Šis eleganti pasniegtais Ričarda Vilhelma un Frederika H. Martena klasiskās 73 ķīniešu pasaku kolekcijas izdevums ir atkārtoti rediģēts no vadoša ķīniešu vēsturnieka puses, lai pastiprinātu tā pievilcību mūsdienu Rietumu lasītājam. Tā kā Ķīna turpina attīstīties kā ekonomiska un politiska lielvara, arvien pieaug interese par tās vēsturi un literatūru. Ķīnai ir bagātas mutvārdu tradīcijas, un šie stāsti, kas nodoti simtiem gadu, ne tikai aizrauj un sajūsmina, bet arī parāda valsts seno kultūru.
Ķīniešu folklora ir tikpat krāsaina un valdzinoša kā Arābijas naktis vai brāļu Grimmu vai Hansa Kristiana Andersena darbi, tomēr paši stāsti Rietumos lielākoties nav zināmi. Ar lakonismu un asprātību saīsinātās, vienas vai divu lappušu garās pasakas parāda tos atšķirīgos ķīniešu rakstura un dzīvesveida aspektus, kas izriet no taoisma, konfucianisma un budisma vērtībām. Tie ietver mērenību, solījumu vērtību, cieņu pret vecākajiem, taisnīgumu un netaisnības, un gudrības spēku.
Stāsti ir tematiski sakārtoti tādās sadaļās kā bērnu pasakas, pasakas par dabu un dzīvniekiem, kā arī mīti. Daži no tiem, piemēram, spoku vispārīgā un spokainā kaujas lauka leģenda, iesaistās pārdabiskajā, bet citas ir dramatiskas pasakas, kurās attēloti lidojoši cilvēkēdāji un viltīgi dēmoni. Vēl citi iepazīstina ar maģiskiem runājošiem dzīvniekiem, pūķiem, apdraudētām princesēm, gudriem ganu zēniem un dievišķajām figūrām, ieskaitot mainīgo Yang Oerlang, kara dievu Guan Yu un Zīdtārpiņu dievieti, kurai ir zirga galva.
Interesanti nosaukumi, piemēram, Kāpēc suns un kaķis ir ienaidnieki, Pūķa princese, Meitene, kas tika nozagta un Putns ar deviņām galvām, atrodas blakus pasakām, kas pazīstamas visiem ķīniešu bērniem, ieskaitot Mēness lēdiju un Ganāmpulka zēnu, kā arī Meitene-audēja.
https://www.amazon.com/Chinese-Fairy-Tales-Legends-Enchanting/dp/1912392151
Frederick H. Martens (fotoattēlu neatradu).
Dzimis 1874, gada 6. jūlijā, miris 1932. gada 18. decembrī.
Frederiks Hermans Mārtens (angl. Frederick Herman Martens; 1874—1932) — ie amerikāņu, igauņu izcelsmes mūzikas novirziena žurnālists un tulkotājs.
Visvairāk pazīstams ar grāmatu «Vijoļspēles meistarība» (angl. Violin Mastery; 1919) — interviju krājums ar slaveniem vijolniekiem, kur skarti visdažādākie jautājumi, no tīri speciāliem (salīdzināta Jenjo Hubai un Leopolda Auera izpildmākslas tehnika) līdz pašiem vispārīgiem (meistarības un iedvesmas attiecības) jautājumiem. Grāmata ir veidota pēc analoģisku krājumu parauga, piemēram, 1915. gada Herietes Braueres sastādītā krājuma, kur intervēti piānisti. Martens krājumā ievietoja divdesmit trīs intervijas:
http://www.gutenberg.org/files/15535/15535-h/15535-h.htm
Martens ir tulkojis arī daiļliteratūru: Lūisa Kuperusa romānu “Kserkss jeb Augsprātība” (1930., oriģināls 1919.), ķīniešu brīnumpasaku krājums, ko sastādījis un apstrādājis Rihards Vilhelms (1921., atkārtots izdevums 2008.) utt.
Rihards Vilhelms (vāc. Richard Wilhelm; 1873. gada 10. maijs, Štutgarte — 1930. gada 2. maijs , Tībingene) — vācu sinologs, plaša profila Austrumu pētnieks, misionārs.
Rihards Vilhelms (1873. gada 10. maijs - 1930. gada 2. marts) bija vācu sinologs, teologs un misionārs. Viņš 25 gadus dzīvoja Ķīnā, brīvi runāja un rakstīja ķīniešu valodu, kā arī mīlēja un apbrīnoja ķīniešus. Vislabāk viņš paliek atmiņā ar filozofisko darbu tulkojumiem no ķīniešu valodas vācu valodā, kas savukārt ir tulkoti citās nozīmīgākajās pasaules valodās, ieskaitot angļu valodu. Viņa tulkojums par I Ching joprojām tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem, tāpat kā viņa tulkojums “Zelta zieda noslēpums”; abiem ievadu sarakstīja Šveices psihiatrs Karls Jungs, kurš bija viņa personīgais draugs.
Viņa dēls Hellmuts Vilhelms bija arī sinologs un Vašingtonas universitātes ķīniešu valodas profesors. Vilhelms bija slavenā ķīniešu izglītotāja un diplomāta Dr Li Linsi tuvs draugs.
https://en.wikipedia.org/wiki/Richard_Wilhelm_(sinologist)
Izdevumi.
https://www.overdrive.com/creators/573587/frederick-h-martens
Ķīniešu teiksmas. Var lasīt angļu valodā.
https://en.wikisource.org/wiki/Chinese_Fairy_Book_(Richard_Wilhelm)