1. Termometru ir izgudrojis Galileo Galilejs. 1597. gadā viņš radīja iekārtu, kur ūdens līmenis cēlās, paaugstinoties temperatūrai. Daniels Gabriels Fārenheits 1721. gadā palildināja ierīci ar dzīvsudraba lodīti. 1730 gadā Renē Reomīrs piedāvāja skalu, kur nulle ir  ūdens sasalšanas temperatūra jūras līmenī, bet ūdens viršanas temperatūra ir 80 Ré grādi. Viņš gan lietoja spirtu, tāpēc viņa termometri bija masīvāki, nekā dzīvsudraba. 1742. gadā Anderss Celsijs piedāvāja skalu, kurā bija ūdens sasalšanas un vārīšanās temperatūras ar 100 iedaļām. Tikai otrādi, nekā tagad, tomēr Kārlis Linnejs šo skalu izmainīja tā, ka 0 °C temperatūrā kūst ledus, bet 100 °C temperatūrā vārās ūdens. Vēlāk radās tā sauktā Kelvina skala (1848.), kur nulle ir absolūtā nulle - Kelvins pēc vērtības ir vienāds ar Celsija grādu, bet 0 °C = 273,15 K. Kelvins nosaukts britu fiziķa Viljama Tomsona, vēlākā lorda Kelvina vārdā. Līdz 1968. gadam kelvinu oficiāli sauca par Kelvina grādu. Saskaņā ar trešo termodinamikas likumu absolūto nulli nav iespējams sasniegt, bet tikai tuvoties tai (no mūsdienu kvantu fizikas izriet, ka arī pie absolūtās nulles daļiņām piemīt t. s. nullsvārstības).

2. Holandiešu fiziķis Kristiāns Heigenss 1657. gadā, balstoties uz Galileja svārsta likumu, izgatavoja pirmo svārsta pulksteni. Anglis Roberts Huks sanainīja svārstu ar kompaktu atsperes regulātoru, kas bija satīts spirālē.

3. Tomasa Severija "uguns mašīna", kas tika patentēta 1698. gadā, nebija dzinējs, bet tvaika sūknis. Tajā nebija virzulis. Tomēr tā kalpoja, lai darbinātu strūklakas Vasaras dārzā Sanktpēterburgā. 1768. gadā tā kļuva par bāzi Nikola Žozefa Kunjo tvaika ratiem. Pirmajam braucamrīkam bez dzīvnieku un cilvēka muskuļu spēka.

4. Skots Roberts Viljams Tomsons Francijā, 1846. gadā patentēja riepu ar kameru. Pēc gada ASV, taču to sāka ražot tikai 1888. gadā, kad līdzīgu patentu neatkarīgi ieguva Džons Danlops. Vēlāk šo patentu anulēja.

5. Ādolfs Gastons Fikss (viņa tēvocis formulēja difūzijas likumu) 1887. gadā izgatavoja stikla kontaktlēcas un izmēģināja pie sevis. Augusts Millers 1889. gadā sāka to ražošanu, bet čehs Otto Vihterle 1960. gados izdomāja elastīgās lēcas.

6. Giljermo Markoni 1896. gadā iesniedza patentu aparātam, kas bija līdzīgs krievu inženiera Popova konstrukcijai. Markoni izmantoja elektromagnētiskos viļņus, taču ar būtiskiem uzlabojumiem. 1901. gadā viņš panāca stabilus bezvada signāla pārraidi pāri Atlantikai.

7. Luī-Sebastians Lenormans. Parašūta rasējumi tika atrasti Leonardo da Vinči zīmējumos, kā arī XVII gadsimta horvātu zinātnieka Fausta Vrančiča darbos. Taču pirmo darbojošos modeli izgatavoja un veica lēcienu 1783. gadā franču fiziķis Lenormans. Viņš arī esot izgudrojis terminu "parašūts" jeb izpletnis.

8. Amerikāņu izgudrotājs Edvīns Herberts Lends aizrāvās ar polarizācijas eksperimentiem. 1932. gadā viņš dibināja kompāniju 'Polaroid", kas ražoja lēcas un gaismas filtrus. 1948. gadā "Polaroid" sāka ražot aparātus momentfotogrāfijai, kas izdeva gatavas fotogrāfijas tūlīt pēc fotogrāfēšanas.