Piramīdu atklāšanas vēsture

Pirmais piramīdas uzņēmums tika izdarīts Otrā pasaules kara gados, to paveica amerikāņu pilots D.Hausmans. Atgriežoties no kārtējās operācijas, lidmašīnas motors sāka niķoties. Tas noveda pie tā, ka lidmašīna zaudēja augstumu, un ķīniešu līdzenumos viņa acīm pavērās dīvaina celtne.

Tā bija gigantiska celtne, kura satrieca iztēli ar savu grandiozumu un majestātiskumu. Pilots, izmantojot šādu veiksmi, ātri nofotografēja celtnes un pievienoja savai atskaitei, kuru iesniedza Amerikas augstākajiem federālajiem dienestiem.

Vēlāk, 60.gados, ķīniešu piramīdas atklāja Brūss Kati no Jaunzēlandes. Viņš atrada Austrālijas tirgotāju dienasgrāmatas, kuri XX gadsimta sākumā devās ekskursijā pa Šansi provinci. No viņu pierakstiem Brūss saprata, ka arī viņi ir atklājuši noslēpumainās celtnes Ķīnas centrālajā daļā. Ievācot ziņas Kati uzskicēja 16 piramīdas, kuras atradās pie Cijaņ pilsētas.

Un tikai 1994.gada pavasarī arheologs no Austrijas Harvits Hausdorfs saņēma oficiālu atļauju no Ķīnas varas iestādēm braucienam uz tūristiem slēgtajiem rajoniem. Sākumā viņš atklāja 6 milzīgas piramīdas. Vēlāk, Ķīnā ierodoties tā paša gada rudenī, viņš uzfilmēja nelielu dokumentālu filmu. Viņa izbrīnam nebija robežu, kad aplūkojot videomateriālus, vēl tālāk viņš ieraudzīja vairāk nekā simts piramīdas!

Visvairāk piramīdu koncentrējās Cijaņjaņa apgabalā. Teritorija, kurā tās atrodas, pārsvarā bija tuksnešaina, uz tās pastāvīgi tika veikti lauksaimniecības darbi. Dažas piramīdas atrodas tieši pašā centrā pilsētas tuvumā – jau jūdzi no tās arheologi pamanīja regulāras ģeometriskas formas celtni aptuveni 70 metrus augstu.

Hausdorfs noskaidroja, ka no šīs piramīdas virsotnes var ieraudzīt 17 līdzīgas celtnes, kuras stāvēja rindās, pa pāriem vai atsevišķi. Daudzas jūdzes no šīs pilsētas arheologs atrada vēl vienu konusveida celtni ar plakanu virsotni. Viņš tajā saskatīja satriecošu līdzību ar Meksikas piramīdu ar nosaukumu Teotikuāna.

Oficiāli valdība aptuveni 400 piramīdu eksistēšanas faktu Ķīnas teritorijā apstiprināja tikai 2000.gadā. Vislielākā no tām tika nosaukta par “Lielo Balto”. Nelielās celtnes tika atzītas par upurēšanas pauguriem, lai gan vairums zinātnieku uzskata, ka pirmās ķīniešu piramīdas agrāk kalpoja kā enerģētikas vadītāji un tām piemita ārpus mūsu zemes izcelsme.

Ķīnas piramīdu ieleja

Šis Ķīnas līdzenumu zemes gabals ir ieleja, uz kuras izvietotas piramīdas. Tas plešas līdz Siaņ pilsētai un iekļauj sevī milzīgu celtņu kompleksu, kuras ir savstarpēji saistītas. Piramīdu Ielejas garums aizņem aptuveni 50 km, bet pēc savas formas atgādina Piena ceļu. Pirmā, un visbrīnišķīgākā Ielejas piramīda nosaukta par Maolina Mauzoleju. Tieši šeit arheologi atrada tūkstošiem tirgotāju, seno karavīru un zemnieku māla statujas.

Taču nevienu pazīmi, kas norādītu, ka šī celtne ir imperatora ģimenes kapliča, zinātnieki neatrada.

Absolūti visas piramīdas celtas no dabīga materiāla – māla ieža ar nosaukumu “less”. Celtnēm ir kvadrātveida vai taisnstūra pamatne, bet dažas no tām uzstādītas uz lieliem uzbērumiem vai platformā aptuveni trīs metru augstumā. Atsevišķām piramīdām ir daudzi pakāpieni, kuru augstums sasniedz aptuveni vienu-divus metrus, bet ir arī celtnes ar līdzenu virsmu, bez jebkādiem izvirzījumiem. Sevišķu nozīmi Piramīdu Ielejā iegūst Jasen Park. Tas atrodas 15 km attālumā no Siaņas un sastāv no 20 monolītām celtnēm. Izpētot piramīdas, noskaidrojās, ka tās arī kādreiz bijušas seno imperatoru ģimeņu kapličas, tā kā tām nav iekšējās telpas.

Jasen Parka unikalitāte slēpjas tajā, ka visas tā piramīdas ir precīzi zemeslodes pušu rādītāji un tiem ir vienāda forma ar šķelto virsotni. Vislielākie trīs ielejas paaugstinājumi veido shematisku interesantu izvietojumu, kas ļoti atgādina piramīdu celtniecības plānu Ēģiptē.

Ķīniešu piramīdu ielejas ir ļoti senas, atrodas bēdīgā stāvoklī un tām ir būtiski bojājumi. Vietējie iedzīvotāji bieži izmanto to zemi, apstrādājot laukus un savas fermas. Pirmās no tām tika uzceltas vēl 1032.gadā pirms mūsu ēras seno austrumu valdnieku dinastijas Sja periodā. Tagad piramīdām nepieciešama rekonstrukcija, tā kā daudzas no tām klāj dziļas plaisas, tās ir stipri sagrautas un tuvojas absolūtai nolemtībai.

Mīklainā Baltā Piramīda

Visām piramīdām piemīt sevišķa īpatnība – to augstums svārstās 25-100 metru robežās. Pēc sava izmēra unikāla ir tikai viena celtne, kura atrodas Czja Liņ upes tuvumā un tā ir aptuveni 300 metrus augsta – gandrīz 2 reizes vairāk, nekā Hēopsa piramīda. Tā ir Lielā Baltā Piramīda, majestātiska, gigantiska, kura satriec ar savu izskatu un majestātiskumu.

Zinātnieki uzskata, ka Baltā piramīda ir dižā Ciņ dinastijas imperatora ģimenes kapliča. Tās celtniecības laikā bojā gāja aptuveni 700 tūkstoši cilvēku, bet viņu mirstīgās atliekas iemūrēja celtnes sienās un noblietēja ar neskaitāmām tonnām zemes.

Interesants atklājums izrādījās mirstīgo atlieku izvietojums – kauli bija haotiski sajaukti, it kā celtnieku ķermeņus pirms nāves sarāva gabalos.

Turpmākajos pētījumos parādījās versija, ka bojāgājušie imperatora kalpi neuzcēla piramīdu, bet tikai izcirta garu tuneli, kurš veda telpas iekšienē. Baltās Piramīdas atvēršana, kuras laikā notika spēcīgs sprādziens, notika 200.gadā pirms mūsu ēras. Antīkie celtnieki ne vienkārši to atvēra – ieejas laikā tika iznīcināts augstas tehnoloģijas mehānisms, kuru bija ievietojušas senās civilizācijas.

Kādēļ ķīnieši klusē?

Piramīdas tiek rūpīgi slēptas – to robežas ir apstādītas ar biezām strauji augošu koku šķirnēm, kuras celtnes slēpj no ziņkārīgo acīm. Šāda maskēšana ķīniešiem ilgu laiku ļāva tās turēt noslēpumā, apgalvojot, ka tie vienkārši ir kalni un pauguri. Uz dažām no senajām celtnēm vietējie iedzīvotāji audzēja rīsus, pārējās apauga ar mežiem.

Pavisam nesen Ķīna atklāja gabalu, kur atrodas Baltā Piramīda, slēgto zonu, kura nebija pieejama ārzemju tūristiem un pētniekiem. Šīs valsta valdība teritorijā pie paaugstinājumiem uzcēla raķešu un kosmosa mākslīgo pavadoņu palaišanas bāzi. Citu valstu arheologiem un zinātniekiem arī tika liegta pieeja piramīdām, uzskatot, ka šīs celtnes izpētīs tikai nākamās paaudzes ķīniešu arheologi.

Ķīniešu piramīdu noslēpumu droši sargā valsts, pētniekiem nedodot ne mazāko iespēju. Ko mēģina noslēpt ķīnieši, no kā viņi baidās? Daži zinātnieki uzskata, ka Ķīnas varas iestādes nevēlas izpētīt piramīdas, tā kā ļoti baidās tur atrast senus manuskriptus, kuri pilnībā izmainītu mūsu priekšstatu par Zemes radīšanu.

Nesen “Melnā bambusa ielejā” tika atklāti spēcīgi magnētiskie lauki. Šī zona atrodas ķīniešu apdzīvotā vietā Cziliņ, netālu no līdzenumiem, kur uzceltas piramīdas. Šajās noslēpumainajās vietās pazūd cilvēki, avarē gaisa kuģi un haotiski uzvedas kompasa bultiņas. Cilvēki, nonākot šajā vietā, izjūt atmiņas zudumu, un neorientējas telpā.

Tas uzvedina uz domas par kādu ārpus mūsu planētas spēku, kas veido barjeras, piramīdas aizsargājot no nepiederošiem apmeklētājiem. Var uzskatīt, ka šī neparastā vieta pieder citplanētiešiem, kuri, iespējams, vada visus tās procesus.

Tāpat pieļaujams, ka Ķīnas iedzīvotāji tura noslēpumā ķīniešu piramīdas citu iemeslu dēļ. Visdrīzāk šīs valsts valdībai nepiemīt stingra pārliecība, ka šīs majestātiskās celtnes pieder ķīniešu kultūrai. Pastāv versija, ka senās piramīdas uzcēla nevis ķīnieši, bet gan noslēpumainas citplanētu būtnes, kuras viņiem dāvanā atstājuši unikālas tehnoloģijas un ārpus zemes civilizācijas materiālus.

Debesu dēli vai marsieši?

Saskaņā ar seno ķīniešu leģendu, piramīdas ir pierādījums citplanētiešu vizītei uz Zemes. Kā vēsta leģenda, gadsimta sākumā divi tirgoņi no Austrālijas ceļoja Si Čuaņ līdzenuma rajonā un atklāja vairāk nekā simts ķīniešu piramīdu. Vecais mūks tirgotājiem pavēstīja, ka šīs celtnes pieder imperatoru valdīšanas laikmetam, kuri bija pārliecināti  par citpasauļu eksistenci.

Senajos imperatoru manuskriptos norādīts, ka piramīdas celtas vairāk nekā pirms 5 tūkstošiem gadsimtu. Turklāt valdnieki liecināja par to, ka viņi ir “Debesu Dēlu” mantinieki, kuri uz milzīgiem dārdošiem dzelzs pūķiem atlidojuši uz planētu. Tieši viņi arī bija piramīdu celtnieki.

Pastāv minējums, ka piramīdu celtniecībā piesaistīti arī citu planētu iemītnieki, iespējams, no Marsa. To apstiprināja Marsa reljefa kosmosa fotouzņēmumi, uz kuriem redzami nezināmas izcelsmes paaugstinājumi, kuri pēc savas formas atgādina Balto Piramīdu.

Piramīdu enerģētiskais spēks

Saskaņā ar zinātnieku izvirzītajām hipotēzēm, ķīniešu piramīdas ir savstarpēji saistītas un izpilda īpašas funkcijas. Zināms, ka, ja dažādos planētas punktos uzceltu elektroniskās stacijas ar vienādu jaudu, to strāvu varētu pārraidīt cauri zemeslodei. Un varbūt šie dīvainie paaugstinājumi tika uzcelti tieši signālu un impulsu pārraidei, bet to izvietojums ir tieši saistīts ar konkrētu elektronu procesu.

Parādījās versija, ka visticamāk, ja nostājas piramīdas iekšpusē konkrētā vietā, tās īpašā konstrukcija ļauj uzturēt saikni un pārraidīt domas lielā attālumā. Kontakti varēja iziet ārpus planētas, ļaujot sazināties ar citplanētu civilizācijām. Bet tas viss ir tikai pieņēmums, pagaidām reālas atbildes zinātniekiem uz šiem jautājumiem nav.

Zemestrīce atvēra trīs piramīdas

Neapšaubāmi, vieglāk būtu nenoticēt ārpus zemes civilizācijām un uztvert to kā izdomājumu. Tomēr ķīniešu piramīdu noslēpums apvieno vēl daudzus neizskaidrojamus notikumus, kuri patiešām bijuši reāli. 1959.gadā pie pilsētas Uhaņ notika spēcīga zemestrīce, kura ietekmēja reljefa izmaiņas šajā rajonā. Stihijas rezultātā daļa kalnu iežu noslīdēja un skatam pavērās trīs konusveida paaugstinājumi – milzīgas piramīdas, kuru vecums datējams aptuveni ar 45 tūkstošiem gadu!

Ķīniešu zinātniekiem izdevās iekļūt piramīdas iekšienē un pa tās ejām, kuras atgādināja labirintu, viņi nokļuva lielā zālē, kuras velves bija apgleznotas ar seniem zīmējumiem. Pētniekus satrieca daži attēli – uz viena no tiem varēja atšķirt cilvēkus, kuri vajā zvērus. Bet virs tiem, apaļas formas lidaparātā, attēlotas būtnes tērpos, kas atgādina mūsdienu apģērbu!

Tāpat tika atrasts zīmējums, kas apliecināja seno cilvēku zināšanas par kosmosu. Uz sienas skaidri noteiktā secībā bija redzamas 10 Saules sistēmas planētas, bet Marss un Zeme – apvienoti vienā aplī. Tas liecina par to, ka senatnē pastāvēja kaut kāda saikne starp šīm planētām, bet kāda tieši – nav skaidrības. Zinātnieki uzskata, ka ķīniešu piramīdu izvietojums veido sarežģītu zīmējumu, kuru bez grūtībām atšifrētu astronomi. Ja visas celtnes atzīmētu uz zvaigžņu kartes, veidojas ķīniešu mitoloģijas noslēpumainā zvaigznāja – Gulbja – senākā mūžīgās dzīvības simbola aprises.

Neizskaidrojamie notikumi, fantastiskās leģendas un bieza noslēpumu migla apvij piramīdas, kuru radīšana un būtība šodien atrodas zem slepenības vairoga. Iespējams, Ķīna rūpīgi slēpj “astoto pasaules brīnumu” tā iemesla dēļ, kas zināms tikai tai.

Skaidrs ir viens – šīs noslēpumainās celtnes ir Visuma neatņemama sastāvdaļa, kuru atminot, cilvēce nostāsies uz jauna domāšanas un attīstības ceļa, atklās sev unikālas iespējas, un, iespējams, pat nemirstības noslēpumu.