Jaunākos laikos pati zināmākā tikšanās ar jūras čūsku notika gandrīz pirms 150 gadiem. 1848. gada augusta dienā britu kuģa "Dedals" apkalpe, kas devās uz Svētās Helēnas salu, novēroja divdesmit metru garu reptili ar iespaidīgu matu krēpēm uz kakla. Diez vai tā bija masu halucinācija, tāpēc Londonas "Times" uzreiz pasludināja to sensacionālā rakstā par "gadsimta atradumu". No tā laika jūras čūskas redzēja ne reizi vien, taču neviens ticams pierādījums par viņu eksistenci tā arī iegūts, netika.
Starp visiem kandidātiem uz jūras čūskas amatu [eksistē arī īstas jūras čūskas, taču - "normālu" čūsku garumā - un tas ir pavisam cits stāsts - t.p.] visvairāk piemērota siksnaszivs (Regalecus glesne). Tas ir diezgan reti sastopams radījums, kas dzīvo tropiskajās jūrās un ir iekļuvis Ginesa rekordu grāmatā kā pati garākā pasaulē (līdz 11 metriem) kaulu zivs.
Pēc skata siksnaszivs patiešām līdzinās čūskai. Tās svars var sasniegt 300 kilogramus. Gaļa ir želejveidīga, neēdama. Muguras spuras priekšējie stari ir pagarināti un veido virs galvas "sultānu", ko no tālienes var noturēt par matu kušķi. Siksnaszivs dzīvo lielā dziļumā (no 50 līdz 700 metriem), taču reizēm parādās arī virspusē. Tās unikāla īpašība ir tāda, ka tā peld vertikāli, ar galvu uz augšu. Paskatoties uz foto, tiešām var nodomāt visu ko, ja ieraugi šo dīvaino radījumu.
http://old.mirf.ru/Articles/art1406.htm
Zivs ir pazīstama arī ar iesauku "siļķu karalis".
Vēl viens kandidāts uz jūras čūskas statusu var būt milzu jūras zutis, kaut arī zinātne to neatzīst par reālu zivi. Tomēr ir vairāki netieši pierādījumi, ka tādas zivis ir vai ir bijušas. Pirmkārt, dažas zušiem radniecīgas sugas var būt visai lielas un ir ar tādu ārieni, ka tās var noturēt par čūskām. No citas puses, Čārlzs Guds savā grāmatā "Mītiskie briesmoņi" ir savācis daudzas liecības par novērotiem, pāri par 6 metriem gariem zušiem jūrā pie Singapūras. Rakstnieks-naturālists Ajata Verils stāsta, ka viņa tēvs, profesors Edisons Verils, kas pirmais ir aprakstījis milzu kalmāru, ir ticējis, ka eksistē divu veidu "lielās jūras čūskas": vienas - līdzīgas pleziozauriem, otras - kas var būt jūras zuši. Taču tolaik tie bija galvenokārt pieņēmumi.
1928-1930. gados Dānijas valdība sarīko ekspedīciju apkārt pasaulei ar pētniecības kuģi "Dana", ko vadīja pazīstamais dāņu ihtiologs Johanness Šmits. 1930. gadā Atlantijā kuģis zondēja jūras dibenu pie Āfrikas galējā dienvidu punkta, Aguljas sēkļos un apmēram no 300 metru dziļuma tika pacelts leptocefals [Kā zināms, tikko dzimis un vēl nepieaudzis zutis absolūti neatgādina pieaugušu zivi, kas pirmo reizi atklāja šīs būtnes, zinātnieki kļūdījās, uzskatot tās par jaunu zivju sugu, un nosauca tās par leptocefaliem - t.p.]. Zivs garums bija 1 metrs, 84 centimetri! Šis paradoksālais eksemplārs tika pienācīgi iespirtots, un aizsūtīts uz Dāniju, uz Šarlotenlundslotas jūras bioloģijas laboratoriju. Tomēr, 1950. gadu vidū vērtīgo eksemplāru nozaudēja.
Toties 1958. gada 16. jūlijā Sautvestlandes rajonā (Jaunzēlandē) noķēra ap 3 pēdu garu leptocefalu, kaut arī ne tik garš, taču zīmīgs zušu mazulis speciālistu rokās nonāca atkal.
Parasto zušu mazie, tikai 8-10 cm garie mazuļi dzīves otrā pusē pārvēršas par pieaugušiem Atlantijas zušiem 2 metru garumā. Tas ir, mazuļa un veca zuša garumu attiecība ir 1:20 līdz 1:23. Ja seko šai loģikai, tad 90 centimetru garam leptocefalam būtu jāpārvēršas par 20 metru garu zuti, bet 1,8 m garam - par pieaugušu radījumu 40 m garumā!
Zušveidīgo kārtā ir zināmas apmēram 350 sugas, kas ietilpst 22 dzimtās, pie tām pieder arī visiem zināmā murēna. [Arī zināmais elektriskais zutis - nemaz nav zutis, bet pieder citai zivju kārtai - t.p.] Tā kā nevarētu būt nekāds brīnums, ka ir vēl kādas neatklātas zušu sugas un - liela izmēra. Okeānu ūdeņi joprojām ir vāji izpētīti.
Pie Anglijas (Dēvona, Plimuta) krastiem šogad tika noķerts rekordliels kongers [milzu zušu suga, kas apdzīvo Eiropas Rietumu piekrasti un Vidusjūru - t.p.] 20 pēdu garumā (ap 6,4 m) un 131 mārciņu svarā (59,4 kg). Pats lielākais zutis tika noķerts turpat Dēvonā, pie Briksemas 1995. gadā, un tas svēra 60,5 kg. Tajā pašā gadā tīklos iekļuva, bet izrāvās apmēram 150 mārciņu (68 kg) smags zutis.
(No izdevuma "Taini XX veka", 2015. gada 47. numura.)
Žils Verns. Žana-Marī Kabidulēna stāstiņi
Romāns nedaudz ironiskā formā stāsta par piedzīvojumiem, kas jāizdzīvo vaļu mednieku kuģim "Svētais Enohs" Klusā okeāna ziemeļu daļā. Sākumā Verns romānu bija iecerējis saukt par "Jūras čūsku", jo netiešā veidā ar šo nenotveramo monstru apkalpei ir jāsatiekas, kaut arī pa īstam to neviens neredz un noslēpums paliek neatrisināts.
Interesanti, romāna personāžiem - apkalpes locekļiem Žils Verns ir devis savu skolas biedru vārdus (Romēns Allots, Evarists Burkārs, Blens Dikrē, Žans-Fransuā Erto, Ivs Kokebērs, Matirēns Ollīvs un citi), bet par Kabidulēnu sauca atvaļinātu jūrnieku - traktiera īpašnieku Nantē, tajos gados, kad Žils Verns vēl bija bērns.
Dažādos tulkotos izdevumos romāns - drīzāk garstāsts - figurē ar nosaukumu "Jūras čūska".
http://www.litmir.co/bd/?b=129844
Žils Verns. Biogrāfija un bibliogrāfija
Vēl kaut kas par līdzīgām lietām.
Pūķu portāls.
http://dragons-nest.ru/dragons/terra_draconita/
Lielā Jūras Čūska. Vesela grāmata par to krievu valodā.
http://www.e-reading.club/bookreader.php/41261/Nepomnyashchiii_-_Gigantskiii_morskoii_zmeii.html
Melnās jūras čūska.
http://paranormal-news.ru/news/chernomorskij_morskoj_zmej/2015-04-06-10679