Likumsakarīgi, ka arī Eiropas Savienībā (ES) jau vairākus gadus tiek diskutēts par savas digitālās valūtas – digitālā eiro – palaišanu. Jaunākās prognozes liecina, ka digitālais eiro mūsu maciņos varētu nonākt pēc trim gadiem, 2026. gadā. Lai arī tas galīgi nav tālu, vairumam iedzīvotāju joprojām nav skaidrs, kāpēc digitālā valūta ir nepieciešama, kāda būs tās funkcija un ar ko tā vispār atšķiras no šobrīd bankas kontā esošās naudas? Neskaidrību ir daudz, taču domāju, ka šis ir īstais brīdis, kad sākt plašāk runāt par šo jautājumu un viest lielāku izpratni par nākotnes norēķinu līdzekli – digitālo eiro.

Kas ir digitālā valūta?

Centrālās bankas digitālā valūta, saukta arī par valsts naudu, ir digitālā valūta, ko emitē valsts centrālā banka, nevis komercbankas. CBDC eksistē kā trešā naudas forma, kas papildinās norēķinus ar skaidru naudu jeb monētām, banknotēm un bankas kontā esošo bezskaidro naudu. Tā nav jauna valūta. Digitālo valūtu mērķis būtībā ir apvienot priekšrocības, ko sniedz centrālās bankas emitētā nauda (banknotes un monētas), ar digitālo maksājumu rīku izmantošanas iespējām. CBDC sniedz tādas priekšrocības kā efektivitāte, mērogojamība, likviditāte un drošums. Tās ir izmantojamas pārrobežu maksājumos.

Jau 114 valstīm aktuāli

Šobrīd 114 valstu centrālās bankas atrodas dažādos digitālās valūtas novērtēšanas vai ieviešanas līmeņos. CBDC ieviešanas iemesli un izmantošanas mērķi mēdz būt atšķirīgi. Piemēram, attīstītākajās valstīs digitālo valūtu mudina ieviest tādi faktori kā skaidras naudas lietošanas samazinājums. Savukārt attīstības valstīs CBDC ieviešanas mērķis biežāk ir finansiālās iekļautības problēmu risināšana.

Būtiski, ka šobrīd piecu valstu centrālās bankas jau ir radījušas un palaidušas savu CBDC: Bahamu salu centrālā banka (Sand Dollar), Austrumkarību centrālā banka (DCash), Nigērijas centrālā banka (e-naira), Jamaikas banka (JamDex), Ķīnas Tautas banka (digitālais renminbi) un Indijas Rezervju banka (digitālā rūpija). Kas attiecas uz ES reģionu, Eiropas Centrālā banka (ECB) lēmumu par digitālā eiro palaišanu paziņos šī gada beigās jeb pēc divus gadus ilga izpētes posma.

Kas ir digitālais eiro un kāpēc tas ir vajadzīgs?

Digitālā eiro definīcija daudz neatšķiras no CBDC kopējā skaidrojuma. ECB skaidro, ka digitālais eiro ir elektronisks maksāšanas līdzeklis, kas 1:1 līdzvērtīgs skaidrai naudai un ko ikviens varētu izmantot eirozonā. ECB norāda, ka šī digitālā valūta būtu tikpat droša, vienkārši un ērti lietojama kā skaidra nauda (monētas, banknotes, ko arī emitē ECB). Lietotāji varētu norēķināties ar digitālo eiro, visticamāk, izmantojot digitālo maciņu (par tiks lemts vēlāk). Gluži kā citas CBDC, arī digitālais eiro kalpotu tikai kā papildinājums esošajiem norēķinu līdzekļiem.

Plašāk par digitālā eiro ieviešanu tiek runāts pēdējos pāris gadus. Kā var redzēt diagrammā zemāk, iedzīvotāju informētība par šo norēķinu līdzekli turpina augt un šobrīd par digitālo eiro ir dzirdējusi teju puse Latvijas iedzīvotāju (lielākoties gados jaunāki cilvēki, rīdzinieki, augstāko izglītību saņēmušie). Ceru, pēc šī raksta izlasīšanas būs nedaudz vairāk. :)

Avots: Latvijas fakti

Daudziem neizpratni rada tas, kāpēc digitālais eiro vispār ir vajadzīgs. Eiropas Centrālā banka uzskaitījusi vairākus iemeslus tā ieviešanai:

• Iespēja saglabāt ECB emitētās naudas pieejamību arī digitalizācijas laikā. ECB nolēma ieviest digitālo eiro, reaģējot uz augošo pieprasījumu pēc drošiem, stabiliem un uzticamiem elektroniskajiem maksājumiem. Norādot uz galvenajiem iemesliem digitālā eiro ieviešanai, ECB skaidro, ka pašreiz centrālo banku nauda ir pieejama sabiedrībai tikai banknošu un monētu veidā. Tāpēc, pieaugot elektronisko maksājumu apjomam, tā var zaudēt savu nozīmi. Lai tas nenotiktu, papildus ECB izlaistajai skaidrajai naudai plānots piedāvāt arī elektronisku naudu – digitālo eiro.
• Arvien retāka skaidras naudas izmantošana. Līdz ar to digitālais eiro būtu risinājums apstākļos, kad iedzīvotāji un uzņēmumi sāk dot priekšroku digitālajiem maksājumiem.
• Digitālo maksājumu efektivitātes uzlabošana.
• Noturēt eiro starptautisko lomu un nozīmi laikā, kad centrālās bankas visā pasaulē izlaiž savas digitālās valūtas.
• Veicināt inovācijas, paaugstināt maksājumu efektivitāti. Piemēram, mazākiem uzņēmumiem būtu lielākas iespējas piedāvāt savus pakalpojumus par konkurētspējīgām cenām. Uzņēmumiem kopumā būtu plašākas iespējas norēķināties un saņemt maksājumu no klientiem.

Atšķirības starp digitālo eiro un “parasto” eiro bankas kontā

Ieguvumi

Eiropas Centrālā banka ir uzskaitījusi vairākus ieguvumus, ko sniegs digitālais eiro gan lietotājam, gan Eiropai kopumā:

1. Tikpat drošs un vienkārši izmantojams kā skaidra nauda šobrīd;
2. Papildus opcija maksājumu veikšanai, uzņēmumiem – vēl viens veids, kā saņemt maksājumus no klientiem;
3. Iespēja veikt maksājumus jebkurā vietā eirozonā;
4. Digitālais eiro varētu piedāvāt papildus funkcijas, piemēram, automātisko maksājumu veikšanu;
5. Papildinās skaidro naudu un noguldījumus;
6. Nodrošinās sinerģiju ar maksājumu nozari;
7. Veicinās Eiropas tautsaimniecības digitalizāciju;
8. Nodrošinās pieeju centrālās bankas naudai;
9. Novērsīs neregulētu maksājumu risinājumu risku;
10. Novērsīs ārvalstu valūtu izmantošanu.

Ceļš līdz digitālajam eiro

Digitālā eiro izpētes posms tika uzsākts 2021. gada oktobrī. Plānots, ka tas ilgs divus gadus, līdz ar to noslēgsies šī gada oktobrī. Šo divu gadu laikā ECB ar ekspertu komandu pēta, kā digitālo eiro varētu izstrādāt un izplatīt, kādu ietekmi šī valūta varētu atstāt uz kopējo tirgu. Attiecīgi pēc 2023. gada oktobra ECB pieņems lēmumu, vai sākt digitālā eiro faktisko izstrādes posmu. Zemāk mazliet plašāk var iepazīties ar digitālā eiro izpētes posma laika grafiku.

• 2021. gada 4. ceturksnis. Projekta komandas izveide, pārvaldības jautājumi;
• 2022. gada 1. ceturksnis. Digitālā eiro izmantošanas gadījumu definēšana. Iedzīvotāju un uzņēmēju fokusgrupu rīkošana par digitālā eiro lietošanu.
• 2022. gada 2. ceturksnis. Digitālā eiro lietošana, pieejamība online/offline vidēs; datu privātums; maksājumu veikšana starp kontiem.
• 2022. gada 3. ceturksnis. Digitālā eiro funkcionalitāte; izplatīšanas jautājumi.
• 2022. gada 4. ceturksnis. Norēķinu modelis; apgrozībā esošais digitālā eiro apjoms; starpnieka loma; integrācija; prototipa izstrāde.
• 2023. gada 1. ceturksnis. Piekļuve digitālā eiro ekosistēmai; digitālā eiro papildus sniegtie pakalpojumi; uzlabotas funkcijas; prototipēšanas rezultāti.
• 2023. gada 2. ceturksnis. Lietotāju prasību nodefinēšana; sagatavošanās projekta realizācijas fāzei,
• 2023. gada 3. ceturksnis. Stratēģijas izvēle projekta realizācijas fāzei; lēmuma pieņemšanas dokumenta sagatavošana un konsultācijas par iespējamo digitālā eiro emisiju, funkcionalitāti un ieviešanu.
• 2023. gada rudens. ES institūcijas lems par digitālā eiro pilotprojekta uzsākšanu vai neuzsākšanu.

Ja viss noritēs kā paredzēts, tad ap 2026. gadu digitālais eiro varētu ieraudzīt dienas gaismu.

Kā digitālo eiro padarīt pievilcīgu lietotājam?

Digitālais eiro būs sekmīgs tikai tad, ja to ikdienā aktīvi lietos liela daļa eiropiešu. Lai to panāktu, jānodrošina tas, lai digitālais eiro sniegtu kādu pievienoto vērtību un ikdienā būtu ērti, vienkārši, lēti un droši lietojams, plaši pieejams. Plānots, ka šādu norēķinu līdzekli plaši varētu izmantot arī uzņēmēji, tirgotāji. Tāpēc ļoti svarīgi būtu nodrošināt darījumus ar zemu komisijas maksu un ērtu, vienkāršu integrāciju esošajās biznesa sistēmās.

Tāpat ļoti svarīgs jautājums ir par privātuma nodrošināšanu. Lietotājiem būtu jānodrošina iespēja izvēlēties, cik daudz privātās informācijas viņi vēlas atklāt. Būtisks ieguvums lietotājiem varētu būt arī tas, ka digitālā eiro gadījumā ECB nevāktu informāciju par atsevišķu lietotāju maksājumiem, neizsekotu norēķinu paradumiem. Kā arī šāda informācija netiktu nodota trešajā pusēm.

Pagaidām digitālais eiro vēl ir diezgan tālu no palaišanas stadijas, tāpēc kaut kas no rakstā pieminētā varētu tikt mainīts vai papildināts. Jebkurā gadījumā domāju, ka ECB būtu plašāk jākomunicē ar sabiedrību par digitālo eiro, jāinformē par tā sniegtajām iespējām un priekšrocībām, tādā veidā veicinot tā pieņemšanu un vēlāk arī plašu izmantošanu.

https://kursors.lv/2023/07/12/kas-ir-digitalais-eiro-un-kapec-to-vispar-vajag/