Lasīsim_18

1.

Māris Linde. Sāgas I.

Anotācija:

Paskatoties kartē, redzam, ka no Aizputes Kurzemē līdz Gotlandei Skandināvijas krastā ir tuvāk, nekā līdz Abrenei Latvijas austrumu pusē. Jūra ne tikai šķir, bet arī vieno. Zviedru laikos ziemā Stokholmā latviešu valodu varēja dzirdēt vairāk nekā citas - pa aizsalušo jūru mūsu senči ar vezumiem brīvi mēroja šo ne pārāk lielo attālumu. Mūsu un skandināvu ceļi ir krustojušies gan tirgus laukumos, gan kāzu gultās un kur tad vēl kara laukos! Ne velti Dānijas baznīcas rotāja uzraksts - Dievs sargi mūs no mēra un kuršiem! Taču cik daudz un ko mēs par to zinām? Mēs, kuri nereti nēsāja skandināvu vārdus un uzvārdus. Kā toreizējie sakari atspoguļojas skandināvu svarīgajā pienesumā pasaules kultūrai - sāgās? Un tik rūpīgi slēptais mūsu kultūras iespaids Skandināvijā - arī viņu valdnieki un tauta lieto no mums pasmeltos vārdus un daudz ko citu. Ne tikai zeme un hronikas, bet arī sāgas glabā liecības, kas stāsta par senajiem sakariem, kurus nezinot, mēs atbruņojam paši sevi vēstures viltotāju priekšā. Šī grāmata ir pirmā iecerētajā sāgu izdevumu virknē. /Autors/

 

 

http://www.lgramata.lv/lbook/info.php?id=18001

 2.

Edvards Vitmors. Sīnāja gobelēns.

Edvards Vitmors “Sīnāja gobelēns”( Jeruzālemes kvarteta pirmais romāns)

Svētās Pilsētas vilinājums, tuksneša solījumi, mīlestības apstulbinošā daudzveidība, laikam atdāvinātas cerības un misēkļi, košais, tumšais neuzvaramu sapņu un dilstošu dienu gobelēns: no haosa izaudināts veselumus, no desmitgadēm tapis laikmets.

Edvards Vitmors (1933—1955) studēja Jēlas universitātē, iestājās jūras kara flotē un dienēja Japānā, bet pēc tam kā CIP aģents strādāja Tālajos un Vidējos Austrumos un Eiropā. Vēl viņš paspēja būt laikraksta direktors Grieķijā, strādāja apavu fabrikā Itālijā un Lindseja administrācijas laikā apkaroja narkotikas Ņujorkā. "Jeruzālemes kvartetu" viņš rakstīja no 1977. līdz 1987. gadam, dzīvodams te Ņujorkā, te Jeruzālemē.

Aklā pasakas, ko pierakstījis plānprātiņš. Tāda ir Bībeles cilme šajā reibinoši piedauzīgajā, mulsinošajā stāstā, kas saausts no neprātīgām odisejām. Albāņu valodnieks un fanātisks trapistu mūks Skanderbegs Vallenšteins uzduras senākajai Bībelei zemes virsū, atklāj, ka tā noliedz itin visas reliģiskās patiesības, kuras jebkad par tādām atzītas, un, glābdams ticību, uzraksta pats savu Bībeli, bet oriģinālu norok Jeruzālemē.

Bībeles meklējumos, kas gadsimtu iepriekš aizsākušies Sīnājā, gadu desmitā pirms Otrā pasaules kara savijas četru neparastu cilvēku likteņi. Izcilais botāniķis Plantagenets Strongbovs ir septiņarpus pēdu garš angļu lords, kas 1840. gadā nozūd kaut kur Sīnājā ar lupu rokā un saulespulksteni ap gurniem, bet atrodas pēc četrdesmit gadiem, kļuvis par arābu svētnieku, sarakstījis monogrāfiju par Levantes seksu 33 sējumos, un, nevienam nezinot, nopērk Osmaņu impēriju. Sterns ir vizionārs, kas ziedo savu dzīvi tam, lai Vidējos Austrumos būtu valsts, kurā kopā dzīvotu ebreji, arābi un kristieši. Hadžam Hārūnam, kurš valkā aprūsējušu krustnešu bruņucepuri, vecpilsētā pieder senlietu pārdotava un viņš jau trīstūkstoš gadu aizstāv Jeruzālemi pret iebrucējiem. Džo O'Salivans Bīrs ir īru brīvības cīnītājs un ar gigantisku akmens skarabeju slepus ieved Svētajā Zemē ieročus.

[Romāns maģiskā reālisma stilā.]

http://gramata24.lv/gramatas/dailliteratura/modernie-romani-un-stasti/p/10192-sinaja-gobelens

 3.

Urvi Grosfelde. Maija ielas peles.

Igauņu rakstnieces pirmā grāmata. Tā radusies, ik vakaru midzinot mazo dēlu Ralfu un izgudrojot stāstiņus par nerātnām Maija ielas pelēm. Dzīve šajā ielā ir krāšņa kā maijs un ēverģēlību pilna, - protams, pateicoties pelēm. Tās pacentušās gan kopā ar tevi izspēlēt spēli ar metamkauliņiem, gan nograuzt šai grāmatai vāku. Domādams neizdomāsi, kas tik nenotiek Maija ielā!

Pirmskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem.

Krāšņi ilustrējusi Anni Megere.

No igauņu valodas tulkojis Guntars Godiņš.

http://gramata24.lv/gramatas/bernu-gramatas/dailliteratura/p/10166-maija-ielas-peles

 4.

Beka Ficpatrika. Huš, huš sāga.

1. Hush, Hush

2. Crescendo

3. Silence (due out in 2011)

Beka Ficpatrika (Becca Fitzpatrick, dzimusi 1979. gada 3. februārī) ir amerikāņu autore, kas visvairāk pazīstama ar savu New York Times bestselleru Hush, Hush.

Augusi Centervilā, Jutā, viņa 2001. gada aprīlī pabeidz Brigham Young University ar grādu sabiedriskajās zinībās (Community Health?) un sāk strādāt par sekretāri un grānmatvedi alternatīvajā vidusskolā Provo.

2003. gada februārī viņas vīrs Džastins, kā dāvanu viņas 24. dzimšanas dienā, piereģistrē viņu rakstniecības apmācības klasē. Ficpatrika atzīmē: "Šajā dienā es pārvērtos no meitenes, kas katru nedēļu raksta stāstus savā privātajā dienas grāmatā, par meiteni, kas dod tos cilvēkiem ārpasaulē. Tieši šajā iespaidā es sāku rakstīt Hush, Hush."

http://en.wikipedia.org/wiki/Becca_Fitzpatrick

Sāga par to, kā meitene iemīlas eņģeļi. Cik tad var par vampīriem un vilkačiem? Un nerakstīsi taču par mīlestību pret zombiju vai mūmiju...

http://beccafitzpatrick.com/

 5.

Oļegs Feigins. Ārpuszemes saprāts. Mīti un realitāte.

PSRS sabrukuma bija visdažādākās sekas, kā pozitīvas, tā negatīvas. Tādas sekas, bez visa cita bija arī cenzūras izzušana un akadēmiskās zinātnes sabrukums, kas noveda pie neiedomājamas parazinātņu un pseidozinātņu vakhanālijas, kas pēdējos divdesmit gados ir trakojusi MIL [masu informācijas līdzekļos], presē un, kas pats šausmīgākais, varas gaiteņos. Vissvisādi neizglītotie, trakie vai vienkārši blēži ar pašu nopietnāko izskatu uzstājas no televīzoru ekrāniem un no avīžu lapaspusēm, un pa radio, pārdod lielās tirāžās savus murgainos izdomājumus, bez ierobežojuma ieskapē naivajiem pilsoņiem savas brīnumiekārtas un zāles pret visām kaitēm, jauc galvu sponsoriem un par spēj izsist saviem antizinātniskajiem projektiem visai lielus budžeta līdzekļus.

Pietiekami ilgu laiku pret to neviens necīnijās - Krievijas un tuvējo ārzemju zinātniekiem vienkārši nebija laika, viņus nodarbināja banāla izdzīvošana, arī pietiekoši efektīgu līdzekļu priekš tā viņiem nebija. Pēdējā laikā situācija, liekas sāk mainīties uz labo pusi. Kļūst dzirdama Komisijas cīņai pret pseidozinātni darbība, normāli zinātnieki ir sākuši parādīties televīzijā, pamazām atdzīvojas populārzinātniskie žurnāli, beidzot, sāk izdot grāmatas, tādas, kā piemēram, "Ārpuszemes saprāts", tas nevar nepriecēt.

Kā zināms, ufoloģija (tas ir, "zinātne" par NLO jeb angliski - UFO) ir viena no populārākajām parazinātņu nozarēm. Pazīstams fiziķis, kosmoloģijas un kvantufizikas speciālists, Ukrainas Zinātņu Akadēmijas akadēmiķis Oļegs Feigins tieši runā savā grāmatā par visdažādākajiem "šķīvīšiem" un "zaļiem cilvēciņiem", kas tik ļoti patīk plašajām tautas masām. Kas īstenībā ir tik daudzreiz uz zemes, gaisā un kosmosā novērotie, nezināmie lidojošie objekti? Vai ir pamats spriest, ka Zemi kādreiz ir apmeklējuši citu civilizāciju pārstāvji? Vai vispār iespējams, ka mūsu Visumā ir citas apdzīvotas planētas? Visus šos jautājumus uzdod autors.

Oļegs Feigins secīgi apskata priekšstatu par ārpuszemes dzīves evolūciju, sākot no Skiaparelli kanālu pētīšanu uz Marsa un Nikolā Teslas mēģinājumiem nodibināt radiosakarus ar citplanētiešiem, beidzot ar samērā nesenajiem tiesas procesiem par kaut kādu mistisku FIB dokumentu atslepenošanu sakarā ar Rozvelas lidojošā šķīvīša nogāšanos. Viņš pastāsta par visiem NLO veidiem, par visām to rašanās teorijām, kā antizinātniskām (atnācēju kuģi, aparāti, ko konstruējuši Trešā Reiha zinātnieki), tā arī zinātniskām (slepena Zemes spectehnika, retas dabas parādības, halucinācijas, mistifikācijas). Un beidzot, viņš paskaidro, ar kādām īstām problēmām nodarbojas astrofiziķi un kosmologi, to, kā un no kurienes uz Zemes ir radusies dzīvība un vai tā ir iespējama vēl kaut kur Kosmosā.

Oļega Feigina grāmata, apjomā pavisam neliela ir sarakstīta dzīvā valodā ar lielu humoru, satus krāsainas ilustrācijas ar lidojošo šķīvīšu attēliem, Marsa ainavas un attēlus kosmiskajiem objektiem (asteroīdiem), kas reāli apdraud mūs, un dod izsmeļošas atbildes uz visiem jautājumiem par NLO un citplanētiešiem. 

[Un tomēr, bez "zaļajiem cilvēciņiem" dzīve ir garlaicīgāka...] 

http://afisha.mail.ru/article.html?id=29891

 6.

Mārtins Gārdners. "Kad tu biji zivtiņa, es - kurkulis..." un citas pārdomas par visu ko.

Martin Gardner. When You Were a Tadpole and I Was Fish: And Other Speculations About This and That

Krājumā ir iekļauti raksti, kas veltīti jautājumiem, parādībām un notikumiem, kas īpaši interesējuši rakstnieku pēdējos gados. Lai par ko arī nerunātu ar saviem lasītājiem Mārtins Gārdners - par zinātni vai par reliģiju, par Čestertonu vai Santa Klausu, par "Titānika" bojāeju vai politiku - viņš demonstrē dziļu intelektu, gudrību un labu, smalku humoru.

http://www.ozon.ru/context/detail/id/5416251/

Mārtins Gārdners (1914.-2010.) ir amerikāņu matemātiķis un zinātnes popularizētājs, pasaulē pazīstamākais cīnītājs pret visāda veida pseidozinātnēm. Viņa interešu lokā ir arī literatūra, filozofija un reliģija. Minētajā grāmatā viņš eseju formā apskata šīs tēmas, tajā savāktas dāžādos laikos rakstīti darbi.

http://en.wikipedia.org/wiki/Martin_Gardner