Mūsdienās ar terminu "Kašmīra" apzīmē daudz lielāku teritoriju (aptuveni 222 tūkstošus km²), kas robežojas ar Sindžanas Uiguru autonomo reģionu ziemeļaustrumos un Tibetas autonomo reģionu rietumos, kā arī ar Indijas štatiem Himāčalu Pradēšu un Pendžābu dienvidos, Pakistānu austrumos un Afganistānu ziemeļrietumos.
Sadalīšana
Kašmīras teritorija ir strīdus objekts starp Indiju un Pakistānu kopš 1947. gada, kad sadalījās Britu Indija. Pēc 1962. gada Indijas — Ķīnas kara ĶTR pārvalda Kašmīras austrumu daļu Aksaičinu.
Pēc 1972. gada Šimlas vienošanās Kašmīras ziemeļu un rietumu daļas kontrolē Pakistāna (Azadkašmīra un Gilgita-Baltistāna), savukārt dienvidu un dienvidaustrumu daļas kontrolē Indija (Džammu un Kašmīra).
https://lv.wikipedia.org/wiki/Ka%C5%A1m%C4%ABra
Ja visi zina par mūžīgo konfliktu starp Izraēlu un Palestīnu, tad praktiski tikpat mūžīgais konflikts starp Indiju un Pakistānu, kurā kādreiz iejaucās arī Ķīna, ir daudz mazāk zināms, lai gan tikpat asiņains. Par to atgādina "National Geographic" pēdējais numurs.
Konflikts sākās pēc Britu Indijas sadalīšanas divās valstīs - nemusulmaņu Indijā un musulmaņu Paksitānā. Pēdējais, starp citu, ir mākslīgi radīts vārds. Tas pēc vienas versijas.
Nosaukuma "Pakistāna" izcelsme ir strīdīga. No persiešu un urdu valodām šis nosaukums nozīmē "tīro, šķīsto zeme" (pāk - "tīrs, šķīsts"; -stān - "zeme"). Ir zināms arī tas, ka Čaudhurī Rahmats Ali (urdu: چودھری رحمت علی), kas bija viens no nozīmīgākajiem neatkarīgas musulmaņu valsts radīšanas aizstāvjiem, savā 1933. gada 28. janvārī rakstītajā pamfletā "Tagad vai nekad" ("Now Or Never") ir piedāvājis valsti saukt par "Pak(i)stānu". Šadu nosaukumu viņš ir izvēlējies kā akronīmu no pieciem Britu Indijas pakļautībā esošo teritoriju nosaukumiem - Pendžāba, Afgānija (mūsdienās Ziemeļrietumu pierobežas province), Kašmīra, Sinda un Beludžistāna.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Pakist%C4%81na
Konflikta sākums.
Kad 1947. gada augustā tika sadalīta Britu Indija, tika nolemts, ka visi vietējie valdnieki zaudē politisko varu (lai abas veidotās valstis nesašķeltos milzums sīkākās monarhijās, kas momentā dubultotu visu pasaules valstu skaitu) un tiek izveidotas 2 jaunas valstis. Krietni vēlāk no Pakistānas atšķēlās Austrumpakistāna, kļūstot par Bangladešu, bet tas ir cits stāsts. Taču Britu Indiju sadalot, neskaidrs palika Kašmiras jautājums. Džammu un Kašmiras kņazistē valdīja maharadža Hari Singhs, induists, taču 77% no viņa padotajiem bija musulmaņi. Kašmirai vajadzēja pašai izlemt savu likteni: pievienoties Indijai, Pakstānai, vai kļūt par neatkarīgu valsti. Tā kā valdnieks sliecās pievienoties Indijai, vairākos kņazistes rajonos sākas sacelšanās pret maharadžu, pēc tam no Pakistānas teritorijas 1947. gada 21. oktobrī Kašmirā no Paristānas teritorijas ielauzās puštunu cilšu: afridiju, jusufzaju un masudu zemessardze un "pakistāniešu brīvprātīgie", lai palīdzētu saviem ticības brāļiem.
1947.gada 24. oktobrī viņu ieņemtajās teritorijās tika pasludināta suverēna valsts Azadkašmira ("Brīvā Kašmira", kas joprojām ir Pakistānas vasaļvalsts), kas iekļaujas Pakistānas teritorijā. Atbildot uz to Hari Sings paziņoja, ka Kašmira iekļaujas Indijas teritorijā, lūdzot tai militāru palīdzību. Rezultātā Pakitānas rīcībā nonāca arī Kašmiras ziemeļi: Gilgita-Baltistāna. Pa šo laiku ir notikuši vairāki Indijas-Pakistānas kari un sīkāki konflikti, bet robežjautājums tāpat nav atrisināts un visdrīzāk nebūs nekad. Kas attiecas uz Aksaičinu, tad konflikts jau iesākās 19. gadsimtā, kad tika vilktas dažādas robežlīnijas ap šo reģionu. Otrs, iesaldēts konflikts starp Indiju un Ķīnu ir Indijas austrumu pusē - Arunačalprādeša, ko Ķīna uzskata par savu Dienvidtibetas daļu.