Latvijas Fantāzijas un Fantastikas Biedrība: Kāpēc ir tā kā ir

Gada gaitā man ir iznācis diskutēt ar cilvēkiem, kuri uzskata sevi par "karojošiem ateistiem". Protams, ka mūsdienu diskusijas parasti beidzas ne ar ko: katrs paliek pie sava viedokļa, turot otru par par muļķi. Es sevi neuzskatu par ļoti reliģiozu cilvēku, taču mans viedoklis ir tāds, ka reliģijai ir pozitīva loma cilvēku dzīvē. Protams, ateistu uzskats ir tāds, ka tā ir pagātnes palieka un gļēvu cilvēku mierinājums. Zinātne un tehnika, to progress beigu beigās iznīcināšot reliģiju. Vismaz kristīgās reliģijas krīze to liecinot. Lai gan pie citām reliģijām nekādu krīzi nemana, ja tās patiešām ir īsta reliģija, nevis kaut kāds ārprātīgs sektantisms kā bēdīgi slavenie "islāmisti".

Pārmērības ir kaitīgas jebkādā jomā. Kāpēc, pēc manām domām, reliģijai ir tiesības pastāvēt.

Pirmkārt, tāpēc ka zinātnei un tehnikai nepiemīt morālas kategorijas. Jebkādus zinātnes sasniegumus var izmantot, gan labiem, gan sliktiem mērķiem. Patiesa reliģija māca būt par labiem cilvēkiem.

Zinātniskās hipotēzes un atklājumus parasti apgāž un apstrīd jauni atklājumi. Tā tas, piemēram, notika ar pieņēmumu, ka atoms ir nedalāms, ka esistē ēteris, ka vakuums patiešām ir tukšs, ka dinozauri un pterozauri bija aukstasiņu dzīvnieki un tā tālāk. Var turpināt bezgalīgi. Cilvēkam, lai dzīvotu laimīgi, ir vajadzīga stabila pasaule, kaut kas tāds, kā kodols, kas nemainās, kaut arī visa pasaule mainās. Tieši šāds kodols ir reliģija, kur pamatvērtības ir nemainīgas.

Tagad zinātniekus uztrauc Jeloustonas supervulkāns, viņi ir pārliecināti, ka tuvāko 1000 gadu laikā tas noteikti uzsprāgs, turklāt precīzi nav zināms, kad. Pēc 10 gadiem? Pēc simts? Turklāt tas faktiski nozīmēs mūsdienu civilizācijas galu. Kā ar to sadzīvot? Nelikties ne zinis un dzīvot tik tālāk?

Lielākie zinātnes un tehnikas virzošie spēki nav vis rūpes par cilvēkiem, bet gan kari. Tieši kara laikā notiek zinātnes un tehnikas sasniegumu izrāvieni. Piemēram, tagad cilvēki, kas pirms 50 gadiem domāja, ka mēs šodien jau dzīvosim uz Marsa, bet Mēness būs pieejams visiem kā tuvākā lielpilsēta, ir dziļi vīlušies, jo principiāli jau nekas nav mainījies, joprojām cilvēki lido tikai dažu 100 kilometru augstumā. Kāpēc tad bija tāds izrāviens 1960. gados? Aukstais karš un cenšanās vienam otru pārspēt. Tagad kosmiskajai industrijai burtiski jāizlūdzas līdzekļi, ja tie nav saistīti ar militāro sfēru.

Reliģijai ir tas, kas zinātnei nav, ticība un cerība, ka pasaulē pastāv kas vairāk. Ka cilvēks nav tikai bioloģisks robots, ko vada refleksi. Tāpēc mūsdienu pasaulē ir vajadzīgas abas. Lai saglabātos līdzsvars, lai galvenā vērtība nebūtu vienīgi nauda, jo tā varot visu.