Tas redzams arī minētajā postera uzmetumā. Attiecīgi arī galvenais varonis Pikaps un viņa pūķis Bezzobis ir attiecīgos izmēros kā grāmatās. 
Kopā ar visu grozu, kurā pūķis jāieliek, lai atbrīvotu rokas, rāpjoties laukā no pūķu alas stāvā krasta klintīs.
Kad varoņu tēli atrasti, sākās dažādu pozu un mīmikas meklējumi. 
Tālāk jau sākās dažādu ainu kadrējuma skices. 
Tajā pašā laikā arvien vairāk filmas veidotāji sliecās uz domu, ka pilnīgi loģiski būtu padarīt pūķus lidojamus, jau no sākuma. Jo tā ir klasika, kas visus sajūsmina. Tādā veidā Bezzobis no visai kusla radījuma pārvērtās par to simpātisko pūķi, ko mēs pazīstam no animācijas filmām. 
Pikapa tēla pārvērtības var redzēt šajā kolāžā 
, kas tajā pašā laikā arī rāda animācijas filmas koncepcijas maiņu. Tā jau vairs nav mazu bērnu animācija, bet filma, ko interesanti skatīties visai ģimenei. 
Tieši tāpat pārvērtās arī citi varoņi. Piemēram, animācijas filmas Pikapa draudzene Astrīda. 
Sākumā tā ir draiskule, kura kaut kur atgādina Pepiju Garzeķi 
, taču pamazām pārvēršas par visai nopietnu jaunu dāmu. 
Kaut vienā priekšpēdējām versijām par to vēl nekas daudz neliecina. Animatori pamazām atbrīvojas no Kresidas pārāk huligāniskās zīmēšanas manieres. 
Puņķlempis agrīnos zīmējumos parādās kā visai nešpetns puisis. 
Tomēr beigās iegūst maigākus vaibstus, pārvēršoties zēnā, kurš visu laiku cenšas izlikties "krutāks", nekā īstenībā ir. 
. Tomēr vēl līdz beigām, ja salīdzina ar filmu, par ko tādu grūti iedomāties. 
Interesanti, ka Zivjkājim un dvīņiem koncepcijās tika izmēģināti varianti lidojumam ar samainītiem pūķiem. 
Laikam arī tālāk redzamais variants izrādījās ne visai labs, atliek tikai ieskatīties izmisušā pūķa sejā. 
Tieši tas pats minams arī par pārējiem vikingiem, sākumā tie tiek zīmēti ar maziem pūķiem, kā mājdzīvniekiem. 
Pamazām ieskicējas tēli, kas katrs ar savu īpatnību ienes dažādību filmas pasaulē. 
Raksturīgu tēlu ir visai daudz, taču to vidū tikpat nav citu bērnu, kas izskatās visai loģiski. Lai ar savu klātbūtni neaizēnotu galvenos varoņus - pusaudžus.
Citu vikingu cilšu pārstāvji, dabiski, ir rādīti trakoti nikni, kā jau huligānu cilts ienaidnieki. 
Paši huligāni pārsvarā ir zvejnieki un lauksaimnieki, vismaz filmās aplūkotajā periodā. 
Divi galvenie pieaugušo tēli ir cilts vadonis Stoiks, kurš pēc būtības, ja salīdzina ar grāmatām, izmainījies vismazāk 
, un viņa draugs un labā roka Orators, kuru gan no grāmatām nepazīt. 
Stioks vada savus vikingus kaujā, un arī viņš lido uz pūķa, sākumā pavisam uz cita, ne tā kā seriālā. 
Orators, savukārt izmaina savu koka kāju no kreisās uz labo. 
Pūķi, protams, ir visdažādākie un ar katru jaunu filmu vai epizodi - kāda jauna suga nāk klāt. 
Tāpēc te ir vislielākā iespēja animatoriem izpaust savu fantāziju. Tāpēc to ir neticami daudz. 
Sevišķa vērība tika pievērsta dažādiem aksesuāriem, lai tie palīdzētu padarīt šo pasauli reālāku, piemēram, te var redzēt Bezzobja astes stabilizatora protēzi un seglus.
Tieši tāpat pamazām veidojās Vikingu pasaules ainavas, jo grāmatu autore tādas praktiski nezīmēja, izņemot kartes, bet tā kā animācijas filmās kartes ir pavisam citas, tad arī te māksliniekiem bija vislielākā iespēja radoši izpausties. Ainavas tapa pamazām. 
Pamazām ainavās parādās krāsas un tās iegūst no filmām atpazīstamos vaibstus. 
Izkristalizējas Berkas salas vikingu ciemata aprises. Sākumā tas nemaz nelīdzinās tam, ko redzam filmās. 
Līdz beidzot, tā izskats jau sāk atgādināt to, ko redzam uz ekrāna. 
Rūpīgi tiek veidotas un attīstītas arī atsevišķas detaļas. 
Gatava filma ir milzīga darba rezultāts, tāpēc gods un slava, ja filma izdodas. Par filmām "Kā pieradināt pūķi" šis ir tieši tāds stāsts. Kaut arī sākumā cilvēkus, kuri pieraduši pie pūķu "klasiskā" izskata, Berkas pūķi var šokēt. Zinot, no kurienes tas viss nāk, izbrīns noplok.