Dzejolis tapis literārajam konkursam LatCon2006 ietvaros. Autors "pazudis laikā".
Kur dziļi pazemē rūķu āmuri dun,
Tur pazemes liesmas ir puķē no gun’.
Tai ziedā tie veseri klaudzina, steidz,
Tie darbu dara, ko ne ikkatris veic.
Tur dziļi pazemē rūķu āmuri dun,
Tie gaismu rada, dzīvību taisa,
Kas — plaukdama, plīsdama — ārā no pazemes steidzas
Un laimi nes, ziņu, ka viss veicas.
Tur uguns no puķes pa klintsplaisām
Augšup steidzas un rūc,
Bet pazemē dziļi kā dunduri
Veseri dūc.
Stāv kalvē tur rūķīši,
Sviedrotās sejas ir melnas
No ogļainā gaisa,
Kur brīnumus taisa.
Dobji skan āmuri pazemē dziļā,
Pretī skaņas steidzas debesīm zilām un mīļām.
Ugunī tajā dzimst fēniksi, pūķi tur mostas.
Milži te ceļas un sien kopā savas raibās jostas…
