Savā skaistākajā ceļojumā - pēdējā, pat pacēla jumtu, (kaut viņš manā dzīves laikā, kā daudzi teica bija aizbraucis)
mani pat ar ziediem nobēra visu.
Ak, tā gan bijusi visskaistākā diena! Es nekad taču neesmu saņēmis tik daudz ziedu!
Un kā visi raudāja, ah, kā visi raudāja, pat raudāja tie, kurus es redzēju pirmo reizi!
Pat mācītājs apraudājās, kad viņam iebāza 500 Ls kabatā! Un kā viņš raudāja !!!
Es pats gandrīz apraudājos! Tā gan bijusi diena, atceros, un tad paziņoja, kā visi lūgti pie galda.
Nu jā visi tad jau es arī. Aizgāju ... es jau mīlu paēst, visi apsēdās savās vietās ielika sev ēst, ielēja dzert,
Nu beidzot paēdīšu tā riktīgi, paši saprotiet, tomēr pavadīt tik ilgu laiku savā dārziņā...
Apsēdos savā vietā, bet man ne tikai neielika neko ēst, bet ari šķīvi apgrieza otrādi, un glāzīti ar'
Labi, varu palikt neēdis, tomēr tagad modē ir diētas, kaut to gan nevarēja pateikt pēc viesiem.
Un tad pacēla visi savas glāzes un es tik daudz uzzināju par sevi labu!!!
Kā gandrīz pašam uznāca smieklu lēkme!
Domāju kā paradīzē netikšu bet... pēc tostu runām!!!
Sapratu kā maldījos!
Un vēl es uzzināju kā manā "visskaistākā cerīmonijā" es gribētu lai visi priecājās, dejotu, dzertu, jo es taču biju jautrs cilvēks!
Lai priecājās uz veselību man jau nav žēl...!