Izdevniecība Timely Comics (vēlāk tika pārveidota par Marvel Comics) ideju apstiprināja. Izdevējs Mārvins Gudmans tūlīt pat pasūtīja komiksu sēriju par Kapteiņa Amerikas piedzīvojumiem, kaut gan tajā brīdī viņam bija tikai vārds un izskats: tradicionāls supermeņa triko, tikai iekrāsots Amerikas karoga krāsās, un vairogs, arī izrotāts ar “zvaigznēm un svītrām”.

Kapteinis Amerika jau no sākuma kalpoja par viņa radītāju politisko uzskatu iemiesojumu. Pēc Saimona vārdiem, viņš un mākslinieks Džeks Kerbijs bija sašutuši par nacistiskās Vācijas rīcību un juta, ka karš ir neizbēgams. Viņiem nācās izturēt asu kritiku no pretiniekiem, kas nevēlējās ASV iesaistīšanos militārajā konfliktā – taču pēc Pērlhārboras viņi varēja lepoties par savu politisko gaišredzību.

Pirmais komiksa “Kapteinis Amerika” metiens sasniedza gandrīz vienu miljonu eksemplāru. Tajā tika stāstīts par kādu īru emigrantu dēlu Stīvu Rodžersu. Dzimis Ņujorkā, Stīvs ātri paliek bārenis, aug vājš un tievs; pēc skolas iestājas koledžā, cerot kļūt par mākslinieku-ilustratoru.

Satraucies par Trešā Reiha izplešanos, Stīvs cenšas iestāties armijā, taču viņu neņem sliktās fiziskās sagatavotības dēļ. Taču armijas ierēdņi pievērš uzmanību viņa entuziasmam un uzzinājuši, ka viņam nav radinieku un tuvu draugu, piedāvā viņam kļūt par izmēģinājuma trusīti superslepenā armijas projektā.

“Operācija Atdzimšana” ir mēģinājums radīt ideālus karavīrus. Zinātnieks Abrahams Erskins veic ar viņu veselu rindu procedūru: sākumā ievada serumu, pēc tam apstaro ar īpašiem stariem, kas aktivizē un nostiprina serumu organismā. Process nav nemaz tik patīkams – taču Stīvam gandrīz vienā mirklī izmainās fizioloģija un metabolisms, trauslais jauneklis pārvēršas muskuļotā, pārliecinātā puisī. Erskins paziņo, ka eksperiments ir noritējis veiksmīgi un tagad var palaist programmu, lai radītu jaunu cilvēku rasi. Taču tajā brīdī viņu nogalina nacistu spiegs, bet, tā kā zinātnieks savas formulas nav pierakstījis, turot tās galvā, atkārtot šīs procedūras nav iespējams.

Stīvs Rodžerss kļūst par pirmo un pēdējo superkareivi pasaulē.

ASV valdība negrib atzīties, ka “Operācija Atdzimšana” ir bijusi nesekmīga, tāpēc tā izdomā Stīvam leģendu: viņš ir supervaronis, kas dienē ASV armijā un cīnās ar Tēvzemes ienaidniekiem. Viņu arī izmanto kā propagandas simbolu cīņā pret Sarkano Galvaskausu, nacistu teroristiskās organizācijas vadītāju. Tāpēc arī viņu ietērpj amerikāņu karoga krāsas triko un iedot ložu necauršaujamu vairogu.

No tiem laikiem ir pagājuši 70 gadi un pasaulē ir pārdots vairāk nekā 210 miljonu komiksu eksemplāru par Kapteiņa Amerikas piedzīvojumiem. Kopā ar savu palīgu Baki viņš sekmīgi cīnās pret nacistiem, japāņu imperiālistiem, komunistiem un visu veidu teroristiem. Pēc kara Kapteiņa Amerikas popularitāte sāk kristies un 1954. gadā viņu nolemj nogalināt. Taču pēc desmit gadiem viņu atgriež ierindā jau kā drošības aģentūras S.H.I.E.L.D. darbinieku, kur viņš turpina cīnīties par Amerikas ideāliem. Augšāmcelšanās tiek izskaidrota tā: viņš, lūk, ir iesalis ledū un sasaldētā stāvoklī pavadījis vairākus gadus. Pateicoties slavenajai “Bezgalības formulai”, viņš praktiski nav novecojis – un nenoveco arī vēlāk.

Drīz Kapteinis Amerika kļūst par “Atriebēju” komandas biedru, kur izdevniecība Marvel nosūta daudzus savus varoņus, kas nav tik populāri, lai panestu uz saviem pleciem solo projektus. Tālākos gados izdevniecības pats pirmais supervaronis “viesojas” citu Marvel varoņu komiksos, piedalās “Atriebēju” akcijās, kā arī regulāri kļūst par solo projektu varoni, kuros tiek saglabāta secīga numerācija – tāpēc 2011. gada maijā iznāk jau 618. komiksu izlaidums par viņa piedzīvojumiem, viņš ir viens  no visilgāk dzīvojošajiem supervaroņiem šovbiznesa vēsturē. 2007. gadā Kapteini Ameriku atkal uz neilgu laiku nogalina un atkal atdzīvina ar vēl viltīgākiem izskaidrojumiem. Pašreiz viņš turpina strādāt amerikāņu pretizlūkošanā un brīvajā laikā glezno.

Pirmā filma par Kapteini Ameriku tika uzņemta 1990. gadā. Viens no galvenajiem tā laika B klases grāvēju piegādātājiem, režisors Alberts Pjuns par grašiem uzņēma Dienvidslāvijā savu versiju ar maz pazīstamu aktieru piedalīšanos. Sākumā šo lenti gribēja izlaist uz lielā ekrāna, atzīmējot Kapteiņa Amerikas 50 gadu Jubileju – taču, kad studijas bosi paskatījās, kas tur ir iznācis, tad nosūtīja filmu pa taisno uz video.

Ideja uzņemt solīdāku projektu radās 1997. gadā. Izdevniecība Marvel piedāvāja tiesības uz filmu producentiem Markam Gordonam un Harijam Levinconam. Tika uzaicināti scenāristi, kā finansētājs pieslēdzās kompānija Artisan Entertainment – ar vienu vārdu sakot, darbs sākās, taču radās negaidīts šķērslis: komiksa radītājs Džo Saimons sāka tiesāties ar Marvel attiecībās par autortiesībām un projektu uz ilgu laiku apglabāja. Tieslietas beidzās tikai 2003. gadā.

2005. gadā banku korporācija Merrill Lynch ieguldīja Marvel 525 miljonus dolāru, lai uzņemtu 10 filmas pēc izdevniecības pašu populārāko komiksu motīviem. To vidū, protams, bija arī “Pirmais atriebējs”.

Sākumā Marvel plānoja sākt savu filmu sēriju par supervaroņiem tieši ar “Pirmo atriebēju”. Taču projekts ne uzreiz ieguva konkrētus apveidus. Sākumā Marvel vēlējās uzņemt filmu par Stīva Rodžersa piedzīvojumiem tieši Otrā pasaules kara laikā. Pēc tam nolēma, ka būs daudz interesantāk, ja visi tā laika varoņi nokļūs mūsu laikā. “Mums gribējās, lai uz mums paskatītos cilvēks, kas uzskatīja, ka ideālā pasaule ir maza amerikāņu pilsētiņa,” - Marvel galva, producents Avi Arads teica. - “No tiem laikiem ir pagājuši 60 gadi, taču vai mēs esam kļuvuši labāki?” Pēc Arada vārdiem uz filmas sižetu stipru iespaidu atstāja triloģija “Atpakaļ nākotnē”.

Lenti vajadzēja izlaist 2008. gada vasarā, taču, ak vai, scenāristu un režisora meklēšana ievilkās, bet pēc tam sākās scenāristu streiks. Dēvids Selfs, kas bija uzaicināts rakstīt scenāriju, bija spiests sēdēt rokas klēpī salicis un intervijās stāstīt, ka bērnībā Kapteinis Amerika viņam esot bijis mīļākais varonis.

Par filmas režisoru gribēja kļūt Luī Leterjē – taču, tā kā pati doma, uzticēt uzņemt filmu par Kapteini Ameriku francūzim likās pārāk nepatriotiska, no Leterjē pakalpojumiem nācās atteikties. Džons Favro piedāvāja uzņemt par Kapteini Ameriku komēdīju – taču šī ekstrēmā ideja nelikās esam piemērota. Galu galā, paņēma Džo Džonstonu – pietiekoši labu speciālistu, kas veidojis lielbudžeta grāvējus ar specefektiem un kura kontā ir tādas filmas, kā “Dārgā, es samazināju bērnus”, “Džumandži”, “Juras perioda parks – 3” un “Cilvēks-vilks”. Vispār, producents Kevins Feidžs pieminēja, ka viņam Džo Džonstona vizītkarte esot bijusi, viņa darbs pie specefektiem pirmajā “Zvaigžņu karu” triloģijā.

Tajā pašā laikā pasaulē pieauga antiamerikāņu noskaņojums un pēc nelielas šaubīšanās Marvel nolēma uz laiku atlikt projektu un sākumā uzņemt “Dzelzs cilvēku” un “Neticamo Halku”. Tomēr, šo lentu komerciālie panākumi pārliecināja studiju, ka ārzemju skatītājs pieņems arī “Pirmo atriebēju”.

“Kapteinis Amerika cīnās par brīvību un demokrātiju, cerībā uz labāku nākotni visiem pasaules cilvēkiem,” - Arads paziņoja. - “Viņš tika radīts, lai cīnītos ar tirāniju un šodien šī problēma ir tik pat asa. Tāpēc es domāju, ka mums iznāks interesants stāsts.” Bet pēc pāris dienām, kad par ASV prezidentu tika ievēlēts Baraks Obama, viņš teica, ka scenārijā tiks izdarītas izmaiņas “sakarā ar nesenajiem politiskajiem notikumiem”. Acīmredzot, Kapteini Ameriku gaida liels pārsteigums, kad viņš uzzinās, kas pašreiz ir prezidents.

2009. gada decembrī Džo Džonstons oficiāli apstiprināja, ka viņš nozīmēts par režisoru un ka domā sākt filmēšanu 2010. gada aprīlī. Viņš arī paziņoja, ka pilnā sparā ir sākti darbi, lai uzsāktu filmēšanu: mākslinieki gatavo dekorāciju maketus, kostīmu mākslinieki šuj kostīmus pēc 40. gadu modes. Tātad? “Jā, filmas sākuma ainas skars 1942.-1943. gadu. Mēs nolēmām nepieskarties Kapteiņa Amerika piedzīvojumiem 60.-70 gadu Amerikā. Viņš uzreiz tiks pārnests uz mūsdienām.” Džonstons arī apstiprināja, ka par varoņa galveno pretinieku kļūs Sarkanais Galvaskauss.

2010. gada martā Variety ziņoja, ka galvenā varoņa lomai ir apstiprināts Kriss Evanss, bet viņa pretinieku tēlos Hugo Vivings. Evanss neslēpa, ka trīs reizes ir attiecies no lomas, pirms studijai ir izdevies viņu pielauzt. “Es atceros, ka tajās dienās teicu: “Ja filma izgāzīsies, tad mana karjera ir beigusies”. Man vienkārši bija bail. Bet tad es sapratu, ka nevar pieņemt lēmumus, balstoties uz savām bailēm. Jo principā tā ir lieliska loma. Kaut arī filmas pamatā ir komikss, šis stāsts ir dziļāks un cilvēcīgāks.” Baumo, ka Evanss ir parakstījies uzreiz uz deviņiem projektiem – trīs “Pirmā atriebēja” sērijas, trīs “Atriebēju” sērijas un trīs potenciālie krosoveri. “Galvenais, atrast labu scenāriju un labu režisoru,” - tā viņš paskaidroja savu lēmumu. - “Tas ir fantastisks stāsts, taču ar savām saknēm tas ietiecas realitātē. Pat, ja tas ir līdzīgs pasakai, skatītāji tik un tā skatīsies lenti ar interesi un nepārmetīs par pārspīlējumiem.” Evansam arī patika scenāristu humora izjūta: “Tā nav komēdija, bet filmā ir arī smieklīgi momenti, tāpēc ka mums izdevās paskatīties uz saviem varoņiem no malas.”

Agrāk tēlojis komiksa “Fantastiskais četrinieks” kinoversijā, Evanss bija nedaudz pārsteigts, kad Džonstons viņam pateica, ka filma tiks uzņemta reālistiskā manierē. “Es jautāju Džo: “Kā tad mēs izcelsim mūsu varoņus?” Es biju pārliecināts, ka bez tā jau neiztiks. Taču Džo teica, ka vizuālais filmas veidols būs stingri reālistisks. Kaut gan, ne tik drūms un skaudrs kā “Betmenā”.”

Sebastians Stens, kas tēloja Kapteiņa Amerikas palīgu un draugu Bakiju Bārnsu parakstīja kontraktu uz sešām filmām. Interesanti, ka Stens vēlējās tēlot Kapteini Ameriku – tajā laikā, kad notika proves un noklausīšanās, viņš atradās Eiropā strādājot pie citas filmas, no kurienes sūtīja producentiem savas paštaisītas proves. Viņu uzaicināja uz pārrunām ar Kevinu Feidžu un Stens godīgi atzinās, ka komiksus nelasa, taču tik un tā grib filmēties. Producents piedāvāja viņam Bakija lomu un Stens nešauboties piekrita.

Kapteiņa Amerikas mīļotās, angļu skaistules Pegijas Kārteres lomai pretendēja vairākas britu aktrises, tajā skaitā, Emīlija Blanta un Kira Naitlija; galu galā, lomu ieguva samērā mazpazīstamā Heilija Atvela, kas agrāk bija filmējusies televīzijā. “Pegija ir britu armijas karavīrs,” - viņa stāsta par savu varoni. - “Viņa var visu, ko var vīrieši un, turklāt, viņa valkā augstpapēžu kurpes! Viņa šaus no ložmetēja uz nacistiem – taču pirms tam viņa pagūs uzkrāsot lūpas un izķemmēt matus. Viņu nevajag glābt, viņa pati glābj citus.” Lai nospēlētu šādu stipro meiteni, Atvela trenējās vairākus mēnešus – mācījās apieties ar ieročiem, apguva tuvcīņas paņēmienus, audzēja muskuļus. “Man bija jācenšas skatītājus pārliecināt, ka Pegija ir spējīga sadot vīriem pa pakaļu,” - skaidro Atvela. - Tas ir grūti, bet šausmīgi interesanti!”

Superkareivja radītāju, doktoru Erskinu tēlo Stenlijs Tuči. Kad viņam piezvanīja un piedāvāja šo lomu, viņš pieprasīja, lai viņa varonis runātu ar vācu akcentu un izskatītos kā cilvēks gados. Vispār, scenārijs viņam patika un viņš ar prieku devās filmēties uz Londonu.

Jā, izrādās “Kapteinis Amerika” (Krievijā - “Pirmais atriebējs”) arī tika uzņemts ārpus ASV! Par to bija daudz joku un tika ieteikts viņu saukt par “Kapteini Lielbritāniju”. Pēc sižeta, Kapteinis Amerika cīnās ar nacistiem Londonā un daudzas ainas notiek uz slavenāko Londonas būvju fona. Sākumā producenti gribēja filmēt visas paviljona ainas Losandželosā, bet natūru britu galvaspilsētā; taču izrādījās, ka Lielbritānijā viņi var dabūt jūtamas nodokļu atlaides. Marvel Studios prezidents Luī d'Espozito atzinās, ka “smagos ekonomiskos apstākļos mums ir jāekonomē” - un rezultātā visa filmēšanas grupa pārcēlās uz Shepperton Studios.

Sāk filmēšanu aprīlī neizdevās – nācās kārtējo reizi pārrakstīt scenāriju, precīzāk, piemērot to notikumiem, kas risināsies nākošajā Marvel Studios filmā “Atriebēji” (2012.). Pēc nepārbaudītām ziņām “Pirmā atriebēja” darbība sākas 40. gados, bet filma beidzas ar to, ka varonis iesalst ledū; “Atriebējos” viņu jau atdzīvina mūsu dienās.

Tikai 2010. gada 28. jūnijā, Londonā sākās filmēšana. Liverpūle kļuva par 40. gadu sākuma Ņujorku, bet kauju ainas tika uzņemtas Velsas grāfistē, Kaerventas miestiņā. Jau pēc filmēšanas sākuma tika paziņots, ka Tomijs Lī Džonss tēlos ģenerāli Česteru Filipsu, kurš vada Superkaravīru radīšanas programmu, bet Dominiks Kupers tēlos Hovarda Stārka , Tonija Stārka (Dzelzs cilvēka) tēva lomu.

Sākumā producenti lēma, ka filmu veidos 3D formātā. Džonstons veica izmēģinājuma filmēšanu un paziņoja, ka akciju ainas uzņemt ar masīvajām 3D kamerām ir pilnīgs murgs un tāpēc viņiem nāktos atteikties no daudziem inscenētiem plānu kadriem. Padomājuši, producenti nolēma konvertēt filmu uz 3D pēcprodukcijas laikā. Kevins Feidžs garantē, ka konvertācija nekādi nemazinās vizuālās rindas augsto kvalitāti un ka specefekti no paša sākuma tika radīti 3D.

Oficiāli filmēšana beidzās 2010. gada beigās. Kāds bija Ņujorkas iedzīvotāju pārsteigums, kad 2011. gada 25. aprīlī uz Taimskvēru ieradās “Pirmā atriebēja” filmēšanas grupa, lai uzņemtu ainu ar Krisu Evansu un Samuels L. Džeksons! Neskatoties uz piesardzības mēriem, garāmgājēji safotogrāfēja aktierus no visiem rakursiem. Parādījās pat pāris video, kas bija uzņemti no tālienes: Džeksons un Evanss stāv uz ielas, sarunājas un beigās paspiež viens otram roku. Iespējams, ka aina tika filmēta nākošai filmai “Atriebējiem” (tās filmēšana oficiāli iesākās tieši šajā dienā).

Tā vai citādi, Kapteiņa Amerikas stāsts sāk savu ceļu uz lielā ekrāna. Vai šim kino seriālam būs ilgs mūžs – to rādīs laiks.