Latvijas Fantāzijas un Fantastikas Biedrība: Kovboji pret citplanētiešiem

Šausmīgi simpātisks vesterns ar feierisku sižetu.

Recenzija no žurnāla EMPIRE krievu izdevuma, 2011. gada augusta numura. Ar spoileriem.

Vesterns ar lidojošiem šķīvīšiem, monstriem un starpgalaktiskajām gļotām - tā protams ir Stīvena Spīlverga ideja: gadi iet, bet paši puiciskākie projekti - tas ir viņa lauciņš. Taču, ja paskatoties gandrīz jebkuru citu vasaras blokbasteru pašiem mazākajiem, katram, kas savā laikā izbēdzis no tikšanās ar sodošo psihiatriju, rodas uzmācīga sajūta par smadzeņu atropiju, uz producenta Spīlberga projektiem tas parasti neattiecas. Joprojām ir starpība starp iekšēju jaunību un siekalošanos, mums māca pasaules galvenā kinematogrāfiskā bārda. Arī "Kovboju..." režisoram Džonam Favro (kas ar "Dzelzs cilvēku" pierādīja, ka komiksu komerckino var būt gan ironisks, gan indīgs, gan visai gudrs), starp citu, ir tieši tāda paša pieeja.

Lai nu būtu, kas būtu ar tām gļotām, bet "Kovbojos..." pats galvenais ir tas, ka tas ir īsts vesterns bez kaut kādiem muļķiem. Uzņemts uz lentas (studija uzstāja uz 3D, bet Favro ietiepās), ar labu operatoru (Metju Libatiks, neskaitot abus "Dzelzs cilvēkus", kopā ar Aronofski filmēja "Melno gulbi", "Strūklaku" un "Rekviēmu sapnim"), ar citātiem no "Diližansa", "Nepiedotā" un "Tieši pusdienā". Tā, paldies, Dievam, nav parodija par Mežonīgo Rietumu kino un te nav Vila Smita. "Kovboji pret citplanētiešiem" [oriģinālais nosaukums ir "Cowboys & Aliens" un latviski filma iznāk uz ekrāniem ar nosaukumu "Kovboji un citplanētieši" -t.p.] ir labs, klasisks (tik, cik tas ir iespējams, ja runa ir par filmu, kurā darbojas nežēlīgi citplanētiešu-izlūki, kas interesējas par zelta raktuvēm) vesterns. Vēl vairāk, pat ļoti labs. Favro nekad nav uzstājis uz kultūras kontekstu un šeit Džona Forda citāti nav tas, kas satur filmas konstrukciju. Tomēr, var redzēt, ar kādu baudu Kreigs tēlo, te Brinneru, te Makvīnu, bet Harisons Fords (cepure!) piemiedz ar aci sev, tikai divdesmit piecus gadus jaunākam.

Apgaismības līmenis, uz kuru ved šī filma, nav pieejams daudziem. Fords tēlo federālo maršalu ar noslieci uz mizantropiju un ksenofobiju, kas visu filmas laiku ir briesmīgs īgņa un rejas ar apaču vadoni, lai pēc tam apvienotos ar indiāni savstarpējās cieņas ekstāzē un kaujā ar atnācējiem. Kreigs darbojas ar citplanētiešu aproci, kā komdivs Kotovs ar dzelzs nagu. Visu sižeta idiotismu tūlīt pat apspēlē paši personāži ("Bērns ar suni pie mums jau auļo, kāpēc arī vecenei nebraukt līdzi" vai "Ko?! Citplanētiešiem ir vajadzīgs zelts? Tas taču ir smieklīgi, ko tad viņi grasās ar to darīt, varbūt kaut ko pirkt?!"). Skaistule Olīvija Vailda vispār tēlo, neteiksim, ko, taču princese Leja, salīdzinot ar to, ir - viekārši meitene no kaimiņu sētas. Zombiji. Meksikāņi. Katordznieki. Izšķirošajos mirkļos ar jautru riešanu iesaistās sunītis.

Taču pats mežonīgākais "Kovbojos pret citplanētiešiem" ir apstāklī, ka tas viss strādā. Turklāt, bez īpašas pašironijas, acs piemiegšanas klasikas cienītājiem un aiz muguras sakrustotiem pirkstiem. Putekļi no zirgu pakaviem ieēdīsies ādā, mirstošā drauga pēdējie vārdi būs aizkustinoši, Olīvijas Vaildas acis būs zaļas, bet sunīša rejas - skanīgas. Un pirkstus būs jānoslauka gar cepuri. Kā agrāk.

Verdikts.

Neiedomājams Džona Favro darbs žanrā "Nepiedotais pret Plēsoņu".

Četras zvaigznes no piecām.

P.S. Plašāks raksts par filmu sekos.