Tā vai citādi, tajos gados man ātri savācās materiāli par žanra vēsturi un teoriju. Pēc kāda laika kvantitāte pārvērtās kvalitātē un sāka iezīmēties monogrāfijas aprises, kas veidota pēc standarta shēmas: fantastikas vēsture, žanra iedalījums apakšžanros, fantastisku ideju loma, lielāko rakstnieku biogrāfijas utt. Nekādu perspektīvu publicēt šādu grāmatu tajos laikos, dabiski, nebija, taču darbs lēnām virzījās, tika gatavoti melnraksti un izstrādāta struktūra.
Gandrīz reāla cerība nonest šo opusu līdz lasītājam parādījās 1992. gada vasarā, kad "Ļiteraturnaja gazeta" publicēja Sorosa fonda aicinājumu: jaunajai Krievijai ir vajadzīgas jaunas mācību grāmatas, tāpēc Fonds izsludina konkursu mācību grāmatām, visām humanitārajām disciplīnām. Protams, uzreiz radās doma piedāvāt Sorosam sen iecerēti monogrāfiju, delikāti nosaucot to par mācību līdzekli fantastikā. Nav grūti saprast, ka humanitāriju galvenā masa ķersies rakstīt mācību grāmatas tradicionāliem priekšmetiem, diez vai atradīsies otrs tāds oriģinālis, kam ienāks prātā nodarboties ar fantastikas vispārīgo kursu. Tā arī notika. Konkurentu man nebija, iesniegums izgāja visas ekspertu atzinuma pakāpienus, tika atbalstīts un 1993. gada augustā es iesniedzu Sorosa fonda Maskavas birojā trīs rokraksta eksemplārus.
Tālāk sākās gara sarakste ar filoloģijas novirziena akadēmisko institūtu recenzentiem. Viņu atsauksmes lasīt bija pietiekami jautri. Piemēram, godājamie literatūrzinātnieki stūrgalvīgi runāja par "zinātnisko fantastiku", it kā grāmatā netika analizēta fantāzija un citi žanra atzari - iespējams, ka viņi vispār nesaprata starpību, vai arī nemaz nebija lasījuši recenzējamo tekstu. Atsauksmju sastādītāji arī bija izbrīnīti, ka fantastisko darbu vidū ir pieminēti Gogoļa garstāsti un numurētais Veras Pavlovnas sapnis. [No Nikolaja Černiševska sacerējuma "Ko darīt?" - t.p.]Iespējams, ka filoloģisko zinātņu doktori nezināja, ka KF Izglītības ministrijas metodiskajos norādījumos šie teksti ir rekomendēti, lai tos studētu tieši kā fantastiku. Īpašu niknumu recenzentos izsauca nodaļa, kas bija veltīta kinofantastikai. Kāds no viņiem tā arī uzrakstīja: "Nav saprotams, kāpēc zinātniskās fantastikas mācību grāmatā tiek runāts par Holivudas grāvējiem". Acīmredzot, nebija jēgas paskaidrot šiem diletantiem, ka Holivudas grāvēji var būt arī fantastiski, ka filmas taisa ne tikai Holivudā un un daudzas Holivudas filmas nemaz nav grāvēji. Recenzentu analfabētisma virsotne bija vēlējums, lai autors pārstrādā mācību grāmatu uz nesen publicētas Rustama Kaca grāmatas "Padomju fantastikas vēsture" bāzes.

[http://www.e-reading.club/bookreader.php/72348/Kac_-_Istoriya_sovetskoii_fantastiki.html minētā grāmata atrodama šeit - t.p.]
Tāda veida izklaidēs pagāja pusotrs gads, 1995. gada beigās man paziņoja, ka grāmata ir atzīta par labu, taču to nepublicēs, jo laiks esot pagājis un Sorosa fonds slēdz projektu. Starp citu, atzīmēšu, ka grāmatu "Kā sagatavot bērnu nāvei" viņi izdot paspēja, Dievs ar viņiem...
Rokraksts no gulēja bez kustības vairāk nekā desmit gadus, taču es tomēr nolēmu to piedāvāt lasītājiem. Protams, bija vajadzīgs liels darbs, tāpēc ka sākotnējais teksts lielā mērā bija novecojis. Bija pagājis vesels etaps pasaules un galvenokārt krievu fantastikas attīstībā. Bija parādījušās jaunas grāmatas, filmas, virzieni, vārdi. Tāpēc grāmatu nācās papildināt ar jauniem paragrāfiem, dažus vērtējumus bija jāpamaina, savādāk bija jākomponē nodaļas, jāņem laukā jautājumu virknes, lai patstāvīgi studētu tēmu.
Neņemos spriest, kas rezultātā ir sanācis - mācību grāmata vai monogrāfija. Teiksim tā - tā ir grāmata par fantastiku.

K. M.

Hjūstona,

2006. gada februāris.

Saite, kur grāmatu var izlasīt.

http://www.gumer.info/bibliotek_Buks/Literat/mzar/index.php