Kornēlija Funke. Tintes sirds.

Kornēlija Funke ir vācu rakstniece, dzimusi 1958. gada 10. decembrī, Dorstenā (Ziemeļreinā-Vestfālē), autore vairāk nekā 40 bērnu grāmatām, par kurām ir ieguvusi daudzas balvas. Pārsvarā raksta fantāzijas žanrā. Grāmatām ir milzīga popularitāte viņas dzimtenē, tās ir tulkotas arī citās valodās, tajā starpā — arī krievu. Valodā. Arī latviešu valodā: romāns «Zagļu pavēlnieks», sērija «Spoku mednieki».

Pirms kļūt par rakstnieci Funke bija sociālā darbiniece un nodarbojās ar bērnu-invalīdu problēmām. Tieši tad viņa saprata, cik būtiski ir stāsti, kas palīdz izrauties no pelēkās ikdienas un paklejot pa izdomas brīnumainajām pasaulēm. Viņa mācījās ilustrēt grāmatas Hamburgas dizaina koledžā. Savu karjeru grāmatniecībā viņa sāka kā bērnu grāmatu ilustratore.

 

 

1981. gadā viņa apprecas ar Rolfu Funki, viņiem ir divi bērni: Anna (1989.) un Bens (1994.). 24 gadus ģimene dzīvo Hamburgā, bet 2005. gadā pārceļas uz Losanželosu, 2006. gada martā ar vēzi mirst viņas vīrs.

1980.-90. gados rakstniece kļūst pazīstama ar divām bērnu grāmatu sērijām: Gespensterjäger (Spoku mednieki) un Wilde Hühner (Savvaļas vistiņas). Viņas fantāzijas romāns Dragon Rider (1996.) ir  “New York Times” bestselleru sarakstā 78 nedēļas. Pēdējie autores sasniegumi saistās  ar jaunu triloģiju: Inkheart (2003.),kas 2004. gadā iegūst BookSense Book of the Year Children's Literature balvu; otrā daļa Inkspell (2005.), kas Funkei iegūst otro BookSense Book of the Year Children's Literature balvu (2006.); triloģijas noslēdzošā daļa Inkdeath Vācijā iznāk 2007. gadā.

Viņu bieži salīdzina ar tādiem autoriem kā Džoanna Roulinga (dēvē par Vācijas Roulingu) un Filips Pulmans. Uz šo brīdi pieci viņas romāni ir ekranizēti: «Zagļu karalis», «Savvaļas vistiņas», «Savvaļas vistiņas un mīlestība», «Tintes sirds» un «Savvaļas vistiņas un dzīve».

2005. gadā žurnāls «Times» nosauca Funki par «pašu ietekmīgāko vācieti pasaulē». Romāns «Zagļu karalis» ir ieguvis divas prestižas amerikāņu prēmijas bērnu literatūras kategorijā «Gada labākā bērnu grāmata», bet žurnāls «Guardian» romānu ievietoja sava bērnu literatūras topa pirmajā vietā.

http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D1%83%D0%BD%D0%BA%D0%B5,_%D0%9A%D0%BE%D1%80%D0%BD%D0%B5%D0%BB%D0%B8%D1%8F 

http://en.wikipedia.org/wiki/Cornelia_Funke 

Tintes sirds.

«Tintes sirds» (vāc. Tintenherz) — stāsta par to, ka Mo, divpadsmit gadus vecās Megijas tēvam ir apbrīnojama īpašība, kad viņš kādu grāmatu lasa skaļi, tās varoņi atezīvojas un nonāk mūsu pasaulē, taču vienmēr kāds cilvēks no mūsu pasaules nonāk grāmatā viņu vietā. Tā vienreiz Megijas mājās parādās pēdējais nelietis Mežāzis no grāmatas «Tintes sirds» kopā ar vairākiem saviem kalpiem, kā arī ceļojošs aktieris Putekļrocis, bet viņu vietā grāmatā nonā viņas māte. Mežāzim tā iepatīkas mūsu pasaule, ka viņš nolemj palikt šeit, bet, lai viņu nenosūtītu atpakaļ, viņš cenšas ar savu kalpu palīdzību iznīcināt visus grāmatas «Tintes sirds» eksemplārus. Mo savukārt cenšas atrast kādu no šiem eksemplāriem, lai atgūtu sievu. Mežāža bandai izdodas nozagt pēdējo palikušo grāmatu un pašu Mo. Megija steidzas palīgā tēvam... 

http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A7%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D0%BB%D1%8C%D0%BD%D0%BE%D0%B5_%D1%81%D0%B5%D1%80%D0%B4%D1%86%D0%B5_(%D1%80%D0%BE%D0%BC%D0%B0%D0%BD)

2008. gadā pēc šīs grāmatas tiek uzņemta filma ar tādu pašu nosaukumu, kurā sev visai neparastā — dramatiskā — lomā redzams Brendans Freizers (Mortimers «Mo» Folharts, «grāmatu dakteris»). Megijas lomā Elīza Beneta, bet laupītāju bandas vadoni Mežāzi tēlo aktieris Endijs Serkiss. Tas pats, kas slavenajā Pītera Džeksona filmā «Gredzenu pavēlnieks» tēloja Gollumu (Smeagolu). Golluma kroņa frāze ir vārdi «My preciousss!»  

Tieši šos vārdus, ar Gollumam piemītošu intonāciju izrunā Mežāzis pēc tam, kad viņa sagūstītai meitenei, kurai arī izrādās ir tēva spējas, izsauc no grāmatas Mežāža pavēlnieku Ēnu spoku. 

http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A7%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D0%BB%D1%8C%D0%BD%D0%BE%D0%B5_%D1%81%D0%B5%D1%80%D0%B4%D1%86%D0%B5_(%D1%84%D0%B8%D0%BB%D1%8C%D0%BC)

Informāciju par rakstnieci var smelties arī viņas mājas lapā: 

http://www.corneliafunke.de/en/