Piektdiena, 2015. gada 25. septembris 15:40
Komponists Imants Kalniņš padomju laikā varētu būt bijis oficiāls vai neformāls Valsts drošības komitejas (VDK) ziņotājs, savukārt pēc 1991.gada augusta neveiksmīgā puča pārņemtā VDK kartotēka ir tikusi «iztīrīta» no ziņām par pie varas nākušajiem nacionālajiem politiķiem, - šādus skaidrus mājienus intervijā Latvijas Avīzei devis kādreizējais Latvijas Tautas frontes (LTF) priekšsēdētājs Dainis Īvāns.
Portāls «pietiek.com» citē Īvānu: «Pie manis LTF laikā ir nākuši cilvēki un raudādami atzinuši, ka sadarbojušies ar čeku. Pie manis nonāca arī čekas virsnieka, kultūras jomas kuratora Māra Dreijera piezīmju grāmatiņa, kurā bija saraksts ar viņa iecienītākajām kontaktpersonām. Dreijers bija baletdejotājas Zitas Errsas vīrs. Grāmatiņa izkļuva ārā tikai tādēļ, ka viņš bija sašāvis Errsu; bija izmeklēšana un juceklis, un čeka nespēja uzreiz to lietu noklusināt,» atminas Īvāns.
Pēcāk šī pati grāmatiņa esot nonākusi pie kāda žurnālista, kurš to parādījis Īvānam.
«Sarakstā bija daudzi uzvārdi. Tur bija pazīstams, iemīļots, nacionāls komponists, kas dīvainā kārtā pēdējā laikā sācis pūst Krievijas stabulē. Vārdu nesaukšu...» intervijā atklājis Īvāns.
Savukārt par «čekas maisu» iztīrīšanu no to cilvēku vārdiem, kuri ļoti nav vēlējušies tajos atrasties, daudz ir ticis baumots jau ilgi. Īvāns šajā sakarā, gan neminot konkrētus vārdus un uzvārdus, intervijā min: «Arī pēc čekas maisu pārņemšanas viens pazīstams LNNK politiķis, kas tur bija klāt, atnāca pie manis un teica: «Zini, es sev par pārsteigumu konstatēju, ka arī tur esmu. Ko darīt?» Ilgi domāju, kādēļ viņš man to saka. Pēc tam viņa «maisos» nebija. Es te stāstu tikai shēmu, jo uzvārdus minēt negribu.»
«Mēs ar šiem mēsliem esam tā aplipuši, ka neesam spējuši no tiem nomazgāties līdz šim brīdim. Kad savelku toreiz piezīmju grāmatiņā lasīto un «pēkšņās» izmaiņas cilvēku domāšanā tagad, man sāk likties, ka tas nāk ne no vecuma muļķības. Pēteris Laķis reiz pēdējam Latvijas PSR VDK priekšniekam Edmundam Johansonam janvāra barikāžu laikā, kad kungs bija iedzēris un drusku apjucis, pajautāja: «Saki, cik tavējo pie mums ir?» Viņš teica: «Ir, ir. Bet pie LNNK ir daudz vairāk.» (..)
Droši vien lustrācijas lietu vajadzēja toreiz ņemt diezgan radikāli. Čehijā un Vācijā tā izdarīja, bet mēs esam ārkārtīgi daudz nokavējuši. Skaidrs, ka tie cilvēki nav mainījušies un viņos joprojām ir verdziskais aģenta, ostītāja un labuma meklētāja gars. Skaidrs arī, ka Krievija savus iemidzinātos čekistus sāk atmodināt. Šiem cilvēkiem bija un ir ko slēpt, tāpēc viņus var ļoti viegli šantažēt. Par to nav šaubu, jo čekas metodes Krievijā nav mainījušās,» intervijā Īvāna stāstīto citē «pietiek.com».
Bijušais politiķis saistībā ar Latvijas Avīzei sniegto interviju gan nevēlējās atbildēt uz «Pietiek» jautājumiem - kāpēc ziņas, kas varētu liecināt, ka Imants Kalniņš ir bijis VDK ziņotājs vai aģents, viņš nav publiskojis laikā, kad komponists bija Saeimas deputāts, un kāpēc viņš nav vērsies tiesībsargāšanas iestādēs ar ziņām par iespējamu «čekas maisu» iztīrīšanu.
Neturu ļaunu prātu
Dzejnieks Knuts Skujenieks, kurš par dalību nacionālās pretošanās kustībā pavadīja septiņus gadus padomju lēģerī Mordovijā, aicina valsts amatpersonas pieņemt lustrācijas likumu - nevis aiz atriebības, bet lai gaiss kļūtu tīrāks.
(Pilnu rakstu var izlasīt abonētājs.)