Niecības kults.
Tas nav vienīgais raksts par Pupkina ģenialitāti - tādu tagad ir simtiem. Kaut ko līdzīgu nerakstīja pat par Staļinu.
Valsts, kas publicē tādu rakstu ir smagi slima.
Rakstā ir runa par sīku valsts drošības dienesta virsnieku, kurš ieguvis varu pār valsti, kas vēlējās tikt vaļā no totalitārās pagātnes.
Pēc trīsdesmit vārgas grēku nožēlas gadiem, kad to laikā cītīgi zaga, nolemts atgriezties pie staļinisma - neko labāku priekš Krievijas neizdomāja.
Turklāt, nekas no tā, kas notiek nav līdzīgs ne staļinismam, ne sociālismam, bet procesa līderim vienīgā līdzība ar Staļinu ir tikai amorālums.
Staļins bija tirāns un nelietis, taču viņš nebija sīks blēdis.
Šodien nav nevienas valstiskās idejas, izņemot vardarbības un šantāžas plānus, nevienas programmas, izņemot revanšismu un bailes zaudēt varu.
Tā ir pati nožēlojamākā valdīšana visā Krievijas vēsturē.
Nelielas zagļu grupas interešu aizstāvēšanu pasniedz kā "krievu pasaules" aizstāvību; iedzīvotāji ir pazemoti līdz tādam līmenis, ka ir pat noticējuši šīm muļķībām.
Kritisks izrādījies tas, ka kopējais Krievijas zagļu elites, kas izveidojusies trīsdesmit gadu laikā, līmenis ir tik zems, elites morālā sastāvdaļa tik niecīga, ka pat sīka niecība liekas kā liela persona.