1863. gada 31. janvārī uz Francijas grāmatu veikala plauktiem parādās neliela grāmatiņa, kurā stāstīts par doktora Fērgusona ceļojumu virs Āfrikas - sīki, ar ainavu aprakstiem, norādēm uz garuma un platuma grādiem. Visi bija ieintriģēti - kas tas ir? Patiesība vai izdoma? Iknedēļas izdevums "Le Figaro" uzskatīja, ka pirmais variants, jo: "... ne visi zinātniski pētījumi ir dokumentēti tik sīki." Grāmatu sauca "Piecas nedēļas gaisa balonā" un tās autors bija nevienam nezināmais Žils Verns.
Ceļš uz slavu.
Žils Gabriels Verns (1828.-1905.) - nepārspējamais izdomātu ceļojumu piezīmju meistars, vienādi interesē, gan pusaudžus, gan pieaugušos. Viņu, kopā ar Herbertu Velsu sauc par "zinātniskās fantastikas tēvu". [Viņa laikā gan tāda termina nebija, oficiāli to izgudroja amerikāņu rakstnieks Hugo Gernsbeks, no turienes arī Hugo prēmija, vēsturē saglabājušies fakti, ka šāds termins lietots arī agrāk, taču bez lielas rezonanses. Francijā Verna romāni gāja zem zīmola "neparastie piedzīvojumi".
Žils bija advokāta Pjēra Verna (no Francijas pilsētas Nantes) pirmais dēls. Vasaras ģimene pavadīja piepilsētas mājā netālu no Atlantikas krastiem. Žils bieži pastaigājās gar okeāna krastu - tur, kur bija izvietotas kuģubūves rūpnīcas un doki. Varbūt šīs bērnības atmiņas arī galīgi "pārslēdza" viņu uz pašu neparastāko piedzīvojumu viļņa.
Licejā viņš studēja latīņu valodu, bet kad jaunēklim palika 20 gadu, tēvs viņu nosūtīja uz Parīzi, mācīties par juristu. Šī profesija Verniem bija mantota. Taču puisim bija sagatavots cits liktenis. Viņš iepazinās ar Aleksandriem Dimā (jaunākais kļūst par viņa draugu līdz mūža galam, bet vecākais palīdzēja spert pirmos soļus rakstnieka karjerā) un aizrāvās ar teātri, sāka sacerēt komiskas vodeviļas. Uz radošo ceļu Vernu bīdīja arī Viktors Igo.
Paralēli Verns strādā par žurnālistu, rakstot piezīmes par zinātniski-populārām tēmām. Tieši tas noteica viņa likteni. Ērtības labad viņš sāk vākt interesantu zinātnisku faktu kartotēku (vēlāk tā kļūst par pamatīgu piezīmju un avīžu izgriezumu kolekciju). Pilnīgi nemanot no tās izveidojās romāns "Piecas nedēļas gaisa balonā", kuru tīras veiksmes rezultātā nopublicē liels izdevējs Pjērs-Žils Hetcels. Pēc līguma, ko Verns noslēdz ar viņu, topošajam rakstniekam būs jāsaraksta divi romāni gadā.
Verna un Hetcela sadarbība ilgst 25 gadus, pēc izdevēja nāves autors noslēdz līgumu ar viņa dēlu. Tandems atnes Vernam pasaules slavu. Hetcelā Verns atrod ideālu izdevēju un redaktoru, bet viņš, savukārt - ideālu rakstnieku, kas rada jaunu žanru "jaunatnes fantastiku".
No 1863. līdz 1907. gadam Hetcels izdod 58 Verna romānus, kurus sākumā publicē pa atsevišķām nodaļām sērijā "Neparastie ceļojumi" žurnālā "Audzināšanas vēstnesis", bet katra gada beigās izdod grāmatas formātā. Verns ātri kļūst bagāts un pārvēršas parastā (kaut arī ļoti talantīgā) buržuā. Ar savu mazo jahtu Saint-Michel [koru, materiālajam stāvoklim uzlabojoties, nomaina uz Saint-Michel II un vēlāk Saint-Michel III - t.p.] viņš vizinās pa Vidusjūru, izbraukājot pus Eiropas (pats Romas pāvests Leo XII personīgi svētī autoru) un aizkuģojot uz ASV.
Liekas, slava, panākumi? Taču gadsimtu mijā rakstnieka dzīve sāk veltieslejup. 1886. gadā Verna psihiski slimais brāļadēls sagaida viņu pie mājas sliekšņa un iešauj viņam kājā. Lodi tā arī neizņem un rēta sagādā rakstniekam pastāvīgas sāpes. Pēc tam mirst Hetcels. Verns zaudē redzi, taču cītīgi turpina rakstīt, diktējot grāmatas - līdz pašai nāvei 1905. gada 24. martā.
Tas ir interesanti.
Pirmā kodolzemūdene SSN-571, kas tika nolaista ūdenī 1955. gadā tika nosaukta par "Nautilus" - par godu Verna izdomātajai kapteiņa Nemo zemūdenei.
Pēc UNESCO statistikas, Verns ir pats "tulkotākais" autors pasaulē. Viņa grāmatas ir izdotas 148 valodās. [Harija Potera pirmā grāmata pagājušogad bija izdota 67 valodās, Bībeli jau neviens nepārspēs - 2333 valodas un dialekti, taču tur nav viens autors - t.p.]
Kad Verns ieradās Venēcijā, pilsētnieki sarīkoja lāpu gājienu zem viesnīcas logiem, kur viņš bija apmeties.
"20000 ljē pa jūras dzelmi" aprakstītie notikumi risinās 1869. gadā, bet "Noslēpumu salas" - tūlīt pat pēc ASV pilsoņu kara, apmēram 1865. gadā. Tas nozīmē, ka kapteinis Nemo nomira ātrāk, nekā iepazinās ar profesoru Aronaksu.
Rakstnieka mīkla.
Tā laika izdevēji raustīja plecus - kur ir Žila Verna noslēpums? Viņa romānos nav nevienas mīlas līnijas. Vēl vairāk - tur pilnīgi trūkst jūtamu sieviešu tēlu! [Nu, nu - un kā tad "80 dienās apkārt Zemeslodei"? - t.p.] Verns gadu desmitiem strādā bez pauzēm, uzrakstot pa diviem romāniem katru gadu, turklāt izturot to standartu - izklaidējoši-izzinošo stilu. Tad kāpēc grāmatu veikalos veidojas rindas pēc viņa jaunajām grāmatām? Un kāpēc viņa pareģojumi vienmēr piepildās?
Raksturīga Verna grāmatu iezīme - skurpulozitātes un apbrīnojami dzīva stāstījuma savienojums. Darbība attīstās uzreiz, no pirmās lapaspuses. Neuzsvērts, taču aizraujošs "ekšens" secīgi mainās ar plašām atkāpēm, kurās tiek sniegti visdažādākie dati - ģeogrāfiski, zinātniski, vēsturiski. Atrisinājums vienmēr ir negaidīts, taču vienmēr loģisks. Pats verns šajā sakarā ir teicis: "Ja lasītājs spēj uzminēt, ar ko tas viss beigsies, tad tādu grāmatu nemaz nav bijis vērts rakstīt."
Verna varoņu raksturs izpaužas, nevis dialogos, bet gan ar viņu rīcību. Tēlu galerija ir bagāta, taču nedaudz vienveidīga. Visbiežāk galvenajā lomā ir enerģisks zinātnieks, ceļotājs, kuru pavada uzticams kalpotājs, vai arī izcils ģēnijs, kas nostāda sevi pret visu apkārtējo pasauli.
Vairums romānu, kas padarīja Vernu slavenu, mēs zinām no bērnības: "20000 ljē pa jūras dzelmi" (1869.), "80 dienās apkārt Zemeslodei" (1872.), "Ceļojums uz Zemes centru" (1864.), "No Zemes uz Mēnesi" (1865.). Diemžēl, tulkojumi citās valodās bieži neattaisnoja cerības. Dažas teksta daļas netika tulkotas, tulkotāji bieži jaucās autora aprēķinos, jauca līgas ar jūdzēm.
Retais zina, ka Hetcelu ar pilnām tiesībām var saukt par Verna līdzautoru. Tikai pateicoties šim izdevējam, mēs esam dabūjuši grāmatas, ko vēl tagad ir interesanti lasīt. Hetcels bija ļoti stingrs. Viņš piespieda Vernu pārstrādāt sižetus, ievest jaunus varoņus un rādīja, kādā stilā ir jāraksta. Žils bez ierunām pakļāvās Hetcelam it visā. Nonāca līdz tam, ka izdevējs nepieņēma no autora gatavu romānu "Parīze 20-tajā gadsimtā", sakot, ka tas ir pārāk drūms. Verns nosolījās vairāk nerakstīt antiutopijas un paslēpa rokrakstu seifā. To atrada viņa mazmazdēls tikai 1989. gadā un romāns tika publicēts tikai 1994. gadā.
Pretstatā izplatītajam viedoklim, Verns nebija zinātnes progresa "saucējs". Īstenībā Verns pret zinātni izturējās bez īpaša entuziasma, izmantojot to tikai kā mākslinieciski-izklaidējošu līdzekli. Rakstnieks bija skeptiķis un tehnikas progresu redzēja visai tumšās krāsās. Taču Hetcels loģiski sprieda, ka Vernu-optimistu pirks daudz labāk, tāpēc lika autoram piepildīt gandrīz visus darbus ar entuziasmu un sajūsmu par cilvēka saprāta neuzvaramo spēku.
Ar šo iejaukšanos izdevējs neapmierinājās. Hetcels izņēma no Verna tekstiem antisemītiskas pasāžas. Arī mūsu zemei [protams, domāta, Krievija - t.p.] tik tikko netika no Verna. "20000 ljē pa jūras dzelmi" sākotnējā versijā kapteinis Nemo bija poļu aristokrāts, kas uzbūvējis superlaivu, lai atriebtos "nolādētajiem krievu okupantiem" (domāta apspiestā poļu sacelšanās 1863. - 1865.). Hetcels, kas tirgoja grāmatas arī Krievijā, piespieda Vernu padarīt kapteini Nemo par "bomzi", bet romānā "Noslēpumu sala" viņš pārvērta viņu par Dakkaras princi - indiešu radžas dēlu, kas tur ļaunu prātu uz angļiem par sipaju asacelšanās apspiešanu.
Sagadīšanās?
Romānā "No Zemes uz Mēnesi" projekta , kas paredzēja cilvēku nosūtīšanu uz mūsu planētas pavadoni, cena sastādīja 1865 dolārus (tiem laikiem milzīgu summu). Lai cik dīvaini tas arī nebūtu, pārrēķinot uz 1969. gada kursu, tas apmēram sastāda summu, ko iztērēja programmai "Apollo-11".
Lielgabalu sauca "Kolumbiāde". "Apollo-11" komandas modulis bija nosaukts par "Colambia" [var jau būt, ka tieši tāpēc? - t.p.]
Lielgabals tika būvēts Floridas pussalā. "Apollo-11" tika palaists no Kanaveralas zemesraga tajā pašā pussalā.
"Kolumbiādes" lādiņā bija vietas 3 cilvēkiem, tieši tikpat cilvēki lidoja "Apollo-11". Abi kosmiskie aparāti piezemējās praktiski vienā un tajā pašā Klusā okeāna punktā.
* * *
Admirālis Ričards Bērds pirms savas ekspedīcijas uz Ziemeļpolu pasludināja: "Mani ved pats Žils Verns!".
Pasaule pirmā batisfēra, kuru uzbūvēja Viljams Bibs, tika uzbūvēta tikai tāpēc, ka tās autors bērnībā izlasīja "20000 ljē pa jūras dzelmi" un aizrāvās ar okeanogrāfiju.
Rejs Bredberijs ir teicis: "... visi mēs tādā vai citādā veidā esam Žila Verna bērni." Un viņam bija taisnība, jo īstais un pats vērtīgākais, cītīgā francūža mantojums - tās nav viņa grāmatas, bet gan mēs visi, viņa lasītāji.
Eiropā būvētais kosmiskais kravas kuģis - Starptautiskās kosmiskās stacijas projekta nākošā daļa - ir nosaukts par "Žilu Vernu".
Rakstnieka pilna bibliogrāfija:
http://en.wikipedia.org/wiki/Jules_Verne