Anotācija:
Vārdi «самодержец» un «самозванец» pēc skaņām ir līdzīgi, taču tos apvieno daudz kas vairāk. Cariskā Krievijas politiskā kultūra bija sakārtota tā, ka likumīgos valdniekus bieži turēja aizdomās par varas uzurpēšanu, un viltnieki atrada cilvēku atbalstu. Kopš 17. gadsimta sākuma simtiem cilvēku ir pasludinājuši sevi par ķēniņiem un kņaziem, un viens no viņiem oficiāli kāpa tronī. Viltvārdība iesakņojās visās sociālās un kultūras dzīves sfērās: daudzi piedzīvojumu meklētāji aizgāja no dzīves kā kņazi, priesteri, zinātnieki un tiesneši, bet pēc 1917. gada - kā revolucionāri, kā "īstais" Ļeņins, kā Staļina dēli ... tik daudz viltnieku un kādu patiesību pauda viņu tautas leģitimitāte? Klaudio Ingerfloms ir pirmais, kurš rekonstruē šīs parādības vēsturi no cara laikiem līdz mūsdienām, paskaidrojot, kā krāpšanās kļuva par politisku normu Krievijā, un parādot, kā tās elementi izpaužas mūsu mūsdienu realitātē. Klaudio Serhio Ingerfloms - Buenosairesas Sanmartinas universitātes Slāvu pasaules pētījumu centra direktors, daudzu darbu par Krievijas vēsturi autors.
"Nepārstāj pārsteigt!" - aicina lasītāju pie vēsturnieka Klaudio Ingerfloma savā gudrajā, smalkajā un asprātīgajā darbā, kas veltīts viltvārdnieku parādībai Krievijas politiskajā vēsturē. Lai arī autors stāstījuma gaitā bieži ķeras pie humora, viņš visai nopietni pieiet visai neticības tēmai. Viņa rūpīgā, izcilā šīs parādības analīze iezīmē krievu dzīves interpretācijas veidus no vēsturiskās antropoloģijas viedokļa. Pretēji vēsturnieku vidū populārajai tēzei par "naivo tautas monarhismu", Klaudio Ingerfloms demonstrē krāpnieku kustību dalībnieku politisko racionalitāti un briedumu."
Le Monde
“Slavenais Krievijas vēstures un kultūras pētnieks Klaudio Ingerfloms veiksmīgi un drosmīgi pirmo reizi zinātniskajā tradīcijā ievilina lasītāju mūžsenās krievu viltvārdniecības semiosfērā, parādot, ka tās nav tikai vēstures un vēstures epizodes, uzplaiksnījumi. kultūras konteksts, bet arī pati Krievijas civilizācija ar tās īpašo autokrātijas seju. Krāpnieka-autokrātijas unikalitāte katrā mūsu vēstures periodā tiek apvienota ar visu kultūras mutāciju, kas veido Krieviju, gan pagātnē, gan tagadnē, mantojuma ģenētisko kodu. "
Andrejs Jurganovs, vēsturnieks
https://www.nlobooks.ru/books/chto_takoe_rossiya/22832/
Autors.
Klaudio Sežio Ingerfloms ir vēsturnies, Krievijas vēstures speciālists Buenosairesas Sanmartina universitātes Slāvu pasaules pētniecības centra direktors. Kaut arī tēma, ko viņš apskata ir vēsturiska, taču viltvāržu fakti savā ziņā ir arī fantastika, jo saiatīta ar izdomu. Viltvārži ir bijuši visur, taču - nekur tik daudz kā Krievijā. https://www.nlobooks.ru/persons/22834/
Interesants raksts par viltniekiem ar vēsturisku apskatu, pirmo reizi uzzinu, ka ir bijis arī Viltusdimitrijs IV.
https://nplus1.ru/blog/2021/01/12/le-tsar-cest-moi
Par autoru franču valodā.
https://fr.wikipedia.org/wiki/Claudio_Ingerflom
Ne tikai daiļliteratūra var būt izcila.
Domāju, ka daudzi atceras teicienu "Krieviju ar prātu nesaprast...", varbūt mazāk atceras tās autoru - Fjodoru Tjutčevu. Taču, varbūt pat netieši to ir sapratis franču vēsturnieks Klaudio Ingerfloms, kuram ir bijuši cieši sakari ar Krieviju, PSRS un kurš ir izpētījis krievu viltvāržu jautājumu no senākiem laikiem līdz mūsu dienām, varbūt, ne jaunākos faktus, taču tik rūpīgs pētījums šajā jautājumā vēl nav bijis. Viltvārži ir sastopami, var teikt, gandrīz visās valstīs. Taču nekur tik daudz, kā Krievijā. Vēsturnieks arī izpētījis, kāpēc? Ja Rietumos kāds politiķis vai valdnieks paziņotu, ka viņām ir jābūt pie varas tāpēc, ka viņš ir Dieva izredzēts valdīt, tas visdrīzāk nozīmētu viņa karjeras beigas. Taču Krievijā viss ir tieši otrādi. Krievijas vadītāji ir saglabājuši varu vai to ieguvuši tieši tāpēc, ka tautai ir pierādījuši, ka tiešām tādi ir. Dieva izredzētie. Un te nav svarīgi, vai valsts iekārta ir monarhija, kapitālisms vai sociālisms. Tieši tāpēc Krievijas tauta par saviem vismīļākajiem valdniekiem sauc savus visasiņainākos tirānus: Pēteri Pirmo, Staļinu, jo savā būtībā ticēja, ka tie ir Dieva izredzētie. Šadai ticībai gan pastāv būtiska problēma, ja tauta pārstāj ticēt viņu izredzētībai, notiek sacelšanās, revolūcijas... jo tauta sāk meklēt, nē, nevis labāku vadoni, bet jaunu izredzēto, jaunu valdnieku, kurš gan biežāk netiek pie varas, vai ilgi nenoturas, kā Viltusdimitrijs I. Ja tiešām izrādās viltuspravietis. Vara jau parasti nav tik vāja, kāda izrādījās Krievijas monarhija 1917. gadā.
https://www.cairn.info/le-tsar-c-est-moi--9782130652182.htm
Grāmata tulkota arī krievu valodā.