilsētu. Esmu pavadījis nakti kopā ar Felurianu un saglabājis gan skaidru saprātu, gan dzīvību. Mani izslēdza no Universitātes jaunākos gados, nekā lielākajai daļai audzēkņu ļauts tajā iestāties. Es mēness gaismā staigāju pa tādām takām, kurās citi baidās spert kāju pat dienas laikā. Es esmu sarunājies ar dieviem, mīlējis sievietes un rakstījis dziesmas, kuras liek dziedoņiem raudāt.
Varbūt jūs esat dzirdējuši par mani.
Tā sākas stāsts, kuram nav līdzīga fantāzijas literatūrā – stāsts par varoni, kas izskan viņa paša balsī. Tas ir stāsts par bēdām un par izdzīvošanu, stāsts par to, kā cilvēks meklē jēgu savā Visumā un kā šie meklējumi un nelokāmā griba, kas tos vada, ir radījusi leģendu.
“Patrika Rotfusa pirmais romāns apvieno sarežģīto “Tūkstoš un vienas nakts” struktūru, ko veido “stāsts stāstā”, ar Harija Potera sērijas akadēmisko vidi, un visu to pārkausē pieauguša cilvēka pārdomās par to, kā varonība aizgājusi maldu ceļus. Novietosim “Vēja vārdu” plauktā līdzās “Gredzenu pavēlniekam” ... un ar nepacietību gaidīsim dienu, kad šie romāni tiks minēti vienkop – varbūt kā labākie garadarbi līdzīgu sacerējumu vidū.”
The Onion A. V. Club
“Fascinējošs stāsts, kas lasāms ar aizturētu elpu ne vien pirmajā reizē, bet arī vēlāk ... Pārliecinošs un krāšņs pirmais romāns, par kāda radīšanu vairākums autoru var tikai sapņot. Fantāzijas pasaulē ir iemirdzējusies jauna zvaigzne!”
Publishers Weekly
Par autoru:
Amerikāņu rakstnieks Patriks Rotfuss (1973) tiek saukts par jauno fantāzijas žanra zvaigzni. Viņa romāns "Vēja vārds" saņēma vairākas prestižas literārās balvas, ir tulkots 35 pasaules valodās un izpelnījies sajūsmu no tādiem pasaulslaveniem žanra rakstniekiem kā Ursula le Gvina un Teds Viljamss.
No angļu valodas tulkojusi Zane Rozenberga.
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/74122-veja_vards.html
Anna Raisa. Intervija ar vampīru
18. gadsimts, Luiziāna. Traģiskā negadījumā zaudējis brāli, plantācijas īpašnieks Luijs nespēj ar to samierināties. Dzeršana un azartspēles neremdē sāpes, līdz kādu vakaru viņš sastop nemirstīgu būtni – vampīru Lestatu, kurš viņam piedāvā iespēju atdzimt un dzīvot mūžīgi. Taču maksa par to būs augsta...
Krāšņa glezna, barokāls, hipnotisks stāstījums – tā var dēvēt Luija grēksūdzi jaunam reportierim. Caur daudzšķautņainu piedzīvojumu prizmu vampīrs vēsta par mīlestību un naidu, prieku un izmisumu, mēģinot atrisināt mūžīgās dzīvošanas un nemirstības mīklu.
Amerikāņu rakstniece Anna Raisa (1941) pamatoti tiek dēvēta par mūsdienu vampīru literatūras karalieni. Lai gan pasaules slavu autore ieguvusi tieši ar romānu ciklu “Vampīru hronikas”, viņas spalvai pieder vairāk nekā 30 darbu gan gotiskā romāna, gan kristīgās literatūras un pat erotikas žanrā. Viņas grāmatas ir pārdotas vairāk nekā simt miljonos eksemplāru, ierindojot Annu Raisu starp vispopulārākajiem amerikāņu rakstniekiem pēdējās desmitgadēs.
Anna Raisa dzīvo Dienvidkalifornijā un papildus rakstniecībai aktīvi darbojas portālā Facebook, ik dienas rosinot diskusijas par literatūras, politikas un ekonomikas jautājumiem.
1994. gadā pēc romāna “Intervija ar vampīru” motīviem uzņemta filma, kura ieguva lielu kritiķu un skatītāju atsaucību. Galvenās lomas atveido tādas Holivudas zvaigznes kā Toms Krūzs, Breds Pits, Antonio Banderass un Kirstena Dansta, kurai vampīru meitenītes Klaudijas loma atnesa pasaules slavu.
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/86471-intervija_ar_vampiru.html
Veronika Rota. Dumpinieki
Jaunās amerikāņu rakstnieces Veronikas Rotas (1988) ļoti gaidītā otrā grāmata no antiutopijas sērijas “Citādie” piedāvā reibinošu, nervus kutinošu ceļojumu ar neizbēgamiem pavērsieniem, dziļām bēdām, romantiku un spēcīgu ieskatu cilvēka dabā.
Starp kopienām briest karš, un katram jāizraugās, kurā pusē nostāties. Gaismā nāk noslēpumi, izdarīto izvēli vairs nevar atsaukt, un no tās atkarīgs vairāk nekā jebkad. Trisu ir mainījuši pašas lēmumi, nerimtīgās skumjas un vainas izjūta, radikāli jaunatklājumi un nestabilas attiecības. Tagad meitenei pilnībā jāpieņem sava Citādība, kaut gan viņa nezina, ko varētu zaudēt.
No angļu valodas tulkojusi Laura Dreiže.
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/86967-dumpinieki.html
Rensoms Rigss. Mis Peregrīnes nams brīnumbērniem
MISTISKA SALA
PAMESTA BĀREŅU PATVERSME
ĻOTI DĪVAINU FOTOGRĀFIJU KOLEKCIJA
Kā to visu sasaista kopā neparastais Rensoma Rigsa romāns Mis Peregrīnes nams brīnumbērniem?
Baisa ģimenes traģēdija liek sešpadsmitgadīgajam Džeikobam doties uz salu, kas atrodas tālu no Velsas krastiem, un atgriezties senā pagātnē – Džeikoba tikko mirušā vectēva bērnībā. Tur zēns atrod kādreizējā mis Peregrīnes bērnunama drupas. Pārmeklēdams pamestās guļamistabas un gaiteņus, Džeikobs saprot, ka mis Peregrīnes bērni bijuši ne tikai ar visai īpatnām spējām, bet varbūt pat bīstami. Turklāt, lai cik neiespējami tas šķistu, viņi vēl joprojām ir dzīvi...
Šī šermuļus uzdzenošā fantāzija, kas papildināta ar rēgainām senām fotogrāfijām, saistīs gan pieaugušos, gan pusaudžus – jebkuru lasītāju, kas aizraujas ar mīklainiem piedzīvojumiem.
No angļu valodas tulkojusi Vanda Tomaševiča.
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/78063-mis_peregrines_nams_brinumberniem.html
Diāna Gabaldone. Svešzemniece
Diāna Gabaldone (Diana Gabaldon, dz. 1952) ir amerikāņu rakstniece, bijusi pasniedzēja Arizonas Universitātē. Viņas lielākā aizraušanās ir vēsture, zinātniskā fantastika un ceļojumi. Īpaši saistoša viņai šķiet Skotijas vēsture. New York Times bestselleru sērija “Svešzemniece” jau daudzus gadus ir pārdotāko izdevumu sarakstā.
Senajās skotu leģendās slēpjas patiesības grauds – izejot caur kromlehu, senu akmeņu krāvumu, var nonākt pagātnē vai nākotnē. Kad Klēra nejauši no 1945. gada nonāk Tā Kunga 1743. gadā, sākumā viņai šķiet, ka nokļuvusi filmēšanas laukumā. Tomēr apkārt notiekošā sadursme ir īsta un vīrietis, kas gatavs Klēru nogalēt, – arī. Trakākais, ka ļaunīgais anglis izskatās uz mata kā Klēras mīļais vīrs Frenks... taču viņa izturēšanās raisa vien bailes, neziņu un izmisumu.
Kamēr Klēra cīnās ar sveši pazīstamo varmāku, viņu nolaupa skotu kalniešu klans. Un medmāsa no divdesmitā gadsimta sāk jaunu dzīvi... pagātnē. Pilnasinīgu, lielisku un briesmu pilnu dzīvi, kuru bagātina arī mīlestība – kaislīga, nevaldāma un traka. Lai gan Klēra jūtas laimīga, viņa ilgojas pēc savas drošās un mierīgās mūsdienu dzīves kopā ar Frenku – varbūt jāmeklē ceļš atpakaļ cauri laikiem? Vai iespējams mīlēt divus vīriešus vienādi stipri? Vai pagātnē izdarītais var mainīt nākotni?
“Spriegs, brīnišķīgi romantisks, satraucoši cilvēcisks un neatvairāmi burvīgs romāns.”
The New York Times
“Aizraujošs un sirsnīgs... Vispusīgi atklāj Skotijas tradīcijas un paražas.”
Publishers Weekly
No angļu valodas tulkojusi Alda Vāczemniece.
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/73264-sveszemniece.html
Stefans Zeics. Nezāļu valstība. Miglas fejai pa pēdām
Stefana Zeica sarakstītajā humora pilnajā spoku romānā "Nezāļu valstība" autors šķetina noslēpumu pēc noslēpuma, lai saprastu, kur pazudušas Mēness sirpja lauskas un kas ir neparastā Miglas feja. Kurš atklās lielo noslēpumu? Vai tie būs greizā torņa iemītnieki - apķērīgais Prīmuss, kurš vienmēr staigā melnā frakā un melnu cilindru galvā un spēj pārvērsties par sikspārni, kad vien tas vajadzīgs, vai varbūt Zobratiņš, kurš mīt vecajā pulkstenī un kuram tā garšo saulespuķu sēkliņas? Varbūt kārumnieks ķirbis Snigs? Varbūt Plimas kundze, kurai pieder burvīgs rotaļlietu veikaliņš un brīnišķīgs dārzs ar visneparastākajām saknītēm un burvju zālītēm? Varbūt pļāpīgais salātu dobes putnubiedēklis Čaks?
Varbūt atbildes uz jautājumiem guļ ezera dibenā vai iemūrētas senas ēkas pagrabā?
Aizraujošs spoku romāniņš visai ģimenei!
http://gramata24.lv/gramatas/jauniesu-literatura/jauniesu-literatura/p/13355-nezalu-valstiba
Sandis Laime. Nakts raganas
Monogrāfija „Raganu priekšstati Latvijā: Nakts raganas” sniedz jaunas atziņas par raganu priekšstatu attīstību Latvijā, laužot stereotipu par raganām kā viedām sievām, zintniecēm un burvēm, kas tikai vēlākos laikos tikušas dēmonizētas.
Balstoties latviešu folkloras materiālā, grāmatā aprakstīts latviešiem līdz šim mazpazīstams raganu paveids – „nakts raganas” – dēmoniskas, cilvēkiem bīstamas pārdabiskas būtnes, kas radniecīgas tā saucamajām „nelaimīgajām dvēselēm”. Monogrāfija atvasināta no Sanda Laimes 2012. gadā Latvijas Universitātē aizstāvētās doktora disertācijas „Raganu tradīcija ziemeļaustrumu Latvijā”.
„Viduslaiku dēmonoloģijas pētnieks Džefrijs Bērtons Rasels savulaik rakstīja: „Cenšoties neredzēt cilvēcisko ļaunumu, mēs esam pieradinājuši raganas un padarījuši tās komiskas, uzsēdinot uz slotas un uzvelkot tām smailu cepuri. Tā mēs viegli izravējam raganas no savām bailēm un iegalvojam saviem bērniem – un arī paši sev –, ka tādu raganu vispār nav. Bet viņas ir. Vai vismaz reiz bija”. Vēl ilgi pirms uzsēdināšanas uz slotas latvieši bijās no cita veida raganām. Tumšās naktīs bālā mēness gaismā dīķmalās un nomaļos purvos tās velēja savus zīda audeklus, mēģinot attīrīties no dzīves laikā uzkrātā grēku smaguma. Ieklausieties – viņas joprojām tur ir. Vai vismaz reiz bija," grāmatā raksta Sandis Laime.
http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/23296/
Maikls Talbots. Viņpus kvantiem
Klājā nākusi “Hologrāfiskā Visuma” autora Maikla Talbota grāmata “Viņpus kvantiem”, informēja izdevniecība “Jumava”.
Zinātne ir sākusi mums stāstīt par lietām, kuras reiz tika uzskatītas par neizzināmām. Vēl jo vairāk – eksperimentālo atbilžu netiešais rezultāts pats par sevi ir kāds lielāks vēstījums, proti, pastāv enerģijas, kuras zinātne vēl nav pamanījusi, un ir spēki, kuri vēl joprojām ir nezināmi. Aiz tās robežlīnijas, ko mēs jau zinām par subatomārā līmeņa ainavu, joprojām paliek norādes par tālāk atrodamajiem izpētes reģioniem un, iespējams, pat veselām pasaulēm vēl aiz šiem kvantiem.
Kāpēc zinātnei bail no pārdabiskā? Kas ir virtuālās daļiņas un virtuālās būtnes? Vai Dieva esamību var pierādīt? Vai Visums ir kas tāds, ko var ieslēgt un izslēgt? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atbildes atradīsiet vienā no slavenākajām Maikla Talbota grāmatām “Viņpus kvantiem”.
Tulkojusi: Inta Čerņavska.
http://www.diena.lv/kd/gramatas/maikls-talbots-vinpus-kvantiem-14002293
Aleksandrs Ņikonovs. Aiz impērijas fasādes
Bijušās impērijas drūmā varenuma atspulgs vēl mīt ļaužu smadzenēs, traucējot sākt jaunu dzīvi. Šo priekšstatu patoloğisms un mītiskums vēl nav apjēgts. Netrūkst to, kuri līdz pat šim laikam ir pārliecināti, ka „PSRS bija daudz laba”, un šie cilvēki nonāk neskaitāmu mītu varā. Par to, ka „bija pārliecība par rītdienu”. Ka PSRS bija pirmā lielvalsts, kas izgāja kosmosā. Ka vara tajā piederēja strādniekiem un zemniekiem, bet sociālisms tika celts „visas sabiedrības un ne tikai... jauniešu labā”.
Mans galvenais ārsta uzdevums – sagraut šos mītus, kas balsta patoloğisko pasaules uzskatu un pasaules uztveri, kas pārvērš manus laikabiedrus par drūmiem zombijiem, traucējot priecāties par dzīvi, un piespiež skatīties pagātnē, nevis vērst skatienu nākotnē. Var teikt arī tā: mans uzdevums ir nogalināt krievos krievisko, ja vēlaties. Gribu izraut skabargu – sagraut mītus, ap ko struto patriotiskā – zaudējumu – psiholoğija. Un es to izdarīšu. Turklāt izdarīšu pēc visiem noteikumiem. Pirmajā daļā tikšu skaidrībā par cilvēka ar vārdu „Krievija” beznosacījuma refleksiem. Otrajā – ar nosacījuma. Bet trešajā – ar pēdējā gadsimta plāno kultūras izdedžu un stereotipu slāni.
Attīrīsim laukumu! (Aleksandrs Ņikonovs)
http://www.petergailis.lv/peter/index.php?route=product/product&product_id=528
Roberts Hainlains. Mums, dzīvojošajiem
Robert Heinlein. For Us, The Living: A Comedy of Customs
1939. gada 12. jūlijā Perijs Nelsons brauca savā mašīnā pa kalnu serpentīnu, tad pēkšņi no pretējās braukšanas joslas izlidoja cits auto. Pēdējais, ko Perijs redzēja pirms tam, kad zaudēja samaņu, bija meitene zaļā peldkostīmā, kas skrēja gar krasta bangām...
Kad viņš attapās, meitene peldkostīmā bija pārvērtusies sievietē kažokā, bet saules pielietais krasts – sniegotos kalnos. Diāna, kas izglāba Periju no nosalšanas, laipni paskaidroja viņam, ka šodien ir... 1086. gada 7. janvāris.
Hainlaina pirmais 1938.-39. gados uzrakstītais romāns ir publicēts tikai daudzus gadus pēc autora nāves.
Roderiks Gordons un Braians Vilsons. Gāšanās
Roderick Gordon, Brian Williams. Spiral
Cikla “Tuneļi” piektais romāns. Stigieši iznāk virszemē... Ja jūs domājāt, ka bīstamāku par robežniekiem neviena nav, jūs kļūdaties. Pats baigākais pārsteigums šoreiz ir tas, ko sagatavojušas sievietes-stigietes. Bet šos plānus izjaukt var tikai Vils ar draugiem... un visdažādāko atvaļināto kareivju, Dreika veco draugu komanda.
Gāšanās haosā ir sākusies!
Reja Kārsone. Ērkšķu un uguns grāmata
Rae Carson. The Girl of Fire and Thorns
No pašas bērnības Elīzei bija gatavots īpašs ceļš. Viņa ir ne tikai Orovalas princese, bet arī izredzētā, lai kalpotu augstākajiem spēkiem. Kā trakstīts svētajā tekstā, reizi simts gados Dievišķais akmens izvēlas sev valkātāju, kuram ir jāveic kaut kas liels. Taču Elīze nemaz nejūtas gatava kaut kādam veicamam darbam. Viņai ir sešpadsmit, viņa ir resna un neglīta, viņai nav draugu, un viņai ir jākļūst par slepenu karaļa Alehandro sievu, kas precēs viņu tikai tāpēc, lai dotu labumu savai karaļvalstij. Taču kādā brīdī Elīze nolemj, ka viņa vairs nevienam neļaus sevi pazemot un izmantot politiskajās spēlītēs. Viņa sev apsola, ka kļūs varena karaliene un atminēs savas kalpošanas noslēpumu.
http://www.ozon.ru/context/detail/id/23105025/
Kārena Mari Moninga. Ledus skavās (Drudzis - 6)
Karen Marie Moning. The Dani O'Malley Novel «ICED»
Pirmais gads PSK – Pēc Sienas Krišanas. Elfi ir brīvībā un medī mūs. Tagad te ir karadarbības zona un neviena diena nelīdzinās iepriekšējai. Es esmu Denija O'Melija, haosa pilnās ielas ir manas mājas un nav vietas, kur es justos labāk.
Denija “Mega” O'Melija spēlē pēc saviem noteikumiem un pasaulē, kas mudž no tumšajiem feiri pats galvenais noteikums ir – darīt visu iespējamo, lai izdzīvotu. Denijai ir reti talanti un pieder varenais Gaismas zobens, tāpēc viņa ir vairāk nekā gatava šim uzdevumam. Īstenībā, viņa ir viena no nedaudzajām mirstīgajām, kas spēj sevi aizsargāt no Neredzamajiem – Tumšajiem feiri. Taču tagad, kad visur ir tik daudz cilvēku, viņas lielākie talanti draud ar lielām nepatikšanām.
Denijas bijusī labākā draudzene – Makaila Leina – vēlas viņas nāvi; šausmas iedvesošie Neredzamo Prinči ir noteikuši samaksu par viņas galvu, bet inspektors Džeinijs, policijas priekšnieks tēmē uz viņas zobenu un dara visu, lai to iegūtu sev. Tajā pašā laikā, visā pilsētā tiek atrasti noslēpumainā veidā dzīvi sasaldēti cilvēki, kas sastinguši uz vietas superzemā temperatūrā, pārvēršoties par dzīvām skulptūrām no ledus.
Kad daļa no paša modernā Dublinas kluba pārvēršas ledū, Denija nokļūst tā nežēlīgā, nemirstīgā īpašnieka Riodana varā. Viņam ir vajadzīgs viņas asais prāts un īpašā spēja noteikt, kas tieši sasaldē cilvēkus un feiri, atstājot aiz sevis pēdas. Un Riodans dara visu iespējamo, lai piespiestu viņu sadarboties.
Izvairoties no lodēm, ilkņiem un kulakiem, Denija ir spiesta noslēgt šaubīgu darījumu un stāties negantā savienībā, lai glābtu viņai dārgo Dublinu pirms tā visa pārvēršas ledū.
http://www.litmir.net/bd/?b=171339
Džons Hārvuds. Roksfordholas pils noslēpums
John Harwood. The Seance
«Raksfordholas» muiža kļuva slavena ar savām mistiskajām pazušanām, noziegumiem un vienkārši neticamiem stāstiem, kas par to tika stāstīti tik daudz gadsimtus, ka nepalika nekādas šaubas par to, ka kādreiz atradīsies cilvēki, kurus ieinteresēs drūmā māja, un viņi centīsies atminēt tās noslēpumus.
Konstanse Lengtone saņem mantojumā vecu angļu savrupmāju Roksfordholu, kurai ir baisa reputācija. Pirms divdesmit pieciem gadiem tajā, noslēpumainos apstākļos pazuda vesela ģimene. Te Konstanse atrod dienasgrāmatu, kurā, iespējams, slēpjas šī noslēpuma atminējums. Lasot to, Konstanse atrod negaidītu saiti starp pazudušajiem bez vēsts cilvēkiem un pašas likteni. Viņa uzzina par savu ģimeni apbrīnojamus faktus un nolemj noskaidrot visu līdz galam, neskatoties uz nāves briesmām, kas viņai draud...
http://knizhnik.org/dzhon-harvud/tajna-zamka-roksford-holl
Riks Jansijs. 5 vilnis
Rick Yancey. The 5th Wave
Pirmais vilnis aiz sevis atstāja miglu. No otrā viļņa aizbēga tikai tie, kam paveicās. Taču diezin vai par veiksminiekiem var saukt tos, kas izdzīvoja pēc trešā viļņa. Ceturtais vilnis noslaucīja visus cilvēces likumus, tā vietā nodibinot savu, vienu vienīgo: ja gribi dzīvot — netici nevienam.
Un lūk, jau veļas piektais vilnis un Kesija aiziet nezināmajā pa cilvēku un mašīnu atlieko nosēto autostrādi. Viņa glābjas no tiem, kas tikai pēc skata ir cilvēki; no viņas mazā brāļa nolaupītājiem; no prasmīgiem un veikliem slepkavām, kas satīra iekaroto planētu.
Šajā jaunajā pasaulē izdzīvo tikai vientuļnieki. Atrast pārinieku, nozīmē par kādu kārtu mazināt savas iespējas. Pievienoties grupai, nozīmē garantētu bojā eju. Kesija nešaubīgi seko šim likumam... līdz tam, kad satiek Evanu Vokeru. Un tagad viņai ir jāizvēlas — starp uzticību un izmisumu, starp cīņu un kapitulāciju, starp dzīvi un nāvi.
http://www.ozon.ru/context/detail/id/23914857/
Ruslans Gabduļins. Aizvēsturiskā dzīve
[Krievu valodā.]
OLMA enciklopēdija «Aizvēsturiskā dzīve» pastāstīs par tāliem, noslēpumainiem un vētrainiem laikoem Zemes vēsturē — par to, kāda mūsu planēta bija pirms cilvēka parādīšanās. Dzīvības rašanās noslēpums un paši pirmie dzīvie organismi, graujošas katastrofas un brīnumaina atdzimšana, evolūcijas noslēpumi un visdīvainākās dzīvības formas, dinozauru traģēdija un zīdītāju triumfs — par to visu lasītājs uzzinās no dinamiskiem, koši ilustrētiem tekstiem. Īpaši interesanta šī grāmata būs tiem, kas gribēs uzzināt par aizraujošo un sarežģīto paleoantologa profesiju. [Grāmata beidzas ar dinozauru laikmeta beigām.] http://www.olmamedia.ru/news/books-and-peace/doistoricheskaya-zhizn/
Janko Cvetkovs. Stereotipu un aizspriedumu atlants
Tsvetkov Yanko. 31 Mapping Stereotypes From Around The World
Citāts.
«Tradīcijām uzticīgie briti bieži atņem Krievijai privilēģijas (jāsaka, visai šaubīgas) tikt uzskatītai par īstu Eiropas valsti, pat neskatoties uz to, ka tā aizņem trešo daļu no kontinenta. Arī paši Krievijas iedzīvotāji saviebsies, izdzirdot tik šauru apzīmējumu un ne visai pieklājīgi piezīmēs, ka viņu valsts robežojas ar Ziemeļkoreju un nav ne Eiropas un ne Āzijas valsts, bet gan — ir krievu valsts. Cilvēks, kas cēlies no Latīņamerikas visdrīzāk raksturos eiropiešus kā badīgu imperiālistu bandu, kas ir iznīcinājuši visas savdabīgās, vietējās kultūras Jaunajā Pasaulē, kaut gan pusei no Eiropas kontinenta valstīm nekad nav bijušas nevienas kolonijas un tās pašas ir bijušas iekarotas, daļitas un tās gadsimtiem ir pārvaldījuši svešzemnieki.» Janko Cvetkovs.
Par ko ir grāmata.
Etniskās atšķirības vienmēr ir bijušas auglīga augsne, kurā raženi uzziedējuši vismuļķīgākie stereotipi. Nacionālais lepnums, kas robežojas ar augstprātību, nereti traucē redzēt realitāti. Savā satīriskajā atlantā Janko Cvetkovs attēlo visa veida aizspriedumu un ilūziju variantus, uz ko ir spējīgs cilvēka saprāts — no pasaules, ko redz pirmatnējais cilvēks, līdz Eiropas kartei 2022. gadā. Atlanta kartes bagātina asprātīgas esejas par vēstures un ģeopolitikas tēmām.
http://www.ozon.ru/context/detail/id/22707460/
Umberto Eko. Ilūziju vēsture. Leģendārās vietas, zemes un valstis
Umberto Eco. Storia delle terre e dei luoghi leggendari
Slavenais rakstnieks Umberto Eko turpina savus apbrīnojamos pētījumus filozofijas, kultūras un mākslas jomās. Pēc bestselleriem “Skaistuma vēsture”, “Kroplības vēsture” un “Vertigo” iznāk grāmata “Ilūziju vēsture”. Šoreiz par pētījumu objektu ir kļuvušas vietas, zemes un valstis, ar kurām ir saistītas visāda veida utopijas, ilūzijas un leģendas. Te ir gan Atlantīda, gan Šambala; Bībeles zemes: Zemes paradīze un Sābas ķēniņienes zeme: reāli vēl šodien eksistējošais un daudzu mītu ieskautais Alamutas cietoksnis, kur redz leģendāro asasinu ēnas; ir Glastonberijas abatija, kas cieši sasaistīta ar mītu par Grālu; ir arī slavenā Parīzes Sensilpisa baznīca, kurā pēc Dena Brauna “Da Vinči koda” pulcējas noslēpumu mīlētāju pūļi. Visas šīs vietas apvieno viens: cilvēki ticēja, ka tās ir eksistējušas vai tic, ka tās eksistē vēl tagad. Tādu ilūziju vēsturi arī pēta Umberto Eko un izstāsta to kā vienmēr, papildinot ar literatūras antoloģiju un daudzām ilustrācijām.
http://www.ozon.ru/context/detail/id/23046081/
V. J. Koneless. No debesīm nākušie un cilvēkus radījušie
[Krievu valodā.]
Autors pievēršas pašām noslēpumainākajām cilvēces vēstures lapaspusēm. Izmantojot milzīgu vēsturisku materiālu, autors izdara secinājumu, ka uz Zemes pagātnē (ne vēlāk kā XV-X tūksošgadē p. m. ē.) eksistēja ārkārtīgi attīstīta civilizācija, kurai bija dziļas zināšanas un, kas aktīvi izmantoja mums nezināmas tehnoloģijas.
http://www.koob.ru/koneles_v/soshedshie_s_nebes
Vitālijs Beļikovs. Zemes kultūras čusku saknes. Ievads makrovēsturē
[Krievu valodā.]
Principā, cilvēcei ir divi lieli noslēpumi: “Kas notiek pēc nāves?” un “Vai Debesis iejaucas Zemes lietās?” Ja pirmajam jautājumam ir veltīta tikai viena nodaļa, tad otram ir veltīta visa grāmata.
Apvienojot visdažādāko seno tautu atmiņas, kas vēl nav iznīcinātas planētas nomaļākajās vietās, apstiprinās jau nojaustais – Zemes saimnieks ir Debesis. Ar Debesīm saprotot ārējo dzīvību un kultūru, kuras superintelektuālās pēdas beidzot sāk ievērot pašreizējo Zemes cilvēku zinātne, tiekot vaļā no astroieziemiešu hermētiskuma un naivā antropocentrisma, tādejādi atdodt mirstīgajiem to vietu, ko tie ieņēma mitoloģijā pie Nemirstīgajiem – Paradīzes kalpotāju vietu pie dievišķajiem Radītājiem un Valdniekiem Zemei zem Saules.
Jo bez astrorfiziskajiem raksturojumiem Saules zvaigžņu sistēmai ir arī kultūras rakstuojums: juridisks, saimniecisks, makrovēsturisks, kura gadu miljonos mākslīgais Homo sapiens ar tā pandēmisko izraušanos no kontroles paliks zināms kā bezatbildības paraugs, nemākulīgi pat iejaucoties Debess Zemes lietās.
http://www.ozon.ru/context/detail/id/18557977/
Pjotrs Obrazcovs. Apbrīnojami stāsti par radījumiem visdažādākajiem. To, kas apdzīvo zemi, ūdeni un gaisu, noslēpumi
[Krievu valodā.]
Uz mūsu planētas dzīvo milzums dažādu dzīvnieku, augu, sēņu un baktēriju — tik milzīgs skaits, ka zinātne joprojām nav spējusi tos visus saskaitīt. Un laikam vēl ilgi nesaskaitīs. Un laikam vēl ilgi pārskaitīs. Katru gadu biologi atklāj, vai nu jaunu mērkaķa, vai nepazīstamas palmas, vai kādas mikroskopiskas sēnes sugu. Plus vēl tas, ka cilvēki tic, ka planētu apdzīvo gan milzu rāpuļi, gan lieli, pinkaini primāti, gan pat pūķi. Par visiem neticamākajām dzīvo būtņu un organismu noslēpumiem (ne tikai reālo, bet arī izdomāto) arī stāsta šī grāmata.
Pjotrs Obrazcovs ir rakstnieks, zinātnisks žurnālists, daudzu populārzinātnisku grāmatu autors.
http://www.ozon.ru/context/detail/id/19904384/
Bārbala Simsone. No Zaļās Jumpravas līdz Sarkanajām Klavierēm jeb Spoku stāsti latviešu gaumē
[Raksts par latviešu šausmu literatūru.]