Habilitētais matemātikas doktors un Saeimas deputāts Andris Buiķis, kurš nereti atklāti paudis uzskatus, ka pasaule ir lielāka, nekā mēs domājam, atzīst, ka Mārtiņš Mārtužs ir skaidri domājošs puisis: "Galvenais, ko viņš grib pateikt: Latvijā zinātnes ļaudis un līdz ar to izglītības sistēma izvairās runāt par neskaidriem, strīdīgiem jautājumiem. Un tā būtībā ir zinātnieku atbildība un vaina. Domātāji Ervīns Lāslo, Staņislavs Grofs, Pīters Rasels jau pirms vairāk nekā 10 gadiem secināja, ka zinātnes galvgalis iet sabiedrībai pa priekšu, vicinot vulgāra materiālisma karogu. Tagad pasaulē iznāk ļoti daudz grāmatu angļu, vācu un krievu valodā par pasaules 19./20. gs. izcilību Nikolaju Teslu. Par citām civilizācijām, par NLO un citām neskaidrām lietām ir sarakstītas vairākas grāmatas angļu valodā, piemēram, autors Ričards Tompsons, vai krievu valodā zinātnieka Alekseja Dmitrijeva grāmata par NLO pētījumiem PSRS laikā."
Arī Latvijas Universitātes (LU) Astronomijas institūta vadošais pētnieks Ivars Šmelds nenoliedz, ka dzīvība iespējama ne tikai uz Zemes, jo par to norāda, piemēram, tādi atklājumi kā t. s. nanobaktēriju (vai tām ļoti līdzīgu veidojumu) atklāšana t. s. Marsa meteorītā. Taču bēdīgāk esot ar ārpuszemju civilizāciju darbības pēdām kosmosā vai to kādreizējo vizīšu liecībām uz Zemes. "Parasti šajā sakarā piesauc zināmo vācu rakstnieku fon Denikenu, taču praktiski visiem viņa minētajiem "brīnumiem" ir arī alternatīvs – "Zemes" izskaidrojums. Tādu seno Zemes civilizāciju brīnumu kā, piemēram, piramīdu, Lieldienu salas milžu u. c. radīšanas tehnoloģijas ir atšifrētas un pat nodemonstrētas," <st1:place>I.</st1:place> Šmelds par "zaļo cilvēciņu" eksistenci ir skeptisks. "Un tomēr – tik daudzi taču uzskata, ka ir redzējuši NLO un pat to iemītniekus, un šķiet, ka viņi apzināti nepatiesību nestāsta. Lielākā daļa šo ziņojumu gan ir visai līdzīgi spoku stāstiem."
Skolu dabaszinību programmās nav iekļauta tēma "Citplanētieši", bet ir "Visums", "Astronomija", Mārtiņam atbild Slokas pamatskolas fizikas skolotāja, Vides izglītotāju asociācijas valdes locekle Evija Majore. "Ja klasē ir ieinteresēti skolēni, tad skolotājam ir iespējas runāt un diskutēt arī par dzīvības izcelšanos un eksistences iespējām Visumā. Ja runājam par pamatizglītību, tad tās nostādnes ir sniegt pamatpriekšstatus par jebkuru tēmu. Vidējā izglītībā – papildināt un paplašināt savas zināšanas, pamazām izdarot izvēli savai nākamajai profesijai. Par nopietnām diskusijām, spēju ne tikai izlasīt, bet arī analizēt un izvērtēt var runāt vidusskolas noslēgumā un augstskolā. Un tā jau ir katra jaunieša paša izvēle – kādas tēmas vēlas dzīvē risināt. Latvijā ir pieejami astronomijas pulciņi, kuros var darboties jaunieši, kam šīs tēmas aktuālas. Tie, kurus šī tēma interesē, arī Mārtiņš, sev interesējošo informāciju atrod."
E. Majore gan uzskata, ka cilvēki šodien vairāk domā par to, kā samaksāt tēriņus, nevis par to, ko uz Zemes dara citplanētieši: "To ņem vērā arī mediji, izvēloties aktuālākās tēmas.