Tā atrodas tuksnesī, 400 kilometrus no ElPaso pilsētiņas, Teksasas štatā. Tāpat interesanti, ka tā izvietojusies uz tās pat paralēles, uz kuras atrodas Bermudu trijstūris, un ēģiptiešu piramīdas.

Šīs noslēpumainās teritorijas pati galvenā īpatnība  ir tas, ka šeit apklust visi radiouztvērēji, neuztver raidījumus televizors, un vispār jebkuras elektroierīces iziet no ierindas.

No skata tas – tuksnesis kā tuksnesis, smiltis un kaktusi. Bet lūk meteorītu lietus šeit ir katru dienu, spēcīga ultrevioletā starojuma dēļ mutē dzīvnieki un augi, pārpilnībā ir indīgās čūskas, un, protams, bieži šīs vietas apmeklētāji – NLO.

Par šīs zinas dīvainībām cilvēki zināja visu laiku. Senās grāmatās aprakstīti daudzkārtēji “degošu” akmeņu krišanas gadījumi un zvaigznītes, kuras nekārtīgi pārvietojas debesīs.

Vēlāk zonas “kaprīzes” atnesa citas nepatikšanas – kad 70-jos gados amerikāņi no Vaitsendas poligona palaida ballistisko raķeti “Atēna”, tā pēkšņi novirzījās no kursa, aizdevās meksikāņu tuksneša virzienā, un, to sasniegusi, sabruka smiltīs. Tamlīdzīgi starpgadījumi sāka notikt ar apbrīnojamu regularitāti, kas piespieda ASV kara resoru sākt nodarboties ar neveiksmīgās teritorijas noslēpumainajām īpatnībām.

Ekspedīcijai, kuru vadīja zinātnieks Harijs de la Pena, izdevās noskaidrot, ka meksikāņu tuksneša zonā pirms miljoniem gadu atradās sens okeāns, un šeit darbojas kaut kāds spēcīgs magnētiskais spēks, kas noslāpē radioviļņus.

Vietējo iedzīvotāju stāsti bija biedējoši vienveidīgi. Šajā mežonīgajā tuksneša nostūrī ne reizi vien novēroja NLO un cilvēkveidīgus radījumus ar acīmredzamu ārpuszemes izcelsmi.

Piemēram, 1975.gadā precēta pāris Ernesto un Žozefīna Diasi, argheologi – amatieri, veica privātu ekspedīciju uz šo zonu. Aizrāvušies ar neparastu akmeņu un senu dzīvnieku atlieku meklēšanu viņi nepamanīja, ka tuvojas negaiss. Ātri sametot savas lietas “ford”pikapā laulātie steidzās prom no lietusgāzes, taču zemes ceļš zem mašīnas riteņiem acumirklī pārvērtās par purvu, un automobilis ar neveiksmīgajiem ceļotājiem sāka ātri iegrimt saslapušajā augsnē. Pēkšņi netālu parādījās divas garas cilvēku figūras dzeltenos lietusmēteļos ar pār sejām pārvilktām kapucēm un piedāvāja laulātajiem savu palīdzību. Kaut kas svešinieku sejās bija neparasts un padarīja Ernesto un Žozefīnu uzmanīgus, taču izvēles viņiem nebija, un viņi ar pateicību pieņēma cilvēku palīdzību. Nepagāja ne minūte, kā pikaps burtiski izlidoja uz cietu augsni no milzīgas lipīgu netīrumu peļķes! Nepazīstamie tūlīt pat izzuda, it kā izšķīda lietus šaltīs, un atlika vienīgi minēt, kur viņi pazuda no redzeslauka šajā gandrīz kailajā apvidū...

Vietējie iedzīvotāji aizgūtnēm stāstīja, ka debesīs virs viņu mājām pastāvīgi spīguļo kaut kādas dīvainas uguns bumbas, laiku pa laikam mainot savu krāsu, bet pēc tam pēkšņi izzūd. Gadās, milzu NLO spilgtu spīdošu bumbu veidā nolaižas uz zemes, un no tām iznāk humanoīdi, kuri spīguļo at tik pat dīvainu spīguļojošu gaismu.

Dažas reizes viņi mēģināja stāties kontaktos ar vietējiem fermeriem, taču tie šausmās bēga prom nobijušies no atnācējiem. 1976.gadā viens veiksmīgs fotogrāfs izdarīja dažus noslēpumaino NLO, kuri bija līdzīgi milzīgai, sudrabotai paplātei, kurā gatavo cepeti, uzņēmumus, kuri tika publicēti vietējās avīzēs vairākas dienas.

Tomēr ne visi “atnākušie” citplanētieši ir tik nenotverami. Laiku pa laikam “skaisti, gaišmataini, izteikti pieklājīgi, taču dīvaini apģērbti cilvēki” – tā viņus apraksta aculiecinieki – ieiet tajā vai citā rančo ar lūgumu piepildīt blašķes ar ūdeni, pārdot viņiem maizi un pienu. Par produktiem svešinieki samaksā ar tīra zelta gabaliņiem. “Blondīni” runā spāniski perfekti, taču kaut kas viņu balsīs izdod mākslīgumu – rodas iespaids, ka ar jums runā kompjūters.

Tomēr noslēpumainie “blondīni”- nebūt ne vienīgie noslēpumainie radījumi šajās vietās. Ir ziņojumi par tikšanos ar dīvainiem radījumiem augumā tikai dažus desmitus centimetru! Vietējais biznesmenis Rubens Lopess stāsta, ka tad, kad viņš naktī brauca cauri tuksnesim, viņa automobiļa dzinējs, kurš tikko bija izgājis pilno tehnisko apskati, sāka darboties ar pārtraukumiem. Piebremzējot ceļmalā, Lopess pamanīja netālu dažas nepazīstamas figūriņas. No sākuma viņš domāja, ka tie ir apmaldījušies bērni, bet pēc tam ieskatījās rūpīgāk, saprata, ka šie bērni ir tērpti sudrabainos kombineznos, bet viņu galvas klātas ar ķiverēm. Nobijies līdz nāvei, neveiksmīgais biznesmenis uzspieda uz gāzes pedāļa, un punduri tūlīt pat aizbēga katrs uz savu pusi. Pēc tam dzinēja darbība atkal kļuva līgana, un “kontaktieris” veiksmīgi nokļuva līdz mājām.

Ir šajā dīvainajā tuksnesī vēl viena mīkla – arheoloģiskā. Šeit izvietotas ļoti senas milzīgas akmens laikmeta pils drupas. Zinātnieki sliecas uz secinājumu, ka tās ir senas astronomiskas observatorijas drupas, taču līdz pat šim laikam nevar noteikt tās vecumu. Observatoriju, dabiski, nevarēja radīt pirmatnējie cilvēki, kuri te dzīvoja pirms dažiem tūkstošiem gadu.

Pētnieki, kuri jau ne vienu desmitgadi strādā šajā zonā speciāli izveidotajā laboratorijā paranormālu parādibu pētīšanai un bioloģiskās dzīvības neparasto formu pētīšanai, tā arī nav spējuši piedāvāt izsmeļošu atskaiti par šeit notiekošo.

Piemēram, doktors Santjago Garsija, kurš veltījis savu dzīvi “klusuma zonas” izpētei, izteica pieļāvumuu, ka “NLO” avots varētu būt eksperimentālais robots-izlūks, kādu izmēģina šeit ASV militārie spēki. Tāpat eksistē viedoklis, ka šajā rajonā ir milzīgas dzelzsrūdas iegulas, un tieši tā ir iemesls elektromagnētisko viļņu slāpēšanai.

Lai kā tur arī nebūtu, kaut cik pārliecinošu izskaidrojumu visam še notiekošajam nav atrasti un, acīmredzami, tuvākajā laikā arī netiks atrasti.