Literatūrā viņš debitēja ar 1969. gadā iznākušo romānu “Brīnumdaris pret savu gribu”. Ar šo romānu sākas viņa vērienīgakais romānu cikls un nostabilizējas viņa galvenais žanrs fantastikā - humoristiskā fantastika. Bez šī cikla romāniem Stašefa spalvai pieder arī fantāzijas romānu ckli un romani kosmiskās fantazijas žanrā. Dažu viņa garo stāstu darbība norisinās Laiona Sprega de Kampa un Flečera Preta radītajā “Harolda Šī piedzīvojumu” cikla pasaulē.
Kristofers Stašefs ir pārliecināts un mērķtiecīgs pārvaldes formas - demokrātijas piekritējs. Visos viņa darbos redzam, kā attīstās demokrātija nedemokrātiskā sabiedrībā, mierīgā vai revolucionārā ceļā, ar lielākām vai mazākām sekmēm. Arī konstitucionāla monarhija, no Stašefa varoņu viedokļa, ir solis demokrātijas virzienā. Pats pazīstamākis viņa cikls ir “Brīnumdaris” [var tulkot arī kā “Burvis”] un no tā izaugušais sānu cikls, kas veltīts tieši demokratijas izveidošanai Viduslaiku sabiedrībā. Cita svarīga tēma viņa daiļradē ir zinātnem zināšanu un loģisku priekšstatu attīstība par pasauli un cilvēku.
http://fantlab.ru/autor342
Oficiālā mājas lapa.
http://christopher.stasheff.com/
Brīnumdaris pret paša gribu.
The Warlock in Spite of Himself
„Es izaugu, lasot visu, kas pagadījās pa rokai, ka jau tas gadās ar daudziem”, - Stašefs raksta priekšvārdā vienai no savām „Burvja” sērijas grāmatām. Lūk, arī viņš salasījās tik daudz, ka pats uzrakstīja romānu, ko lasošā publika visai drīz atzina par vienu no aizraujošākajiem savā žanrā. Atdzīsim, ka tas ar daudziem nenotiek. Jūs jau sapratāt, ka runa ir par „Brīnumdari pret paša gribu”, pēc kura seko vairāki turpinājumi, ne mazak slaveni kā cikla pirmā grāmata. Tagad Stašefs ir atzīts klasiķis tajā mūsdienu fantastikas novirzienā, kas vienkārši apvieno maģiju un zinātni, bet saistviela šīm abam it kā tālu stāvošām lietam ir rakstnieka labais humors.