Virs moduļa izstieps piepūšamu kupolu, kas kļūs par pamatni nākošai aizsargčaulai no regolīta, ko izveidos robotizēts 3D printeris. Lai izmaksas par celtniecības materiāliem samazinātu līdz minimumam, čaulai būs poraina struktūra, līdzīga putām, precizēts ziņojumā.
Bez biroja “Foster + Partners”, kas nodarbojas ar Mēness būvju ģeometriju, konsorcijā ietilpst itāļu inženieru firma “Alta SpA” un britu kompānija “Monolite UK”, kas piegādājusi izmēģinājumiem 3D printeri “D-Shape” un radījusi Mēness grunts analogu. Kā piezīmēts biroja materiālos, konsorcijs jau ir uzbūvējis Mēness mājas modeli, kas sver 1,5 tonnu un veicis 3D kopēšanas izmēģinājumus ar mazāku modeli vakuuma telpā, ziņo KIA Novosti.
[Biroja mājas lapa par šo projektu: http://www.fosterandpartners.com/News/492/Default.aspx – t.p.]
K.I.
01.02.2013 RKK “Energija” ZTP apstiprinājis jaunā, pilotējamā kuģa izskatu.
Zinātniski-tehniskās padomes (ZTP) paplašinātās, piektdienā, RKK “Energijā”notikušās sēdes dalībnieki apstiprināja jaunā, pilotējamā kuģa izskatu, žurnālistiem paziņoja RKK “Energija” prezidents-ģenerālkonstruktors Vitālijs Lopota.
RKK “Energija” 2009. gada aprīlī uzvarēja tenderī par perspektīva Krievijas pilotējama, kosmiskā kuģa skiču projekta izstrādi. ZTP sēdē dalību ņēma RKK “Energija”, Roskosmosa, MAŠCZPI un saistīto uzņēmumu pārstāvji.
“Jaunā kuģa izskats ir apstiprināts, taču tikai pats kuģis, bez veselas rindas projektu. Pārējās tehniskā projekta daļas (perspektīvās, pilotējamās, transporta sistēmas) pagaidām izpildīt nav iespējams, jo nav skaidrs, kāda izskatīsies nesējraķete”, - Lopota teica.
Pēc viņa vārdiem, nesējraķeti ar darba nosaukumu “Amur” perspektīvajai transporta sistēmai plānots radīt uz raķetes “Angara” bāzes. “Taču pašreiz jaunās raķetes “Amur” nav, nav arī tās tehnisko raksturojumu. Tāpēc tehniskā projekta pārējās daļas (perspektīvā transporta sistēma) pagaidām nav iespējams realizēt. Gaidām raķeti”, - Lopota sacīja.
Agrāk Roskosmosa vadītājs Vladimirs Popovkins paziņoja, ka jaunais krievu pilotējamais, kosmiskais kuģis, ar kuru varēs veikt ilgstošus lidojumus un doties uz Mēnesi, tiks radīts līdz 2018. gadam, kad sāksies tā bezpilota izmēģinājumi. Jaunais kuģis, kuram nākotnē būs jānomaina “Sojuz”-i spēs veikt lidojumus, ne tikai uz SKS, bet arī uz Mēnesi.
Paredzēts, ka tiks radītas vairākas kuģa modifikācijas, kas būs paredzētas lidojumiem orbītā ap Zemi un ap Mēnesi, kosmisko aparātu remontam, kā arī no ierindas izgājušu pavadoņu un lielu kosmisko atkritumu fragmentu novadīšanai no orbītas.
Jaunās paaudzes pilotējamais, kosmiskais kuģis nosēdīsies desmit reizes precīzāk nekā “Sojuz”, jo izmantos izpletņu-reaktīvo nosēšanās sistēmu, ziņo KIA Novosti.
K.I.
30.01.2013 Dienvidkoreja pievienojās kosmisko lielvalstu klubam.
2013. gada 30. janvārī 07:00 UTC (11:00 pēc Maskavas laika) no dienvidkorejiešu kosmodroma Naro Korejas Aerokosmisko pētījumu institūta speciālisti, atbalstot Krievijas speciālistiem, palaida nesējraķeti KSLV-1 (Naro-1). Starts bija sekmīgs. Deviņas minūtes pēc starta no pēdējās pakāpes atdalījās un izgāja orbītā ap Zemi pavadonis STSAT-2C.
Tādā veidā, Dienvidkoreja kļuva par 11. valsti, kura ieguvusi iespēju patstāvīgi palaist pavadoņus.
K.I.
28.01.2013 Irāna nosūtījusi mērkaķi kosmosā.
Kā ziņo arābu telekanāls “Al-Alam”, Irānā ir noticis raķetes starts pa suborbitālu trajektoriju ar tā saukto “dzīves kapsulu”, kurā iekšā atradās mērkaķis, Pēc kāda laika mērkaķis sekmīgi atgriezās uz Zemes.
Palaišana bija veltīta Irānas islama revolūcijas 34. gadadienai un tā ir sagatavošanas daļa programmai, kas paredz cilvēka lidojumu kosmosā, ko Irāna plāno veikt tuvāko piecu-astoņu gadu laikā.
Konkrēti fakti par lidojumu pagaidām nav zināmi. Maksimālais augstums, kurā pacēlās raķete, bija 120 km.
K.I.
22.01.2013 Pirmo Igaunijas kosmisko pavadoni parādīja plašai publikai.
Pirmais Igaunijas kosmiskais pavadonis ESTCube-1, ko aprīlī plāno palaist no Kuru kosmodroma Franču Gvianā, pirmdien tika demonstrēts plašai publikai, ziņoja Igaunijas televīzija.
Mini-pavadoni izstrādaja un izgatavoja igauņu studenti un pasniedzēji, lai izmēģinātu saules buras tehnoloģijas. Pēc Peki Jaanhunena (Somijas Meteoroloģijas institūts) projekta, ar nanovadu, kas divas-trīs reizes tievāki par cilvēka matu, palīdzību var piespiest kosmisko aparātu kustēties, izmantojot no Saules nākošās uzlādētās daļiņas.
“Kad ESTCube-1 sasniegs kosmosu, tas veiks zinātniskus eksperimentus, ko kopīgi izstrādāja somi un vācieši. Mūsu uzdevums – testēt kosmosā elektrisku saules buru, lai radītu mūsdienīgu kosmisko dzinēju, ko ir izdomājis somu meteorologs”, - paskaidroja projekta vadītājs Marts Noorma.
Igauņu pavadoņa masa ir nedaudz lielāka par kilogramu. Atklāta kosmosā ESTCube-1 izlaidīs 15 metru alumīnija nanovadu – elektrisko saules buru, ziņo KIA Novosti. [Un ko mēs? 2 gadus nevaram sameklēt raķeti, kas palaistu “Ventu-1”! - t.p.]
K.I.
17.01.2013 2014. gadā Ķīna palaidīs nesējraķeti “Čančžen-5”.
Saskaņā ar ĶTR Aizsardzības ministrijas paziņojumu, pašlaik sekmīgi tiek būvēts valstī ceturtais kosmodroms Hainaņas salā. Gaidāms, ka pēc celtniecības pabeigšanas, tieši no tā veiks pirmo nesējraķetes “Čančžen-5” (“Lielais lēciens”) palaišanu.
“Čančžen-5” ir jauna tipa nesējraķete, kuras palaišanā tiks izmantota ekoloģiski tīra degviela. Ta spēs izvadīt zemā orbītā ap Zemi objektus ar masu 25 tonnas, bet ģeostacionārajā orbītā – objektus ar masu līdz 14 tonnām. Raķetei jau veikti visi izmēģinājumi uz Zemes.
Ķīnas eksperts kosmonautikas jautājumos, žurnāla “Starptautiskais kosmoss” galvenais redaktors Pans Čžihao uzskata, ka “Čančžen-5” ekspluatācija ieliks pamatus, lai palaistu kosmiskos aparātus un radītu Ķīnas kosmisko staciju, ziņo Ķīnas starptautiskais radio.
K.I.
17.01.2013 Ļipeckā (Krievija) vandāļi uzbrukuši Gagarinam.
Ļipeckā vandāļi apgānījuši pieminekli pirmajam planētas kosmonautam Jurijam Gagarinam.
Gagarina krūšu tēlu – Rostovas skulptora Jurija Dementjeva darbu – uzstādīja 2011. gada 16. jūlijā. To nodeva apgabala centram Viskrievijas akcijas “Gagarina starts” ietvaros.
“Krūšutēls pirmajam kosmonautam kopā ar stiklaplastu ieliktņu kompozīciju ar uzrakstu “Ceļš uz kosmosu iet caur Ļipecku” ne jau pirmo reizi cieš no vandāļu uzbrukumiem. Vairāk nekā pirms gada kompozīcijas vitrāžas tika sasistas, bet aizmugurē atstāja zoļu nospiedumus.
Šoreiz vitrāžas atkal ir sasistas, bet ar zilu krāsu pārsvītroja uzrakstu “Ceļš uz kosmosu iet caur Ļipecku”, kā arī izkrāsots pats Jurija Gagarina krūšutēls.
Ļipeckas pilsētas galvenā uzrauga pārvaldē sacīja, ka jau zinot vandālismu pret kompozīciju un drīz to atjaunošot”.
K.I.