Pēc desmit gadiem
Un tā, mums ir divas nosacītas mapes ar Mēness apgūšanas projektiem: realizējami tuvākā nākotnē (teiksim, vienas-divu desmitgažu laikā realizējami) un nerealizējami mūsu laikā – tipa Mēness apzaļumošana.
Bet vai tiešām nerealizējami?....
Pirms atbildēt uz jautājumu, paskatīsim, kādi projekti (vai, kā tagad pieņemts teikt, misijas) no mapes Nr. 1 ir vistuvāki realizācijai. Tas ir, jau izstrādātas visas nepieciešamās tehnoloģijas un apstiprināts finansējums.
Tā pirmkārt ir Krievijas automātiskās stacijas “Luna-25” palaišana, kuras provizoriskā palaišana ieplānota 2021.gada rudenī. Pirmajam pēc pārtraukuma (“Luna-24” pabija uz Mēness 1976.gadā) pašmāju sūtnim vajadzēs veikt nolaišanos Mēness dienvidpola rajonā, paņemt tur grunts paraugus un veikt virkni pētījumu. Zinātnieki cer atrast uz pola sasalušu ūdeni tādā daudzumā, kurš būtu pietiekošs nākošajiem “selenītiem”. Ja šīs cerības apstiprināsies, Mēness kolonistiem nebūs nepieciešamības saņemt ūdeni no Zemes, kā arī varēs iegūt no tā skābekli un ūdeņraža degvielu.
Divus gadus vēlak startēs starptautiskā misija “Artemīda”, kuru finansēs ASV valdība. 2028.gadā sāksies Mēness bāzes celtniecība.
Ķīna, kā zināms, kļuva par trešo valsti pasaulē, kura veikusi mīkstu nosēšanos uz Mēness; otrā pēc PSRS, kura nogādāja uz Zemi mēness grunts paraugu; pirmā, kura veikusi pētījumus Mēness otrajā pusē (2019.gads).
Ķīna plāno realizēt pirmo pilotējamo lidojumu uz Mēnesi ne vēlāk par 2030.gadu un uzreiz sākt personiskās Mēness bāzes celtniecību. Ar šo mērķi Zemdebesī tiek izstrādāta supersmagā nesējraķete “Čan-čen-9”, kura būs spējīga nest līdz 130 tunnām lietderīgās kravas (daudzums, kurš pagaidām nav sasniedzams amerikāņu “Saturniem” un SLS).
Pārsēšanās stacija
Mapes Nr.2 saturs saprotamu iemeslu dēļ ir daudz interesantāks. Te var atrast, piemēram, Mēness kā “pārsēšanās stacijas” izmantošanas plānus lidojumam uz citām planētām un zvaigznēm. Kosmosa kuģiem, aprēķinātiem liela cilvēku skaita un kravas pārvadājumiem, ir ērtāk startēt no Mēness un tā mazā gravitācijas spēka un gaisa pretestības. Un arī celt tādus kuģus ir vienkāršāk tur, kur katra detaļa sver sešas reizes mazāk nekā uz Zemes.
Uz Mēness ir visdažādākie derīgie izrakteņi, tajā skaitā reti uz Zemes un ļoti svarīgi nākotnes gelija-3 atomreaktoru darbā. Ņemot vērā to pašu atmosfēras neesamību Saules enerģija pilnībā un bez šķēršļiem sasniedz Mēness virsmu, tā ka atradnes, rūpnieciskā un cita veida ražošana var strādāt ar Saules baterijām.
Bet lūk tad, kad Mēnesi apzaļumos, to varēs izmantot arī kā sanatoriju. Daži biologi uzskata, ka bezsvara apstākļos ir daudz vienkāršāk ārstēt rindu nopietnu saslišanu, no Parkinsona slimības līdz onkoloģijai. Jau ir ieplānoti virkne izmēģinājumu ar vēža šūnām uz MKS. Pēc pirmreizējiem aprēķiniem, pilnīgs bezsvars vari jau pirmajās diennaktīs apturēt 80% ļaundabīgo audzēju izplatību. Uz Mēness, protams, nav bezsvara, bet tikai 1/6 no Zemes pievilkšanās spēka; taču tur arī apstākļi komfortablāki, nekā orbītā, un jaundzimušo augu izelpotais skābeklis ir daudz tīrāks, un ateigties arī nav īpaši kurp.
Sanāk diezgan paradoksāla situācija: vieniem ir izdevīgi, lai Mēness pēc iespējaas ātrāk “apzaļumotos” un iegūtu līdzību ar Zemi, citiem tas vajadzīgs tāds, kā ir – ar tuksnesīgu virspusi un bez atmosfēras.
Pie pēdējiem attiecas galvenokārt zinātnieki, kuri nodarbojas ar vakuuma pētījumiem un kosmosu kopumā. Jo taču vakuuma ieguve Zemes laboratorijās – loti nevienkārša lieta, padārga un energoietilpīga. Bet uz Mēness šis vakuums, paša tīrākā, pašas augstākās kvaitātes – kaut uz maizes smērē? Par satriecošām iespējām pētīt gaismas ķermeņus, kad to gaisma neizkropļojas un neizkliedējas biezā gaisa slānī, pat nav ko runāt. Tāpat nesalīdzināmi ērtāk, nekā uz Zemes, ķert visdžādākos kosmiskos starojumus un pat (ir arī tādas idejas) gravitācijas viļņus, kuri rodas no melno caurumu sadursmes miljards gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas.
Mēness kā teleskops
Vispār, dod zinātniekiem brīvību – viņi visu Mēnesi pārvērtīs gigantiskā laboratorijā. Vietas uz tā virspuses nepaliks, kurā būtu brīva no zinātniska aprīkojuma. Taču pie nosacījuma – nekādu atmosfēru.
Tas viss pagaidām ir ideju līmenī, tādēļ atrodas mapē Nr.2. Visticamāk, Mēness apzaļuošana notiks (ja notiks) daudz vēlāk nekā Mēness “pastrādās”zinātnes un tālo lidojumu labā. Taču ir mapē Nr.2 viena ideja, kura pašā pārskatāmajākā nākotnē var kļūt par reālu projektu. Viņa ir tik neparasta un daudzsološa, ka tās atvērtās perespektīvas aizrauj jebkura astronoma elpu.
Uzstādīt uz Mēness virspuses aprīkojumu – protams, interesanti, taču... Ko jūs teiksiet parto, lai izmantotu kā aprīkojumu pašu virspusi? Precīzāk, krāterus. Bet vēl precīzāk – vienu no lielajiem Mēness otrās puses krāteriem.
Tam jābūt vienam no pareizās formas krāteriem, dziļam un vairākus simtus metru dzilumā un trīs vai piecus kilometrus diametrā. NASA Reaktīvās kustības laboratorijā piedāvā pārvilkt tādam krāterim vadu sietu, kai pārvērstu to par gigantisku parabolisku antenu. Radiouztvērēju atkal var pakārt uz kabeļa, kurš novilkts no krātera ārējās malas uz centru. Paveikt visas šīs darbības varēs roboti ar nesarežģitu rāpošanas pa krātera sienām programmu, roboti, kurus var izgatavot kaut tagad.
Šis lielakais un uz Zemes nesasniedzamais “dabiskais”radioteleskops varēs iepriecināt zinātniekus ar tādu uzdevumu atrisināšanu kā Lielā sprādziena atskaņu viļņu uztveršanu, sakārtotā starojuma no tāliem kosmiskiem objektiem un pat apdzīvotu ekoplanētu meklējumiem. Viss tas, ka kalpo par šķērsli teleskopiem uz Zemes – atmosfēra, jonosfēra, spēcīgs magnētiskais lauks, - netraucēs Mēness supertelsekopam. Papildus tas, ka Mēness vienmēr ir pavērsts pret Zemi ar vienu pusi, dod papildus priekšrocības teleskopam mūsu pavadoņa otrā pusē: daudzskaitlīgie Zemes “trokšņi” tiks aprīti ar Mēness biezumu un netraucēs smalku kosmisku signālu uztveršanai.
... Tieši šis dabiskā Mēness teleskopa projekts ir gatavs pārvietoties uz mapi Nr.1. Katrā gadījumā tas jau atzīts par NASA Uzlabotās innovatīvās koncepcijas (NIAC) programmas dalībnieku. Tuvākajos mēnešos ir jānotiek celtniecības un teleskopa dizaina detaļu apspriešanai.