Trešā reiha plāni attiecībā uz iekarotajām PSRS teritorijām pieņemts saistīt ar Ģenerālo plānu Ost. Jāsaprot, ka tas nav viens dokuments, bet drīzāk projekts, tāpēc ka pilna oficiāla dokumenta, ko apstiprinājis Hitlers, vēsturnieku rokās nav. Toties ir seši dokumenti. 
Pati plāna Ost koncepcija tika izstrādāta uz nacistu rasu doktrīnas pamata. Tās patrons bija Vācu valstiskuma stiprināšanas reihskomisariāts (RKF), ko vadīja SS reihsfīrers Himlers. Ģenerālplāna Ost koncepcijai pēc uzvaras pār PSRS bija jākalpo par teorētisko pamatu okupēto teritoriju kolonizācijai un ģermanizācijai.
Darbs kūsā...
Domāt par to, kā "labiekārtot dzīvi" iekarotajās teritorijās, nacisti sāka jau 1940. gadā. Tā gada februārī profesors Konrāds maiers un viņa vadītā RKF Plānošanas nodaļa radīja pirmo plānu, kas attiecās uz Reiham pievienotajiem Polijas rietumu apgabaliem. Pats Reihskomisariāts vācu valstiskuma stiprināšanai tika radīts mazāk, kā pirms pusgada no minētā laika - 1939. gada oktobrī. Maiers vadīja piecu no minēto sešu dokumentu radīšanu.
Ģenerālā plāna Ost izpildīšana tika sadalīta divās daļās: tuvākais plāns – jau okupētajām teritorijām, tālākais – PSRS austrumu teritorijām, kas vēl bija jāsagrābj. Tuvāko plānu vācieši sāka izpildīt jau kara sākumā, 1941. gadā.
Ostlande un Reihskomisariāts Ukraina.
Jau 1941. gada 17. jūlijā uz Ādolfa Hitlera rīkojuma „Par civilo pārvaldi okupētajos austrumu apgabalos” pamata, Alfrēda Rozenberga vadībā tika radīta Okupēto austrumu teritoriju lietu Impērijas ministrija, kas pakļāva sev divas administratīvas vienības: Reihskomisariātu Ostlande ar centru Rīgā un Reihskomisariātu Ukraina ar centru Rivnē. [Kādreiz – Rovno – t.p.]
Nacistu plānos bija arī radīt Reihskomisariātu Moskovija, kurā ietilptu Krievijas Eiropas daļa. Arī plānoti bija reihskomisariāti: Dona-Volga, Kaukāzs un Turkestāna.
Pārvāciskošana.
Viens no galvenajiem plāna Ost punktiem bija tā sauktā okupēto teritoriju pārvāciskošana. Trešā reiha rasistiskā koncepcija uzskatīja krievus un slāvus par untermenšeniem, tas ir „zemcilvēkiem”. Krievi tika atzīti par pašu neģermanizētāko tautu, turklāt viņi bija „saindēti ar jūdoboļševisma indi”.
Tāpēc viņus bija, vai nu jāiznīcina, vai jāizsūta. Uz Rietumsibīriju. PSRS Eiropas daļai pēc Ost plāna bija jābūt pilnībā ģermanizētai.
Himlers ne reizi vien ir runājis, ka „Barbarosas” plāna mērķis ir slāvu iedzīvotāju iznīcināšana par 30 miljoniem. Vetcels savos memuāros rakstīja par nepieciešamību spert soļus dzimstības samazināšanai (abortu aģitācija, kontracepcijas popularizēšana, atteikšanās no cīņas ar bērnu mirstību).
Atklāti par PSRS vietējo iedzīvotāju iznīcināšanas programmu rakstīja Hitlers: „Vietējie iedzīvotāji? Mums nāksies nodarboties ar viņu filtrēšanu. Destruktīvos ebrejus mēs aizvāksim vispār. Iespaids par baltkrievu teritoriju man pagaidām ir labāks, nekā par ukraiņu. Krievu pilsētās mēs neiesim, tām ir jāizmirst pilnībā. Ir tikai viens uzdevums: jāveic vāciskošana, ievedot vāciešus, bet iedzīvotājus, kas šeit dzīvoja, ir jāuzskata par indiāņiem”.
Plāni.
PSRS okupētajām teritorijām pirmkārt bija jākalpo par izejvielu un pārtikas bāzi Trešajam reiham, bet to iedzīvotāji par lētu darbaspēku. Tāpēc Hitlers pēc iespējas prasīja šeit saglabāt lauksaimniecību un rūpniecību, kas bija ļoti vajadzīga Vācijas kara ekonomikai. Lai realizētu plānu Ost, Maiers izdalīja 25 gadus. Pa šo laiku lielākā okupēto teritoriju iedzīvotāju daļa būtu „vāciskota” saskaņā ar nacionalitāšu kvotām. Pamatiedzīvotājiem tiktu atņemtas tiesības uz privātīpašumu pilsētās, lai tos izspiestu „uz zemi”.
Pēc Ost plāna, lai kontrolētu tās teritorijas, kur sākumā vācu iedzīvotāju procents ir zems, tiktu veidotas markgrāfistes. Kā, piemēram, Ingermanlande (Ļeņingradas apgabals), Gotengava (Krima, Hersona) un Mēmele-Nareva (Lietuva-Belostoka).
Ingermanlandē paredzēja pilsētas iedzīvotāju skaitu no 3 miljoniem samazināt līdz 200 tūkstošiem. Maiers plānoja radīt Polijā, Baltkrievijā, Baltijā un Ukrainā 36 atbalsta punktus, kas nodrošinātu efektīgus sakarus markgrāfistēm vienai ar otru un ar metropoli. Pēc 25-30 gadiem markgrāfistēm bija jābūt ģermanizētām uz 50%, atbalsta punkti uz 25-30%. Himlers šiem uzdevumiem izdalīja tikai 20 gadus un piedāvāja padomāt par pilnīgu Latvijas un Igaunijas pārvāciskošanu, kā arī par aktīvāku Polijas pārvāciskošanu.
Visi šie plāni, kuru veidošanai strādāja zinātnieki un saimniecības darbinieki, izmaksāja 510 tūkstoš reihsmarkas – tika atlikti. Karš pagriezās uz citu pusi un, Trešajam reiham vairs neatlika laika fantāzijām.
Karte no„Atlas zur Geschichte, Band 2”, 1975. Leipzig.
ASV Kongresa bibliotēka, Alfrēda Rozenberga plāns PSRS sadalīšanai.