Katastrofa nāk no ASV

Iepretim agrobiznesa gigantu apmaksātās reklāmas mītiem, izrādās, nav nevienas ģenētiski modificētas sēklas jeb ĢMO produkta, kas nodrošinātu lielāku ražību, nekā parastās sēklas, un nav neviena, kas prasītu mazāk toksisko ķīmisko herbicīdu. Tieši šā vienkāršā iemesla dēļ no ĢMO sēklu kultivēšanas nav nekāda īpaša papildus labuma...

I.Gigantisko nezāļu mēris

Nesen neievēlamie Eirokomisijas vadītāji Briselē kārtējo reizi mēģināja dažādiem apkārtceļiem pārvarēt nospiedošā ES iedzīvotāju vairākuma pretošanos ĢMO piespiedu izplatīšanai savā lauksaimniecībā. Un viņi nevēlas ieklausīties faktos, kas pienāk no ASV – savdabīgās visas pasaules ĢMO testu laboratorijas. Šie fakti nav diezin cik iepriecinoši.

Bēdīgi slavenais uzņēmums „Monsanto” un vispār visa agrobiznesa propaganda, kas ĢMO pasniedz kā alternatīvu parastajām kultūrām, ļoti pārdomāti slēpj faktu, ka visām līdz šim brīdim pasaulē patentētajām kultūrām ir divas pamatpazīmes. Pirmkārt, tās ir noturīgas pret tieši tāpat patentēto īpaši toksisko herbicīdu glifosātu, proti, ķīmisko vielu, ko „Monsanto” un citi lauksaimniekus piespiež pirkt kā papildus nosacījumu par savu ĢMO sēklu iegādi. Otrkārt, tās ir ģenētiski izmainītas, lai spētu pretoties konkrētiem insektiem.

 

 

Pazīstamais ĢMO pretinieks biologs Meijs Van Ho no Londonas Zinātņu institūta vēsta, ka tādi uzņēmumi kā „Monsato” savās sēklās iebūvē noturību pret herbicīdiem, izmantojot minēto glifosātu, proti, tā fermenta, ko parasti skar herbicīds, nejūtīgā gēnu kodēšanas formā. Šis ferments ņemts no augsnes baktērijas ‘Agrobacterium tumefacies’. Pret insektu kaitējumu noturīgos augus ražo, pateicoties vienam vai vairākiem toksiskiem gēniem, kurus iegūst no augsnes baktērijas ‘Bt’ (Bacillus thuringiensis). Zināms, ka ASV liela mēroga komerciālu ĢMO augu, galvenokārt – sojas pupiņu, kukurūzas un kokvilnas – audzēšanu sāka aptuveni 1997.gadā, un patlaban ĢMO kultūras aizņem 85 – 91% no visām platībām, kas apsētas ar šīm trim kultūrām, kopumā aptuveni 171 miljonus hektāru... Bet tā jau ir ekoloģiska bumba ar palēninātu iedarbību.

Attiecīgo herbicīdu pastāvīga lietošana stimulējusi jaunu „supernezāļu” attīstību, kas jau kļuvušas noturīgas pret šiem herbicīdiem. Arkanzasas fermeri un zinātnieki žurnālistiem stāstījuši par to, kā laukus pārpludinājuši gigantiski balandu dzimtas augi, kas spēj izturēt jebkuru daudzumu glifosāta. Kāds fermeris tikai 3 mēnešu laikā iztērējis aptuveni 400 000 dolāru, neveiksmīgi cenšoties apkarot šīs supernezāles. Acīmredzot – lielražotājām agrofirmām par lielu iepriecinājumu...

Jaunās supernezāles ir īpaši cietas, ierastie kombaini tā dēļ nevar laukos novākt ražu, savukārt rokas instrumenti vienkārši salūzt. Vismaz pus miljonu hektāru Arkanzasas sojas un kokvilnas lauku pārņēmis šis jaunais bioloģiskā mutanta mēris. Ir pamats domāt, ka citviet ir tāpat vai ļoti līdzīgi. Ražotāji un viņu lobijs valdībā, protams, melīgi slēpj šo informāciju, sargājot savu ienesīgo ĢMO biznesu.

Viens no supernezāļu paveidiem – pamler pigueed – var izaugt pat 2,4 metru augstumā, pārciest faktiski neizturamu tveici un ilgstošu sausumu, saražot tūkstošiem sēklu un tam piemīt tāda sakņu sistēma, kas savāc no augsnes pilnībā visas barības vielas, tādējādi, protams, lauksaimniecības kultūrai neatstājot neko. Tā neko balandiņa, vai ne? Ja nepamanās laikus apturēt, tā visu lauku pārņem vienas sezonas laikā. Daudzi ASV fermeri šā iemesla dēļ jau bijuši spiesti vienkārši pamest savas zemes. Turklāt speciālisti aprēķinājuši, ka tikai 2 palmer pigueed augi uz katriem 6 kokvilnas vagas metriem spēj samazināt ražīgumu vismaz par 25%. Viens šāds nezāles augs spēj saražot līdz 450 000 sēklu...

II.Slēpj drausmīgo kaitīgumu

Glifosātu ar zīmolu „Roundup” uzņēmums „Monsato” ražo un pārdod kopā 1970.gada, kā jau minēts – kā obligātu piedevu savām ĢMO sēklām. Jāpiebilst, ka ĢMO kultūras un patentētās sēklas tajā laikā finansiāli atbalstīja eigēnikas atbalstītāji – Rokfellera Fonds un citi, kā arī virkne ķīmiskās ražošanas uzņēmumu: „Monsato Chemicals”, „DuPont” un „Dow Chemikals”. Pēdējās 3 bija cieši saistītas ar īpašu toksiskās vielas „Agent Orange”, ko amerikāņu militāristi izmantoja pret civiliedzīvotājiem Vjetnamas kara laikā, kā arī 70-os gados izmantoto dioksīnu skandāliem un meliem nolūkā noslēpt milzīgos nodarītā kaitējuma apjomus pašiem savu darbinieku un civiliedzīvotāju un iesaistīto militāristu veselībai.

To patentētās ĢMO sēklas uzskata par nekaunīgu paņēmienu piespiest kāpināt pašu ražoto lauksaimniecības ķimikātu iepirkšanas apjomus, piemēram, to pašu „Roundup”. Līdzīgi komercbankām, arī šeit fermerus piespiež parakstīt pazemojošu „lūgumu”, kas atļauj izmantot tikai sava ražojuma pesticīdus. Tādējādi fermeri nokļūst dubultā slazdā: obligāta gan konkrētu sēklu, gan toksiskā glifosāta iepirkšana.

Franču speciālisti veikuši pētījumu, kurā konstatēts, ka „Roundup” sastāvā ir viena specifiska sastāvdaļa – POEA (polyethoxylated tallowamine), kas ir faktiski postoša viela cilvēka embrijam, placentai un nabassaites cilmes šūnām. Šis pētījums apliecinājis, ka „Roundup” inertās sastāvdaļas palielina toksisko iedarbību uz cilvēka šūnām pat tad, ja tās ir mazākā koncentrācijā, nekā izsmidzinātas fermeru laukos vai zālājos! Izpētītas dažādas koncentrācijas un konstatēts, ka šūnu bojājums novērojams jebkurā koncentrācijā – gan lielā, gan mazā.

ĢMO kultūras reklamējošie uzņēmumi glifosātu un „Roundup” reklamē kā „mums mazāk toksiskas, nekā vārāmā sāls”. Vairāk nekā 30 ĢMO kultūru ražošanas gadu laikā pesticīdu izmantošana gigantiski pieaugusi, un nevis samazinājusies, kā sākotnēji solīts. „Monsanto” ĢMO sēklu un glifosāta izmantošana laika posmā no 1994. līdz 2005.gadam palielinājusies par 1500%! Kā mēdz teikt – pat alkatīgās komercbankas šeit atpūšas...

Katru gadu ASV fermeru saimniecībās uz zālājos izmanto aptuveni 100 miljonus kilogramu glifosāta. Pēdējo 15 gadu laikā tas izsmidzināts vismaz vienu miljardu hektāru lielā platībā. Bet, piemēram, „Monsanto” tehniskās attīstības menedžeris Riks Kouls paziņojis, ka šī problēma esot „vadāma”. Viņš iesaka fermeriem audzēt pamīšus dažādas kultūras un izmantot dažādus „Monsanto” ražotus herbicīsus, kā arī samaisīt kopā glifosātu ar vecajiem herbicīdiem, piemēram „2,4-D”. Bet šeit jāpiebilst, ka saistībā ar konstatēto vēža, reproduktīvo un neiroloģisko saslimšanu attīstību šis herbicīds ir aizliegts daudzās pasaules valstīs, piemēram, Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā. Turklāt „2,4-D”, izrādās, ir viena no militārās indes „Agent Orange” sastāvdaļām...

III.Atpakaļ pie visa dabiskā

ASV fermeri pamazām mēģina atteikties no ĢMO, atgriezties pie tradicionālajām kultūrām. ASV Lauksaimniecības ministrija informē, ka šā gadsimta pirmās desmitgades beigās organisko produktu tirgus pieaudzis līdz 21,1 miljardam dolāru (1997.gadā – 3,6 miljardi). Tirgus ir tik lielā mērā aktīvs, ka organiskās fermas ir spiestas saspringt, lai nodrošinātu piegādes un paspētu apmierināt strauji augošo pieprasījumu, kas izraisa periodisku organisko produktu nepietiekamību.

Kā jau minēts, aktīvs ĢMO lobisms turpinās Eiropā. Piemēram, Britānijā, kur valdības galvenais zinātniskais konsultants profesors Džons Bedingtons publiski paudis, ka „jau šajā desmitgadē mēs piedzīvosim jaunu vajadzīgo īpašību kombināciju, bet gadsimta vidū būs daudz krietni vien radikālāku variantu, kas saistīti ar izteikti poligēnām īpašībām”. Un vēl viņš apsola „dzīvnieku ar iebūvētu imunitāti pret slimībām klonēšanu”, kā arī daudz ko citu.

Tostarp pašu amerikāņu zinātnieki no Aijovas universitātes, novērtējot fermeru saimniecību efektivitāti 3 pārejas gadu laikā, kas nepieciešams, lai pārietu uz tradicionālajiem un sertificētajiem organiskajiem produktiem, konstatējuši neapšaubāmu organiskās lauksaimniecības pārākumu pār uzbāzīgi slavināto ĢMO. Vērienīga eksperimenta laikā, kas ilga kopumā 4 gadus (3 pārejas perioda gadi un pirmais organiskās audzēšanas gads), apliecinājuši – lai arī pašā sākumposmā ražīgums samazinās, trešajā gadā tas izlīdzinās, bet ceturtajā organiskās ražas jau apsteidz tradicionālās sojas un kukurūzas ražas.

Turklāt nesen publicēts Starptautiskais lauksaimniecības zinību, zinātnes un tehnoloģiju novērtējums (IAASTD), kas ir 3 gadus ilgu 400 zinātnieku un tā dēvēto nevalstisko organizāciju pārstāvju kopumā no 110 pasaules valstīm kopīga darba rezultāts. Un tajā secināts, ka tieši neliela mēroga organiskā lauksaimniecība ir drošākais ceļš uz bada, sociālās nevienlīdzības un ekoloģisko katastrofu novēršanu. Jau minētais ĢMO pretinieks biologs Meijs Van Ho no Londonas Zinātņu institūta apgalvo, ka pirms vēl lauksaimniecības katastrofa uzsāks savu uzvaras gājienu Eiropas Savienībā un tad arī visā pasaulē, tieši visnepieciešamākais ir būtiski pārskatīt patreizējo lauksaimniecības pastāvēšanas praksi.