Oxford Time Travel
Liekas, ka tieši «Oksfordas ciklā» Konnijas Villisas talants izpaužas vis krāšņāk.
XXI gadsimts — revolūciju, terora aktu un epidēmiju laikmets. No šī ne visai labvēlīgā laika uz pagātni dodas praktikanti-vēsturnieki – te uz XIV gadsimta mēra laikiem, te uz nacistu «blickrīga» laiku Londonu, te uz veco, labo Viktorijas laiku Angliju, kur pa Temzu peld laiva ar trīs pasažieriem, neskaitot suni.
Pagātnē neko nevar mainīt – vai varbūt var?
Lasīt krieviski.
http://loveread.ec/view_global.php?id=46798
Par autori Vikipēdijā. Pilnā vārdā - Constance Elaine Trimmer Willis.
Konnija Villisa (angļu: Connie Willis; dzimusi 1945. gada 31. decembrī, Denverā, Kolorado, ASV) — amerikāņu rakstniece. Viena no pašiem titulētākajiem rakstniekiem-fantastiem. Viņa ir saņēmusi 9 «Hugo» prēmijas, 6 «Nebulas» un ap 10 «Locus».
Pēc universitātes pabeigšanas Ziemeļkolorado Villisa strādāja par sākumskolas skolotāju. Pēc precībām ar fizikas skolotāju Kortniju Villisu un meitas Kordēlijas Konnijas piedzimšanas viņa nolemj kļūt par profesionālu rakstnieci. Savas pirmās noveles viņa publicē 1980. gadu sākumā. Villisa ir pazīstama kā autore, kas raksta situāciju komēdijas, viņas darbi nereti ir caurvīti ar satīru un humoru, bieži viņa pašas nopietnākās un sarežģītākās tēmas apraksta viņai raksturīgā vieglā, dzirkstošā stilā. Viena no viņas mīļākajām tēmām ir ceļojumi laikā.
Konnijas pirmā ZF publikācija ir stāsts «Svētā Titikaka» («Santa Titicaca», 1971), taču pazīstama viņa kļūst ar noveli tradicionāla reālisma garā «Ugunsdzēsēju depo», tur stāsta par studentu-vēsturnieku, kurš nokļūst ugunsdzēsēju depo Sv. Pāvila katedrāles vienībā Londonā, kad notiek fašistu uzlidojumi 2. pasaules kara laikā. Tajā pašā 1983. gadā prēmiju saņem stāsts «Vēstule no Klirijas» — stāsts par vienkāršas ģimenes grūto dzīvi postapokalipses pasaulē, kur siro marodieru bandas, m4eklējot, kur var kaut ko salaupīt pēc atomsprādzieniem.
Villisa speciāli izmēģina savus spēkus visdažādākās rakstu manierēs, viņas daiļradē ir pārstāvēti dažādi žanri: tradicionālais reālisms «Ugunsdzēsēju depo» sadzīvo ar pasaku motīviem «Līgavas tēvā» (angl. The Father of the Bride), vai neticamām situācijām «Nozilējis Mēness» (1984, angl. Blued Moon), tik līdzīgai Hainlaina «Year of the Jackpot».
1984. gadā Konnija Villisa piedalās sestā «Berserkera» radīšanā (kopā ar polu Andersenu, E. Braiantu, S. Donaldsonu, Lariju Nivenu, Fredu Saberhagenu un Rodžeru Želazniju). Kaut arī novele «The Sidon in the Mirror» (1984), un humora pilnais «Nozilējušais Mēness», un «Spice Pogrom», un «Chance» (1987) tā arī paliek tikai prēmiju nominanti, Konnijas daiļradē seko jauns panākums: 1988. gadā «Linkolna sapņi» (angl. Lincoln’s Dreams) — stāsts par nedalītu sievietes mīlestību — atnes viņai memoriālo Dž. Kempbela prēmiju, bet garstāsts «Pēdējā «vinnebago»» par visu suņu izzušanas uz Zemes pēc pandēmijas — 1989. gadā. Citi darbi-laureāti: stāsts par sievietes fizioloģijas problēmām «Pat karalienei» (1992), romāns «Pastardienas grāmata» par smago ceļojumu laikā XIV gadsimtā, kad bija pats mēra epidēmijas epicentrs (1992), stāsts «Nāve uz Nīlas» par tūristu lainera katastrofu tūrisma ceļojumā, ko pieskata Anubiss (1994), «Neizpētītā teritorija» (1994) par citu planētu pētīšanu, romāns «Bellwether» (1996) par pētījumiem Haosa teorijā un «likumsakarīgām» nejaušībām, kā arī romāns «Passage» (2001) par klīniskās nāves gadījumu izpēti un citām pārdabiskām parādībām ap nāvi.
Konnijas Villisas veiksmju sarakstā ir arī trīs romāni kopā ar līdzautori Sintiju Felisu. Pirmais no tiem, «Water Witch» (1982), vēsta par cīņu par varu uz no sausuma cietušas planētas, un kādas meitenes tēva ietekmi, kurš meiteni pasniedz kā raganu, kura ir spējīga izsaukt lietusgāzi. «Light Raid» (1989) apraksta Ziemeļamerikas rietumu un austrumu daļu karu, kas plosa viena otru ar lielas jaudas lāzera stariem. Un beidzot, «Promised Land» (1997), kas stāsta par meitenes piedzīvojumiem, kur viņa - atbrauc no augstas tehnoloģijas pasaules uz purviem klātu provinci, lai pēc mātes nāves saņemtu mantojumu, un uzzina par to, ka viņai pēc likuma piedevā nāk arī vīrs, jo viņi bērnībā ir salaulāti.
1992. gadā kopā ar Mārtinu Grīnbergu Konnija Villisa izdod antoloģiju „The New Hugo Winners III”, kurā ieiet Maika Reznika, Džordža Aleka Efindžera, Konnijas Villisas, Terija Bisona, Roberta Silverberga, Loisas Budžoldes, Džo Holdemana darbi.
https://en.wikipedia.org/wiki/Connie_Willis
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A3%D0%B8%D0%BB%D0%BB%D0%B8%D1%81,_%D0%9A%D0%BE%D0%BD%D0%BD%D0%B8
Mājaslapa.
Par konkrēto romānu.