Indīgā efeja

Domāju, ka visi, kuri kaut cik pazīstami ar DC Comics visumu, kaut vai 1990-to gadu multenes par Betmenu līmenī, atceras šo dāmīti. Apburoša ruda skaistule, sajukusi uz apkārtējās vides aizsardzību, spējīga ietekmēt floras pasauli un nogalināt spējīga ar indīgajām lūpām. Fantāzija? Tomēr tamlīdzīgas lietas pilnīgi varēja būt… Senajā Indijā. Tur bija vesela meiteņu klase, kuru skūpsts vai pat vienkārši pieskaršanās varēja nogalināt. Viņas sauca par “višakanji” jeb “indīgajām jaunavām”. Kandidātes uz šo ļoti noderīgo amatu izvēlējās jau pašā agrā bērnībā. Viņām regulāri deva visas iespējamās indes – tādās devās, lai viņas nenomirtu, taču viņu āda un lūpas piesūktos ar indi līdz tādai pakāpei, lai viens pieskāriens vai viškanjas skūpsts būtu nāvējošs. Bet pieskarties viņām nezinot par viņu indīgo dabu gribētu ļoti daudzi, jo meitenes bija ārkārtīgi pievilcīgas.

Un lūk, kad viškanja bija gatava, viņu nosūtīja kā dāvanu “kā samierināšanos” pie ienaidnieka valdnieka, ar kuru it kā gribēja noslēgt mieru. Vai arī uzlūdza to pašu valdnieku uz dzīrēm, kur viņam deva kā zīmi tam, ka bijušās domstarpības aizmirstas, konkubīni, tā teikt – patīkamai laika pavadīšanai. Rezultātā neko aizdomīgu neredzošais valdnieks pieskārās meitenei un aizdevās uz to pasauli.

Džokers

Domāju, šis personāžs neprasa priekšā stādīšanu. Taču ja kāds nezina, tad tas ir maniaks klauna kostīmā, kurš nogalina cilvēkus simtiem un tūkstošiem, tāpēc ka… tāpēc, tas ir jautri.

Maz kurš zina, taču tāds subjekts bija ne tikai komiksos, multfilmās un kino, bet arī reālajā dzīvē. Viņu sauca par Džonu Vaitu Geisiju. Šis sērijveida slepkava un pedofils bieži izgāja uz savām nodarbēm klauna kostīmā. Un vēl ir leģenda, ka viņš uzzīmēja, sēžot kamerā, smīnu, kurš kļuva par vienu no populārajiem viepļiem priekš memiem.

Misters Frizs

Slepkava, kurš spējīgs dzīvot tikai pie mīnusu temperatūras un tādēļ nēsā speciālu kostīmu, kurš atdzesē viņa ķermeni un sasaldē visu savā ceļā, ieskaitot ienaidniekus.

Ja parakāties skandināvu mītos, tad var tur atrast tādus personāžus, kā ledus giganti vai jetunus, - skandināvu dievu pretiniekus, kuri nes salu un nāvi visam dzīvajam. Tieši viņiem vajag agri vai vēlu sākt Ragnareku, skandināvu analogu apokalipsei, kurā pazudīs ne tikai cilvēki, elfi, rūķi, bet arī daudzi dievi.

Killers Frosts (Slepkava Sals)

Ar savām spējām stipri atgādina Misteru Frizu. Tikai izskatās kā jauna un pietiekami pievilcīga sieviete un sasaldē visus un visu ar savu elpu. Reizēm ar skūpstu.

Bez jau iepriekš pieminētajiem jetuniem var to attiecināt ar japāņu “sniega sievietēm”, vai juki-onnām. Juki-onnas izskatās kā vispār pievilcīgas sievietes sniegbaltos kimono un melniem kā piķis matiem. Skaistas nimfas, gatavas līdz nāvei sasaldēt jebkuru, kurš ielems viņas noskūpstīt. Tāpat viņas var izsaukt sniega vētras un piespiest nelaimīgos ceļiniekus maldīties putenī. Lai pēc tam, kad nelaimīgie kļūs pavisam bezspēcīgi, izdzert no viņiem dzīvības enerģiju un uz visiem laikiem ar ledus skūpstu nosūtīt “ceļojumā, no kura neatgriežas”. Tāpat kā Misters Frizs, viņas baidās no visa, kas izstaro siltumu.

Ra’s al Guls

DC Comics visuma personāžs, Betmena ārsts.

Šim personāžam nav nekādas īpašības, izņemot to, ka ir nemirstīgs. Precīzāk, katru reizi, kad viņš nomirst, viņu atdzīvina par tā saucamo virzsemes Lācara Bedru (katru Bedri var izmantot tikai vienu reizi, bet tās viņam ir diezgan daudz) palīdzību, kuras atgriež al Gulu pie dzīvības, tiesa atņemot viņam saprātu, kurš viņam no jauna atgriežas pēc kāda laika. Grūti pateikt, cik gadu ir Ra’s al Gulam. Vieni saka, ka viņš dzimis senajā Arābijā, bet citi, ka viņš vispār ir saticis Ēģiptes faraonus. Katrā gadījumā skaidrs, ka viņš dzīvo jau ļoti ilgi. Un pa šo laiku viņš paspēja pamatīgi izzināt alķīmiju, ekonomiku, militāro stratēģiju un daudzumu citu zinību. Pie tam vēl viņam kalpoja vesels diversantu leģions, pazīstams kā Ēnu līga, kuri gatavi izpildīt jebkuru saimnieka gribu, ieskaitot uzdevuma izpildīšanu par savas dzīvības cenu. Bet ja ņemt vērā, ka Lācara Bedre ļauj Ra’s al Gulam uzturēt tā sev pietiekamu ķermeņa uzbūvi, kura pastiprinās ar daudzgadīgiem treniņiem dažādos kaujas stilos ar dažādiem ieroču veidiem, tad viņš ir vairāk kā bīstams sāncensis.

Vai bija kas līdzīgs mūsu pasaules realitātē? Jā, viņu sauca par Hasanu ibn Sabbahu, jeb Kalna Vecajo. Esot lieliskam sludinātājam, viņš spēja savākt ap sevi grupu karotāju-teroristu, kuri bija gatavo pēc viņa rokas mājiena nogalināt jebko, ieskaitot pašiem sevi. Viņi uzdzina šausmas gandrīz visai islama pasaulei. Un pat līdz Eiropai aizvēlās viņu slava. Assasini, kā viņus sauca, bija gatavi iznīcināt neticīgos, lai kur tie atrastos un kāda stipra apsardze tiem nebūtu. Jāsaka, ka par “neticīgajiem” viņi uzskatīja arī tos musulmaņus, kuri nepiekrita Kalna Vecā uzskatiem. Reiz uz Alamutu, assasinu cietoksni, atbrauca eiropiešu sūtnis, un Hasans ibn Sabbahs veca gandrīz nepamanāmu kustību, pēc kuras viens no jaunekļiem-assasiniem ieleca bezdibenī, pēc tam otrais, pēc tam trešais. Un tā līdz tam brīdim, kamēr Kalna Vecais nesaprata, ka viņa viesi pietiekami iespaidojusi viņa kalpu uzticība.

Divsejainais

Vēl viens ne pārāk normāls, teiksim tā, ļaundaris. Agrāk viņš bija dedzīgs likuma piekritējs un draudīgs mafijas ienaidnieks, prokurors Harvijs Dents, kamēr viens no Hotemas mafijas bosiem neiešļāca viņam sejā skābi. Skābei bija jānogalina Dentu, tomēr tikai saēda pusi no viņa sejas. Taču zināmā mēra tā viņu nogalināja, jo taču pēc šī incidenta viņā atbrīvojās maniaka-psihopāta Divsejainā personība, kurš gatavs nogalināt katru neatkarīgi no tā, uzkrīt ērglis vai cipars. Divsejainais visu laiku nēsā sev līdzi monētu un lemj savu upuru likteni to metot. Izkrita ērglis – upuris mirs. Cipars – dzīvos. Tiesa, šajā gadījumā tas var apskaust tos, kurus monēta nolēma nāvei.

Cilvēcīgās dabas divējādības motīvs – visai izplatīta parādība. Var atcerēties labo doktoru Džekilu un ļauno misteru Haidu, kuri dzīvo vienā cilvēkā Stīvensona stāstā. Vai arī labo dievieti Parvati un šausmīgo Duru, kuras ir dievietes Kali divas pretējības. Tas pats Lokijs no skandināvu mītiem ir apmānītājs, kurš vainīgs daudzās skandināvu dievu nelaimēs, taču viņš arī atrod izeju no daudzām šiem pašiem dieviem nepatīkamām situācijām.

Mīklu veidotājs

Visai ekscentrisks noziedznieks, kurš saviem ienaidniekiem uzdod mīklu, kura satur atslēgu uzvarai pār viņu.

Mīklas, kuru vajag atminēt, lai uzvarētu to, kurš mīklu uzdevis, motīvs ir diezgan izplatīts mītos un pasakās. Tā ir gan slavenā Sfinksas mīkla, kuru atminot Edips atbrīvo dzimto pilsētu no šausmīga briesmoņa, kurš iemetas jūrā pēc tam, kad viņa mīkla ir atminēta. Tā ir arī pasaka par ļaunīgo rūķi, kurš saka, ka priekš uzvaras pār viņu vajag nosaukt viņa vārdu, un kad kāds ne būt nosauc viņa vārdu, rūķis pārmiesojas. Bez tam, pats ļaundara vārds, Edvards Nigma, vai E.Nigma, pilnībā var būt atsauce uz “Enigmu”, leģendāru vācu šifrēšanas mašīnu, bet precīzāk, uz veselu XX gadsimta 20to gadu šifrēšanas mašīnu tipu.

Un tie ir tikai paši spilgtākie piemēri.

Tādā veidā, var redzēt, lai cik fantastiski nebūtu literārie personāži (bet komiksi – tā ir literatūra, lai ko arī neteiktu), katram no viņiem var atrast analogu vai prototipu mūsu reālajā pasaulē.