Tehniskais konceptdizains, kostīmi un dekorācijas.

Kā jūs domājat, kas nolemj, kāds izskatīsies katrs konkrētais fantastikas filmas efekts, kosmiskie kuģi, planētas, citplanētiešu ārējais izskats? Vai režisors? Pareizi. Taču, kas rada tās visas brīnišķīgās ainas, kuras pēc tam tiek realizētas uz ekrāna? Mākslinieks!
Mākslinieks sāk strādāt pie filmas ilgi pirms tam, kad sākas filmēšana, dažreiz pat pirms tam, kad kļūst zināmi aktieru vārdi, kas spēlēs galvenās lomas filmās. Filmas veidošanas sagatavošanas periods - tas ir laiks, kad scenārija rindas iegūst vizuālu iemiesojumu. Dizainers piedāvā režisoram vairākus dekorāciju, automobīļu un citu tehnisku detaļu izskata variantus, bet režisors izvēlas to koncepciju, kas viņam patīk vislabāk vai kas labāk piemērota filmas estētikai, tam redzējumam, kas veidojas režisora galvā. Pēc tam jau citi speciālisti pēc šiem zīmējumiem būvē kuģu modeļus, ieroču maketus, bet šuvējas - šuj tērpus. Liekas, ka tas ir viens no svarīgākajiem periodiem darbā pie filmas.

Zīmējumu sērija, ko veido mākslinieks, tiek saukta par konceptdizainu, lielā mērā tas arī nosaka to, kāda izskatīsies gatavā filma, kuru ir vizualizējis dizaineris.

Viens no pašiem pazīstamākajiem jauno Zvaigžņu karu konceptdizaineriem šodien ir Dags Čans, kompānijas Industrial Light and Magic Mākslas nodaļas vadītājs. Daudz no tā, ko viņš uzzīmēja tika vizualizēts filmā.

Kostīmu mākslinieki veido tēlu kostīmus, pat ja filma nav kostīmfilma. Fantastikas filmās (X-cilvēki, Zirnekļcilvēks vai Supermens) kostīms spēlē svarīgu lomu, lai radītu tēlu. Bez kostīma ar neparastām spējām apveltītais galvenais varonis ne ar ko neatšķiras pārējiem filmas varoņiem. Piemēram, oriģinālajā Zvaigžņu karu triloģijā Luka Skaivokera tērps norādīja pieaugšanas etapus un viņa dvēseles stāvokļus: baltais - bērnību, naivumu un tīrību, melnais - pieaugšanu, sāpes un skumjas.

Svarīgs ir arī dažu personāžu ārējais izskats. Laikam visi, kas ir skatījušies klasisko filmu Svešais, liekas, uz visiem laikiem atcerēsies tā šausminošo izskatu un dubultos žokļus. Un vēl - visi atcerēsies mākslinieka vārdu - Hanss Rūdijs Gigers. Par Svešā tēla radīšanu viņš saņēma Oskaru.

Fakti.
Entonijs Deniels, kas tēloja robotu C-3PO, sākumā gribēja atteikties no lomas, viņš taču bija teātra aktieris, kuram aiz muguras jau bija loma Šekspīra lugā. Taču, ieraudzījis Ralfa Makvorija konceptu, viņš mainīja savas domas. "Man parādīja gleznu, kurā divi roboti stāvēja tuksnesī," atceras Entonijs. "Kaut arī viņi bija divi, no manējā nāca tāda asa vientulības sajūta, ka viņš man tūlīt likās simpātisks."

Dažreiz režisori - draugi Džordžs Lūkass un Stīvens Spīlbergs mīl izpaust savas attiecības visai oriģinālā veidā. Piemēram, 1997. gadā, kad Zvaigžņu kari apsteidza kases ieņēmumos filmu Citplanētietis, Spīlbergs palūdza Drū Struzanu uzzīmēt atklātnīti, kurā E.T. kronē R2-D2.

Vēl viens ļoti svarīgs mūsdienu kinematogrāfa etaps, īpaši, ja tiek veidota filma ar specefektiem, ir sižeta maketa (storyboard) radīšana. Mākslinieks faktiski uzzīmē visu filmu komiksa veidā, parādot personāžu un kameru kustības virzienu. Tas ir vajadzīgs, ne tikai režisoram, lai meklētu kadra kompozīciju, bet arī, lai režisors un specefektu speciālisti strādātu paralēli. Ja būs zināmi rakursi un kameru kustība, tad animātori, kas sēž pie datoriem savās studijās, varēs ātrāk orientēties rakursos un kameru kustībās, renderējot 3D kompozīcijas , kas kļūs par aizmugures skatiem tajos kadros, ko uzņem režisors.
Tāds pazīstams režisors kā Džo Džonstons, filmu Dārgā, es samazināju bērnus, Džumandži, Juras perioda parks 3 veidotājs sāka tieši kā konceptdizaineris un storiborders. Viņš radīja dizainu Nāves zvaigznes interjeriem filmā Džedaja atgriešanās. Viņš zīmēja sižeta maketu filmai Pazaudētā šķirsta mednieki. Tieši šajā darbā viņš uzzināja visu par režisora darbu.
Bez tam ir vēl viens mākslinieku veids - tie, kas zīmē bildes, kuras pēc tam tieši ievieto kadros. "So specefektu metodi sauc par "kašēšanu" [ nezinu, kā iztulkot krievisko "kaširovaņije" - ZG piezīme]. Gleznotājs zīmē gleznu atstājot melnas tās vietas, kurās pēc tam ievietos aktierus un dekorācijas. Parasti viņi strādā pēc tam, kad aina jau pabeigta, jo izmanto filmu par izejas materiālu. Jo viņiem jau vajag vārda tiešajā nozīmē piezīmēt kadram klāt specefektu. Tas prasa īpašu māku - visiem rakursiem un leņķiem, perspektīvām un apgaismojumam kadrā un filmā ir jāsaskan tā, lai savienojuma robežas nebūtu redzamas.

Citu starpā mums jāatzīmē pieci paši talantīgākie mūsu laiku kinomākslinieki:

Sids Mids.

Tehniskais dizaineris, kura daži projekti ir iemiesoti Ford, Kraisler, Philips un Sony rūpnīcās. Pēc viņa zīmējumiem ir radītas pilsētas ainas un lidojošā policijas mašīna Skrejošajā pa asmeni, robots Džonijs-5 no Īssavienojuma. Pētniecības kuģis "Vidža" no seriāla Zvaigžņu ceļš pirmās lentas, kuģis "Ļeonovs" no filmas 2010., kā arī tehniskie atribūti filmā Laika policists ar van Dammi galvenajā lomā.

Ralfs Makvorijs.

Dzimis 1926. gadā Indiānā, ASV. Bijušais kompānijas Boing tehniskais direktors. 1965. gadā aizgājis un kļuvis par brīvmākslinieku, pēc 10 gadiem sācis zīmēt kino. Klasisko Zvaigžņu karu konceptdizaineris. Tieši viņš radīja to ārējo izskatu. Viņš sazīmēja tik daudz bilžu, ka vēlāk pat brīnījās, ka tas izskatās tieši tā.

Strādājis pie tādām filmām, kā: Baterijas komplektā neieiet, Kūniņa, Citplanētietis, Pazudušā šķirsta mednieki, Zvaigžņu ceļš 4. Par Kūniņas konceptdizainu 1986. gadā saņēmis Oskaru.

Dags Čans.

Dzimis Taivānā 1962. gadā. Sācis strādāt ILM, kad Lūkass sarīkoja mākslinieku iesaukumu dizaina nodaļā, sākot darbu pie prīkveliem. Kā daudzi bija savācis savu portfolio, kas bija visai iespaidīgs, trīs nedēļās daudz ko vēl piezīmējot klāt. Pēc pārrunām ar Riku Makalumu, viņam likts priekšā vadīt Mākslas nodaļu.

Pirms tam strādājis pie Atpakaļ nākotnē 2, Džumandži, Spoks, Terminators 2 un Maska.

Drū Struzans.

Dzimis 1946. gadā, beidzis mākslas koledžu, tad dizaina centru Losandželosā. Kļuvis par ilustrētāju, jo uzskatījis, ka to māk vislabāk. Karjēru sācis mūzikas industrijā, tad viņu pamanījuši kino. Zīmējis lieliskus plakātus tādām filmām, kā: Skrejošais pa asmeni, Indiana Džonss un Liktens templis, Tas, Atpakaļ nākotnē, Lēdija-vanags, Evoku piedzīvojumi, Lielais tracis Mazajā Ķīnā, Harijs Poters un filosofu akmens, Elles puisis, Citplanētietis un Zvaigžņu kari. Viņa kontā ir ap 150 plakātu un tos kolekcionē pats Džordžs Lūkass. Viņa stils ir fotogrāfiska līdzība un koši, spīdoši refleksi. Mākslinieks pielieto jauktu tehniku. Mākslinieks veido, ne tikai plakātus, viņa kontā ir arī Zvaigžņu karu grāmatu vāki.

Hanss Rudijs Gigers.

Dzimis Šveicē 1940. gadā. Viņa tēvs bija farmaceits un viņa kabinetā atradies cilvēka galvaskauss, kuru Gigers-vecākais bija dabūjis no kādas firmas. Gigeru-jaunāko apbūra galvaskausa formas. Otrais lielākais iespaids dzīvē - Salvadora Dali un Žana Kokto darbu reprodukcijas. Pēc mācībām sācis strādāt par arhitektu un dizaineri, pirmā personālizstāde noitikusi 1966. gadā. No 1968. gada strādā kinomatogrāfā. Paralēli nodarbojas ar skulptūru un interjeru un mēbeļu dizainu. P;ec viņa projektiem ir atvērti vairāki bāri. Bez Svešo filmām strādājis arī pie filmas Radījums un Kāpa (šeit viņa dizains netika izmantots).

Eksistē mīts...

...ka dvīņu brāļi Gregs un Tims Hildebranti ir zīmējuši pirmo Zvaigžņu karu plakātu pēc kārtas, jo tā radīšanai bija atvēlētas tikai divas dienas. Viņi nepārtrauca darbu pie tā, ne mirkli. Kamēr viens gulējis, otrs zīmējis. Džordžš Lukass neesot viņiem iedevis pat aktieru foto, tāpēc varoņi uz plakāta nav līdzīgi īstajiem. Un vēl, viņiem neatļāva uzrakstīt savus vārdus uz šī plakāta.