Internetā Vitālijs Bašuns atrodams arī pēc pseidonīmiem Ppirus un Stylus.
Lasītāji Vitāliju Bašunu vērtē ļoti neviennozīmīgi. Redzētās atsauksmes par viņa darbiem ir robežās no sajūsminātām, līdz absolūti šausminošām, bet vairums lasītāju tomēr ir līdzīgās domās – šīs grāmatas lasīt var tīri labi.
Autoram ļoti patīk rakstīt diloģijas. Visi viņa darbi vai nu tādi jau ir, vai arī ir paredzams, ka būs. No viņa daiļrades es gribētu izcelt to redzamāko – trīs diloģijas. Sērija „Esi vesels” ar divām grāmatām „Esi vesels” („Будь здоров„ 2010) un „Viņa Augstība dziednieka kungs” („Его высочество господин целитель„ 2011). Sērija „Sers Troglodīts” ar divām grāmatām „Sers Troglodīts”(„ Сэр Троглодит” 2010) un „Sers Troglodīts 2” („Сэр Троглодит-2”, nepabeigts, fragmenti izlasāmi internetā). Sērija „Konstruktora zvaigzne” arī ar divām grāmatām „Konstruktora zvaigzne” („Звезда конструктора” 2012) un „Valdnieka zvaigznes” („Звёзды князя” 2014). Tas tad nu arī būtu tas, ko no viņa ir vērts izlasīt.
Internetā var atrast vēl ne vienu vien Vitālija Bašuna darbu, bet pati esmu pārliecinājusies, ka tie vairs nav lasīšanas vērti. Gandrīz vai šķiet, ka tos rakstījis pavisam cits cilvēks. Ja iepriekšējos darbus varētu pat nosaukt par diezgan mīlīgiem, tad šie ir kaut kas pavisam pretējs – nevis humoristiskā fantāzija, kā tie tiek pieteikti anotācijās, bet, manuprāt, jau ir krietni tuvāki pornogrāfijas žanram, pat tādam, kas ar adekvātu saturu īpaši nav apgrūtināts. Sērija „Tāpēc, ka ir slinkums” ar divām grāmatām „Tāpēc, ka ir slinkums” („Потому что лень”, 2016, izlasāms internetā) un „Tāpēc, ka ir slinkums 2” („Потому что лень-2”, nepabeigts, internetā izlasāmi tikai fragmenti). „Patijs – muļķītis” („Пати-Недотёпа”) nepabeigts, internetā izlasāmi tikai fragmenti. Internetā varēs izlasīt arī grāmatu „Martins Sjuards jeb flīģelis krūmos” („Мартин Сьюард или рояль в кустах”) – te jau pat grāmatas nosaukums liecina, ka saturs īpaši nopietni nav uztverams. Izteiciens „flīģelis krūmos” parasti tiek lietots, lai apzīmētu nopietnu loģikas kļūdu daiļdarbā, jo, ko gan klavierēm tajos krūmos vajadzētu darīt – tām jāstāv koncertzālē! Un šai gadījumā komplektā vēl ar Martiju Sjū – sanāk šablonisks personāžs, kas nedara neko citu kā vien glupības... Skaidrs jau, ka šāds nosaukums grāmatai dots ar zināmu ironiju, bet šis darbs nu tiešām nebija lasāms.
Bet vispār šī autora daiļdarbiem ir ļoti raksturīga lineāra shēma, kas man cieši saistās ar datorspēlēm. Viņa varoņi vienmēr iesāk ar mazumiņu, un ik pa brīdim kāda notikuma, vai personāža paša darbības rezultātā pāriet „nākamajā līmenī”. Grāmatas beigās tas „krutuma” līmenis jau ir pārāk liels, kas pat nav īpaši interesanti. Saistībā ar to, zināmu neizpratni rada šī paša varoņa kļūdas vai neveiksmes, kas pie sasniegtās varenības jau izskatās nedabiski. Lasīšanu kaut kādā mērā traucē arī samudžinātie maģisko paņēmienu un skolu apraksti, kuri nav īpaši pārliecinoši un pamatoti.
Varētu pat teikt, ka Vitālija Bašuna grāmatas ir „diezgan parastu maģisku piedzīvojumu” apraksti bez īpaši mežonīgas fantāzijas, kas gan spēs noturēt lasītāja uzmanību. Jebkurā gadījumā viņa lasāmāko darbu līmenis būtu skaitāms virs vidējā. Vitāliju Bašunu arī diez vai atradīsiet kaut kādu topu virsotnēs, bet cienītāju loks viņam ir pietiekami liels, un autora vārds krieviski lasošajiem varētu būt pazīstams.
„Esi vesels”. Grāmata piedzīvojusi nu jau pat vairākus papīra izdevumus. Pats pirmais Vitālija Bašuna darbs, kurš rakstīts bez īpaša plāna un grafika, un, manuprāt, arī labākais, ko viņš uzrakstījis. Šis darbs interesants ar to, ka pirmā grāmata ir izteikts fantāzijas žanra darbs, bet otrā jau klasificējama kā fantastika. Turklāt otrās grāmatas beigās autors tīri organiski atkal iebrauc fantāzijas žanrā. Tāpēc pat esmu lasījusi ieteikumus, ka tiem, kuriem patikusi pirmā grāmata, nākamo var pat nelasīt, un otrādi... Es acīmredzot piederu pie tiem, kuriem otra grāmata nebija jālasa, jo tā man tiešām sevišķi laba nelikās, lai gan izlasīt tomēr varēja. Var teikt, ka šis darbs ir uzrakstīts labā krievu valodā, ar visai interesantu sižetu un diezgan netradicionālu galveno varoni – viņš ir nākamais dziednieks (nevis kārtējais specvienības pārstāvis!), ne īpaši skaists, apaļīgas miesasbūves un sākumā tiešām ne īpaši varošs... Grāmatas gaitā tas viss gan pamazām izlabojas, un nobeigumā sanāk tas pats šabloniskais varonis, kuram jūra ir ne tik līdz ceļiem, bet tikai līdz potītēm. Arī visādi labumi birst pār viņu kā no pārpilnības raga. Bet grāmata nav slikta, īpaši jau salīdzinājumā ar daudzām citām. Un tomēr, viens no indīgākajiem komentāriem, ko man nācies par šo darbu lasīt, skanēja apmēram šādi: „Ja neskaita dažas labas tīri lasāmas vietas, tad šis ir vienkārši apburošs stāsts par to, kā resns un kompleksains jauneklis iemācījās aizkustinoši priecāties par savu vēderiņu, kā rezultātā ieguva arī aicinājumu dzīvē un mīlestību. Ak jā, vēl viņš ir mags-iesācējs... bet tas nu tā – tikai trešāmkārtām.” Daudzi komentētāji tā arī nebija spējuši atbrīvoties no sajūtas, ka praktiski visas šī darba ainas kaut kur jau ir lasītas, bet kopā tomēr saliktas tīri veiksmīgi, vismaz pirmajā grāmatā. Otrajā autoram kaut kādā mērā aptrūcies ko rakstīt, un ir pārāk manāmi sižetiski atkārtojumi, kas kvalitātei par labu nenāca.
„Sers Troglodīts”. Tipisks fantāzijas žanra „klaiņojums”. Jauns karavīrs, „mazliet netradicionāli” aizsūtīts praksē (patiesībā ar ne sevišķi saprotamu un ticamu pamatojumu padzīts no savas dzīvesvietas), iet, un pa ceļam risina dažādas problēmas – vienlaikus iegūstot vienu nākamo līmeni pēc otra. Beigu beigās pat „nomirst” (nonākot citā pasaulē), kurā atkal turpina audzēt savu visvarenību. Tātad notikumi pēc savas būtības atkal reizi no reizes atkārtojas, kas ir tipiska Vitālija Bašuna darbu pazīme. Komentētāji te saskatījuši virkni situāciju no „Trim musketieriem”, „Montesumas meitas” un citiem, jau mūsdienu autoru darbiem. Un tomēr arī šo grāmatu vairums, atzīst par lasāmu, uzsverot, ka sižeta izklāsta stils esot tīri simpātisks, kam es varētu arī piekrist. Pats galvenais varonis arī te nav nekāds svētulis, ir pietiekami pragmatisks, un nav nekāds ideāls. Grāmatā aprakstītā pasaule ir interesanta, un intrigas arī netrūkst.
„Konstruktora zvaigzne”. Atkal jau galvenais varonis ir nepamatoti „kruts”, un ar katru rindkopu kļūst aizvien „krutāks”, kas ir galvenais šīs sērijas trūkums. Un šeit nu parādās arī tāda lieta, kas mani kaitina jebkura autora darbā – visas pretējā dzimuma būtnes skrien pakaļ galvenajam varonim un uzskata viņu par mega-pievilcīgu. Un visas kā viena – ne jau šādas tādas, bet kā minimums princeses. Visādi labumi gāžas galvenajam varonim gandrīz vai uz galvas no katra stūra, un divu grāmatu gaitā viņš pamanās savākt visus iespējamos titulus (arī uzreiz veidojas asociācija ar datorspēlēm). Un vēl – te galvenais varonis pārāk daudz domā, tik daudz, ka tas jau kļūst apgrūtinoši. Tātad šīs grāmatas lasāmība jau ir strīdīga.
Nobeigumā – var teikt, ka izklaidei šīs grāmatas būs labas, nemeklējot tajās neko vairāk un labāk neverot vaļā neko no autora pēdējā laika daiļrades.
http://samlib.ru/b/bashun_w_m/
https://www.litmir.me/a/?id=38720
http://www.rulit.me/author/bashun-vitalij-mihajlovich
http://readli.net/avtor/Bashun-Vitaliy-Mihaylovich/
http://fantasy-worlds.org/author/id2178/
https://eksmo.ru/authors/bashun-vitaliy-mikhaylovich-ITD18999/