Kas viņa ir – ragana, spīgana? Viens teiks, ka ļaunā večiņa no bērnības pasakām, cits – smukā kaimiņiene. Kā ir patiesībā? Gaužām vienkārši – raganas ir sieviešu dzimuma būtnes, kuras, kā mums ierasti stāsta folklora un mitoloģija, nebūt nav viennozīmīgi uztveramas kā negatīvs tēls, parādība, bet gan ar īpašām spējām apveltītas, talantīgas, ar padziļinātām, uz dabas procesu izpausmes un gadsimtiem krātas pieredzes balstītām zinībām apveltītas sievietes, kas mīt tevī, manī, draudzenē...
Mēdz nodalīt baltās un melnās raganas. Baltās ir tās, kuras ar savu viedumu, zināšanām un pieredzi nāk talkā ar padomu, darbību, lai palīdzētu risināt kādu sasāpējušu jautājumu vai problēmu. Tālab mūsdienās par raganu varam saukt ikvienu sievieti, kas pareizajā laikā zina noplūkt pareizās zālītes, ziedus, pumpurus, zinās to pareizo pielietojumu. Tā varam dēvēt t.s. zāļu sievas. Arī psihoterapeites, aromterapeites, kāršu licējas, dziednieces.
Colvēka fiziskais ķermenis funkcionē pēc noteiktas enerģētiskās programmas, un, ja cilvēku noskata “ļauna acs”, tad neizbēgami šī sistēma mainās, tiek traucēta pareiza enerģijas apmaiņa, parādās dažādi veselības traucējumi. Raganu, burvju spēkos ir atņemt cilvēkam labo enerģiju un pārdot to, kam vien vēlas. Pie enerģētiskajiem vampīriem pieder arī t.s. ugunīgā ragana, kura nodarbojas ar seksuālās enerģijas vājināšanu. Ragana izvēlas savu upuri, un dažadu manipulāciju rezultātā cilvēkam zūd pašaizsardzības spējas, zūd seksuālā enerģija, parādās neatpazītas funkcionāla rakstura problēmas, var gadīties, ka viņš kļūst par barošanās objektu vairākām ugunīgām raganām.
Mūsdienās, kad informatīvās robežas ir plaši atvērtas, mums vairs nav strikti jānodala empīriskā, zinātniskā un tautas gara mantās uzkrātā pieredze. Neskaitāmi pētījumi ilglaicīgā periodā pierādījuši, ka sieviete no psihoemocionālā viedokļa ir apveltīta ar krietni attīstītāku intuīciju, kas arī ir viens no raganas darba instrumentiem, kas atver ceļu uz otra sirdi, apslēptām ilgā, samilzušajām problēmām u.tml. Mēs, kas veidojam savu dzīvi, it kā nevilšus spējam atrast pareizos ceļus, kas vestu uz veiksmi, izdošanos, laimi, esam gatavas uzklausīt savu tuvāko un meklēt pareizos risinājumus problēmu gadījumos, ja vien spējam sevī ieklausīties.
Vēsturiski par raganu gan tiek uzskatīta sieviete, kas pieprot un veic ar buršanos saistītas darbības. Viņai šīs maģiskās spējas var izpausties jau bērnībā, tāpat var tikt apgūtas un attīstītas dzīves laikā. Šīs spējas var būt fokusētas gan uz labu, gan sliktu. Ļaunuma zīmolu raganas ieguvušas viduslaiku Eiropā, inkvizīcijas valdīšanas laikā, taču jau šis pieņēmums ir maldīgs, jo arī viņas mēdz būt apveltītas ar atšķirīgiem raksturiem, tikumiem un mērķiem – gluži kā ikviens no mums. Bet viņas vieno zināšanas par maģiskajiem procesiem dabā, Visumā un spējas šos spēkus kontrolēt. Runājot par raganām, nevar nepiesaukt arī burvjus, šamaņus, vilkačus, faķīrus, jo tie visi mūsu apziņā saistās ar maģiju, burvestībām, neizprotamām matērijām.
Latviešu valodā vārda “ragana” izcelsme var būt saistīta ar vārdiem – redzēt, rags, rēgs. Pirmoreiz tas minēts 1576.gadā kādā dokumentā. Spēcīgākās raganas nekad neizrunās nobūtumu, jo viņu mērķis ir panākt cilvēkam vai konkrētam notikumam vēlamo.
13. – 18.gs. Latvijā risinājās t.s. raganu prāvas, viņas tika vajātas un sodītas. Raganas tika apsudzētas it visās nelaimēs – manipulācijās ar laika apstākļiem, lopiņu un cilvēku sērgās, vīra/sievas atvilšanās, naudas trūkumā utt. Mitoloģijā ragana tēlota gan kā veca, neglīta sieva ar slotu, gan arī kā jauna, īpaši daiļa sieviete ar kādu raksturīgu zīmi, piemēram, kārpu, dzimumzīmi, rētu.
Tātad svarīgi saprast, cik būtiski ir pārvaldīt savu emociju pasauli, lai izslēgtu tās negatīvu ietekmēšanu.