Kaut arī «Voyager 1» ir izlidojusi ārpus Saules sistēmas, zinātnieki vēl nav pārliecināti, vai zonde ir sasniegusi starpzvaigžņu telpu vai arī kādu neskaidru pārejas reģionu aiz Saules sistēmas.
«Es teiktu, ka tā ir ārpus normālās heliosfēras. Mēs tagad esam jaunā reģionā. Un visi mērījumi ir savādāki un aizraujoši,» sacīja Vebers.
«Voyager-1» un tā dubultniece «Voyager-2» tika palaistas 1977.gadā, lai izpētītu Saules sistēmas ārējās planētas, tostarp Jupiteru, Saturnu, Urānu un Neptūnu.
Sākotnēji bija plānots, ka «Voyager» misija ilgs līdz 1981.gadam. Tomēr abas kosmiskās zondes turpināja lidot aizvien tālāk no Zemes, atpakaļ sūtot vēl nekad neredzētus planētu attēlus, atklājot daudzus agrāk nezināmus lielo planētu pavadoņus, nofotografējot nezināmus vulkānus uz Jupitera pavadoņa Io un milzīgu atmosfēras vētru uz Neptūna.
Ar uzviju izpildot savu misiju, «Voyager-2» 1986.gadā aizlidoja tuvu garām Urānam, bet 1989.gadā - Neptūnam, atklājot daudzus abu planētu pavadoņus. Nekad iepriekš šīs planētas nebija apmeklējušas kosmiskās zondes.
Kopumā no 1979. līdz 1989.gadam abas zondes izpētīja četras planētas un 48 to pavadoņus - vairāk nekā jebkurš cits kosmiskais aparāts.
Kaut arī palaista divas nedēļas ātrāk, «Voyager-2» ceļo lēnāk nekā pirmā zonde.
Šajās zondēs ir Karla Sagana vadītās kosmologu vienības izstrādātās īpašās kartītes, kas citām civilizācijām sniegtu pamatinformāciju par Zemes iedzīvotājiem. Abās «Voyager» atrodas identiski zelta diski, kuros ierakstītas dažādas skaņas - skūpsts, šūpuļdziesma, vēja šalkoņa un ūdens šļaksti, toreizējā ASV prezidenta Džimija Kārtera un toreizējā ANO ģenerālsekretāra Kurta Valdheima sveicieni, uzrunas daudzās valodās - sākot no senās akadiešu līdz neskaitāmām mūsdienu valodām.
Šajos ierakstos ir arī 90 mūzikas minūtes, sākot ar Bahu un Mocartu un beidzot ar Čaku Beriju.
Kosmiskajās zondēs ir simboliski apraksti par to izcelšanās vietu un cilvēces sasniegumiem un instrukcijas, kā skaņu ieraksti atskaņojami. Pagaidām gan citplanētieši vēl nav atsaukušies.