Kas attiecas uz pēdējiem, tur var būt visai vienkāršs zinātnisks izskaidrojums. Īsumā, Barbadosas salas kādā kapličā ir "klejojoši" zārki. Pēc kāda laika, kad atkal tā tiek atvērta, izrādās, ka zārki ar miroņiem ir izkustējušies. Bez mistikas, iespējams, ka vainīgs ir gruntsūdens, kas piepilda kapliču, liekot zārkiem "peldēt". Par Žannu d'Arku atkal ir versija, ka viņa nav sadedzināta, bet slepeni nodzīvojusi ilgu mūžu. Par viņu jau vispār ir daudz neskaidra. Vēl, protams, tur minētas tādas lietas, kā Lohnesas briesmonis, Tunguskas meteorīts, Robins Huds - vai reāla persona? vai Mona Liza ir oriģināls? beidzot ar riņķiem uz labības laukiem. Kopā, 19 mistērijas.
Dzimis Kolins Henrijs Vilsons 1931. gada 26. jūnijā pilsētā ar nosaukumu Leičestera (Lielbritānija, Leicestershire). Pēc 16 gadu vecuma grūts ģimenes stāvoklis lika viņam pamest skolu un iet strādāt rūpnīcā. Tad viņam bija jāmaina vairākas darba vietas, viņš bija nodokļu administrācijas ierēdnis, kara Karaliskajā gaisa spēkā, kā arī žurnāla tirgotājs Parīzē. Tajā pašā laikā viss bija brīvs radošumam.
Kopš 1954. gada Vilsons sāka dzīvot rakstot. Pirmā grāmata 24 gadu vecumā tika izdota 1956. gadā, to sauca par "Outsider", un autoram pavērās ceļš uz patiesiem panākumiem. Viņš aplūkoja sociālo autsaideru problēmas, pieminot tādas pazīstamas vēsturiskas personas, kā: Alberts Kamī, Žans-Pols Sartrs, Ernests Hemingvejs, Hermans Hese, Fjodors Dostojevskis, Viljams Džeimss, T. E. Lorencs, Vaslavs Nižinskis un Vinsents van Gogs. Grāmata kļuva par bestselleru un popularizēja eksistenciālismu Britānijā. Tomēr slava nebija gara un Vilsonu drīz atkal kritizēja. Kaut arī panākumi iedvesmoja rakstnieku turpināt savu literāro karjeru. Tomēr Vilsons neierobežoja sevi ar to.
Pēc “Outsider” Vilsons fokusējas uz cilvēku psiholoģijas pozitīvajiem aspektiem. Viņš jūsmo par humāno psihologu Abrahamu Maslovu un sarakstās ar viņu. Vilsons saraksta 1980. “The War Against Sleep; The Philosophy of Gurdjieff on the life, par grieķu-armēņu misticisma filozofu G. I. Gurdžijefu.
Sešdesmitajos gados rakstnieks sāk mācīt universitātēs. Tātad, viņš lasīja lekcijas Hollins College (ASV), Vašingtonas Universitātē (Seattle), Vidusjūras institūtā Mallorca Rutgers University (New Brunswick, NJ).
Pēdējo dzīves gadu laikā viņš dzīvoja savrupinātā mājā Kornvolas grāfistē. Rakstnieks miris 2013. gada 5. decembrī.
Saīsināti no: https://www.goodreads.com/book/show/6392978-world-famous-strange-tales-and-weird-mysteries
Kolina Vilsona grāmatas ir iznākušas arī latviešu valodā. Man zināma vismaz viena - "Apziņas parazīti". Diezgan savāds ZF darbs. https://www.didziskukainis.lv/blogs-raksti/params/post/760236/kolins-vilsons-apzinas-paraziti
Vēl viena recenzija.
http://asmodeus.lv/2011/04/12/apzinas-paraziti-by-kolins-vilsons/
Par Kolinu Vilsonu visai drausmīgā tulkojumā latviski. Acīmredzot izmantots kāds no datortulkotājiem, bez korekcijas. Taču te ir pieminēts viņa nozīmīgākais sacerējums fantastikā – viens no izcilākajiem ZF cikliem „Zirnekļu pasaule”.
Parunāsim par slavenāko rakstnieka darbu. Kā jau mēs teicām, sērija saņēma citu zinātniskās fantastikas rakstnieku izdotus turpinājumus, taču šeit mēs aplūkosim tikai oriģinālās grāmatas, ko rakstījis pats Vilsons.
Tātad, cikla pasaule ir nākotne pēc pasaules kataklizma, kas ne tikai maina planētas klimatu, bet arī izraisīja evolūcijas lēcienu. Tagad uz planētas Zeme dominē zirnekļi. Cilvēki ir spiesti slēpties no viņiem, bet katru gadu viņu kļūst arvien mazāk, jo arahnīdiem pastāvīgi ir vajadzīgi vergi un pārtika. Turklāt zirnekļiem piemīt telepātiskas spējas un spēja iekļūt cilvēku prātos. Kā redzat, Kolins Vilsons ir nācis klajā ar diezgan oriģinālu pieejuZemes nākotnei.
"Zirnekļu pasaule" ietver 4 daļas:
- "Tornis";
- "Delta";
- "Burvis";
- "Spoku zeme."
Cilvēks, galvenais varonis ir Nialls, kurš ir viens no tiem, kurš var stāties pretī zirnekļiem. Arī viņam piemīt telepātiskas spējas, un tagad viņš spēj iekļūt zirnekļu galvās, nevis otrādi. Par to, kas novedīs pie konfrontācijas starp cilvēkiem un zirnekļiem, jūs varat iepazīties, lasot sēriju.