10.06.2007 00:00
Irinas Sergijevskas raksts.
Okultais veseris.
Sludinot ateismu, boļševiki noņēma no Kremļa kupoliem krustus un pacēla savus jaunos simbolus: sirpi, āmuru [precīzākā tulkojumā - veseri - t.p.] un piecstaru zvaigzni. Propaganda uzspieda skaidrojumu, ka piecstaru zvaigzne ir varoņa simbols, bet sirpis un āmurs - strādnieku un zemnieku savienība.
Taču šo simbolu senā, sakrālā jēga bija pavisam cita. Sirpis ir nāves, slepkavības un nenovēršamās nāves simbols. Ne velti nāvi attēlo ar izkapti vai sirpi. Veseris ir varas simbols pār cilvēku, kuru vajag aptest un piedot viņa domām vajadzīgo veidu. Dažreiz magi arī veseri uzskata kā nāves simbolu. Ja sirpis ir vajadzīgs, lai grieztu vārpas, tad veseris, lai sasmalcinātu sēklu. Tas sit pa sēklām, lai nebūtu iebildumu.
Senie cilvēki uzskatīja zvaigznes par dzīvām būtnēm; dažreiz par debesu eņģeļiem, dažreiz par leģendāriem varoņiem, dažreiz kā dvēseles, kas atguvušas "astrālos" (zvaigžņu) ķermeņus.
Kritušā eņģeļa Lucifera gaisma.
Piecstaru zvaigzne ir viena no pretrunīgākajām pēdējās tūkstošgades zīmēm. Tās attēloja uz krievu svētbildēm, pēc tam tās rotāja PSRS valsts simbolus. Viena palika Kremļa Spaskas tornī, uz virsnieku uzplečiem un rotā armijas karogus. Un tomēr arī tajā ir apslēpta sakrāla jēga.
Ja uz augšu ir vērst viens zvaigznes radziņš, tad tas ir varoņa simbols, ja divi radziņi (apgāzta zvaigzne) - kritušā eņģeļa Lucifera simbols. Šai zīmei ir spēcīgs enerģētisks lauks. Melnajā maģijā pentagrammas uzzīmēšana ir obligāta, kad izsauc garus. "Sarkano, revolūcijas dēmonu zintis prasīja zvaigznes ieviešanu jaunās valsts emblēmā," - bieži atkārtoja Ļevs Trockis, kam arī pieder iniciatīva šo rituālo simbolu ieviešanā.
Padomju varas pirmsākumos tās vadības priekšā radās jautājums: kādam valsts simbolam dot priekšroku: svastikai vai piecstaru zvaigznei? Tajā laikā parādījās uzroča uzšuve Sarkanās Armijas kaujiniekiem, kas saturēja gan svastiku, gan pentagrammu. Galveno lomu te atkal nospēlēja tas pats masonis Trockis, kas atbrauca no Ņujorkas ar naudu, kas bija paredzēta revolucionārām pārmaiņām.
Daudzi revolucionāri - Buharins, Trockis, Sverdlovs - nopietni interesējās par okultismu. Nikolajs Buharins pat uzskatīja sevi par Antikristu, "Apokalipses zvēru", pastāvīgi taujājot savu māti, vai viņa tiešām nav Babilonijas staigule. Uz domām, ka revolūcijai bija okultas saknes, vedina arī iztekumi "padome", "padomju vara". Katras slepenas organizācijas vadībā atrodas padome, kur ietilpst pašu augstāko pakāpju magi.
Starp citu, arī vēršanās pie otra ar vārdu "biedrs", ir aizņemta no masonu iesvētīšanas 2. grādā. Kā arī lozungs "Brīvība. Vienlīdzība. Brālība".
Raksts atradās šajā portālā, tagad Google neatrada.