Ja tā domāšana ir tādā līmenī kā "mūsu bērziņi visbaltākie pasaulē", tad ir bēdīgi. Ar tādiem cilvēkiem ir ļoti grūti runāt. Mēs varam ar krievu cilvēkiem runāt par kādām sadzīves lietām, un viņi būs sirsnīgi, atsaucīgi, izpalīdzīgi. To es vienmēr novērtēju. Bet lieta tāda, ka mēs nedrīkstam ar viņiem cilāt kādus nacionālās apziņas vai vēstures jautājumus, tad automātiski nonāksim konfliktā pat ar vislabāko cilvēku. Tāda diemžēl ir realitāte. Ja to tagad vēl paceļ valsts politikas līmenī, tas jau robežojas ar mežonību.

Līdz šai dienai nezinu, ko īsti Putins grib panākt. Viens ir skaidrs, ka viņa galvenais balsts ir militārais komplekss. Tā principā ir militārā hunta, ko viņš vada. Tagad ir pieņemti lēmumi atkal palielināt militāro budžetu. Kādai vajadzībai? Viņš ļoti labi zina, ka NATO viņam virsū nebruks. Vai viņš tiešām domā, ka varētu NATO kaut kur paraustīt — bruks vai nebruks?

"Kaut kur" nozīmē pirmkārt Baltiju.

Bet iebrukšana Baltijā ir trešā pasaules kara sākums.

Ja NATO uz to reaģē.

Varbūt viņi neatbildēs pirmajā dienā, un mums būs drusku jānolaiž pašiem savas asinis, jāmēģina mūsu spēkiem noturēt robežas vismaz uz kādām stundām.

Vai vismaz jāveic simboliskais šāviens, kā pietrūka 1940.gadā.

1940.gadā mums pietrūka mūsu dižā prezidenta emigrācijas un emigrācijas valdības sastādīšanas. «Palieciet savā vietā, es palikšu savā» izrādījās nacionāla nodevība.

Vai sava mūža laikā cerēji piedzīvot Padomju Savienības sabrukumu?

Tas, ka sabrukums notiks, man kļuva skaidrs lēģerī, kur ieraudzīju Padomju Savienības oderi — tur sapratu, ka šī sistēma nav dzīvotspējīga. Lēģera pienākums bija mūs, politiskos, audzināt, lai atgrieztu uz pareizā ceļa. Bet, ja lēģerī sēž cilvēki ar zinātniskiem grādiem un viņu audzinātājs ir labākajā gadījumā ar vidusskolas izglītību, tad var saprast, kā darbojas sistēma. Vācu SD veči, kas tur sēdēja kopā ar berijiešiem, turējās rokrokā un 7.novembrī kāpa uz lēģera skatuves dziedāt Būhenvaldes zvanus... Bija skaidrs, ka šis ēnu teātris atspoguļo sistēmas iekšpusi.

Vai tavi lēģera biedri saprot, kas notiek Krievijā?

Mums bija daudzi krievu kolēģi, ar ko kopā sēdējām un draudzējāmies, feini puikas. Bet 1990.gadā, kad tikāmies sanāksmē Ļeņingradā, arī šie represētie nekādi nespēja saprast, kāpēc mums vajadzīgas neatkarīgas valstis. Turklāt tie nav slikti cilvēki, viņi nekad mums nav vēlējuši ļaunu. Nedrīkst gan aizmirst tās lielās demonstrācijas baltiešu atbalstam Maskavā, tās mēs par maz pieminam, tāpat kā tās angļu un franču flotes eskadras, kas palīdzēja uzveikt Bermontu. Tā ir diezgan nepatīkama tendence — nespēja novērtēt savus palīgus.

Rudens vēlēšanas gaidi ar bažām?

Ar īpašām bažām ne, domāju, ka nekas īpaši daudz nemainīsies.

Vai Putins nemēģinās Latvijā īstenot russkij mir izplešanas legālo scenāriju?

Ar ko? Pagaidām tomēr ir eksistējošas un pie varas esošas partijas, tajās iefiltrēties Putinam būs ļoti grūti. Jautājums ir par Saskaņas centru. Tā ir liela problēma. Iespējams, ar Saskaņas centru vajadzēja dalīt varu jau agrāk. Koalīcijā neviena partija nav spējīga realizēt savu patstāvīgu politiku. Kāpēc, piemēram, Valsts prezidents Saskaņas centram nevarēja piedāvāt valdības sastādīšanu un pēc tam konstatēt, ka valdību sastādīt nevar? Viens gan ir skaidrs, es par Saskaņu nebalsošu.

[Pilns raksts ir 29. augusta "Sestdienā", kur intervija pievēršas dzīvei un dzejai - ila piezīme]

http://www.diena.lv/dienas-zurnali/sestdiena/knuts-skujenieks-krieviem-ir-imperiska-apzina-14068026